Miris literatūras un kultūras zinātnieks Pēteris Zeile
5. februārī mūžībā ir aizgājis filozofijas zinātņu doktors, profesors, literatūras un kultūras zinātnieks, literatūrkritiķis, kultūrvēsturnieks, daudzu grāmatu un publikāciju autors Pēteris Zeile
Pēteris Zeile 1952. gadā absolvēja Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātes Žurnalistikas nodaļu (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultāte) ar diplomdarbu “Latviešu bērnu literatūra. Attīstība, tradīcijas, problēmas” (vad. V.Kaupužs). 1956. gadā saņēma Filozofijas zinātņu kandidāta grādu, par darbu “Mākslas tēls, kā īstenības atspoguļojuma īpašā forma” (LU) un 1986. gadā Filozofijas zinātņu doktora grādu, par darbu ”Galvenie posmi un formas estētiskās domas attīstība Latvijā” (Maskavas valsts universitāte, Maskava, Krievija). Pēteris Zeile bija saņēmis arī Habilitētā filozofijas zinātņu doktora grādu (1992).
Pēteris Zeile pedagoga praksi aizsāka LU (1955-1962), iegūdams docenta pakāpi Filoloģijas fakultātē (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultāte), darbu turpināja Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), kā ilggadējs darbinieks - no 1962.-1998. gadam bija docētājs, vēlāk profesors. Pēteris Zeile bija LMA Estētikas un mākslas zinātņu katedras (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļas Mākslas zinātnes nodaļa), kā arī Zinātniskās atestācijas komisijas vadītājs. Filozofs strādāja arī kā Rēzeknes augstskolas (tag. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) mācībspēks.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Pēteris Zeile bija kopš 1984. gada. Rekomendācijas LMS biedra kandidātam izsniedza mākslinieki U.Zemzaris, A.Stankevičs, mākslas zinātniece L.Reihmane. Pēteris Zeile bija biedrs arī biedrībās “Latvijas Rakstnieku savienība” no 1960. gada un “Latvijas Zinātnieku savienība” no 1990. gada.
Pēteris Zeile veidoja rakstus un publikācijas kopš 1953. gada: enciklopēdijai “Latvijas padomju enciklopēdija” (Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981-1988); rakstu krājumam “Latvijas Tēlotāja māksla” (Zinātne, 1986); žurnāliem – “Māksla”, “Karogs”; laikrakstiem – “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”. Pēteris Zeile meklēja sev raksturīgo zinātnisko redzējumu Latvijas un arī PSRS estētiskajā paradigmā, filozofiskās atziņas publicējot izdevumos: „Dzīves patiesībai un skaistumam” (Liesma, 1967), tad „Estētiskā doma Latvijā (līdz 1940. gadam)” (Liesma, 1976), „Personība un vērtības” (Liesma, 1979). Sākot ar 20.gs. 90.gadiem, akadēmiskajai domai un zinātnei Latvijā kļūstot neatkarīgai, Pēteris Zeile iesaistījās Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta kultūras vēstures grupas aktivitātēs, kā arī pievērsās Latgales kultūras apzināšanai - „Latgales kultūras vēsture” (Latgales kultūras centrs – LKC, 2006), “Rainis un Latgale” (LKC, 2012), un mākslinieku monogrāfiju veidošanā: “Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars” (Preses Nams, 1995), “Vertikāles. Osvalds Zvejsalnieks no Zvejsalām” (LKC, 2004), “Pēteris Ušpelis. Keramiķa gaita un veikums” (LKC, 2007), “Latgales glezniecība” (LKC, 2009) u.c.
2008. gadā sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, profesoram, Dr. habil phil. Pēterim Zeilem par nopelniem Latvijas valsts labā tika piešķirts V šķiras Atzinības krusts. Pētera Zeiles darbība tika novērtēta ar Preiļu novada iedibināto Broņislava Spūļa prēmiju par ieguldījumu Latgales kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā (2006), Preiļu Goda pilsoņa atzinību (2006), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1988).
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Pētera Zeiles tuviniekiem un kolēģiem.
