Seno kultūru paralēles un saistība ar Lielvārdes jostu
Ne tikai tolteku, arī senēģiptiešu, ķeltu un tibetiešu kalendāri tika radīti ar vienu mērķi – sinhronizēt Makrokosmā un Mikrokosmā notiekošos procesus. Maksimāli pielāgot cilvēku dzīves ritmu, kosmosā ritošajiem cikliem, kuros pati Saule riņķo citas bezgala lielākas sistēmas ietvaros. Mēs esam uztverošas būtnes. Laiks plūst caur mums un pārvēršas pagātnē (pēdas laika smiltīs). Ikviens no mums ik brīdi, šeit un tagad,– izvēlas vienu no potenciālajām nākotnēm.
260 dienu Colkins (Tzolkin – autentiskais nosaukums, bet šeit un turpmāk tiek lietots latviskotais) ir universāla matrice visam, kas dzimst, attīstās un mirst šajā realitātē. Tomēr tā nav vienīgā kosmiskā laika atskaites sistēma. Mezoamerikas kultūras izmantoja vairākas laika atskaites līnijas, kas, kā krāsaini pavedieni, savijās vienā harmoniskā vītnē. Maiju teikas vēstī, ka Dievi viņiem atstājuši glabāšanā 14 laika pavedienus. Lai saglabātu šīs zināšanas tika izveidota rakstība – piktogrāfiskais raksts. Bet mūsu senči šīs pašas zināšanas saglabāja Lielvārdes jostas rakstos. Nav tālu no patiesības tie ekstrasensi, kuri Lielvārdes jostas ornamentā saskata kosmisko informāciju. Tā tiešām tur ir! Tikai mūsu nespēja domāt holistiski un redzēt visas pasaules zinību vienotību, liedz mums pieņemt acīmredzamo. Mūsu senči kopš senseniem laikiem ir glabājuši zināšanas par kosmiskā laika ritmiem.
Pateiksim galveno: Latviešu kultūra ir vienīgā, kura ir saglabājusi un joprojām izmanto sakrālo Saules gada kalendāru ar 9 dienu nedēļām (savaitēm).
Lai uzsvērtu šī fakta nozīmību jāpiebilst, ka Lielais laika cikls, kurš noslēdzas 2012. gada 21.decembrī sastāv no 360 dienu ģeomagnētiskajiem gadiem. Zemes gadu acteki, tāpat kā senie balti, dalīja 40 deviņu diennakšu nedēļās. Katra nedēļas diena bija veltīta vienam no dieviem – Laika glabātājiem. Zemes gads saucās Tuns (akmens), - kā kaut kas stabils un nemainīgs. Arī Meksikas piramīdas būvētas, kā 9 pakāpju celtnes.
360 diennakšu gads nav tikai teiksmaina atskaņa no tiem senlaikiem, kad vēl nebija asteroīdu joslas, bet tās vietā ap Sauli riņķoja reāla planēta. 360 dienas ir ritms, kurā turpina strādāt mūsu planētas sirds – rotē Zemes kodols. Piektajai planētai uzsprāgstot, daudzi Saules sistēmas ķermeņi izgāja no sākotnējām orbītām, kuras izteica savstarpēji harmoniski, veseli skaitļi. Bet sistēmas motoru (Sauli) šis fakts praktiski neietekmēja. Dažas planētas ar laiku ieņēma jaunas apgrieziena trajektorijas, bet mehānisma galvenais motors un tam pakļautie procesi joprojām turpina darboties sākotnējā ritmā. Tieši tamdēļ maiji tik lielu uzmanību veltīja precīzai laika uzskaitei. Viņi zināja cik svarīgi ir nepazaudēt objektīvā Zemes laika koordinātes. Jo tieši uz šīs laika skalas ir redzams mūsu planētas reālais vecums un arī vēstures cikli, kurus tā veido.
Colkins sastāv no 5 laika virpuļiem, kur katrā ir pa 52 dienām. 360 dienu Saules gads dalās arī 5 gadalaikos (pa 72 dienām katrā), tāpat kā druīdu kalendārs. Druīdiem ābols bija nemirstības un kosmiskās gudrības simbols, jo šķērsgriezumā tā serde veido pentagrammu. 72 ir pentagrammas leņķu grādu skaits. 72 gados zvaigznes pavirzās par vienu zodiaka grādu uz priekšu. Vienā diennaktī ietilpst 72 divdesmit minūšu intervāli. Tieši 20 minūtes ir 1 brīdis – laika periods, kurā cilvēka var noturēt uzmanību uz vienu objektu. Ik pa 20 minūtēm mainās arī cilvēka miega fāzes.
Pateicoties precīziem laika atskaites punktiem, ko atstāja maiju un acteku civilizācijas, mēs tagad varam atrast 13 mēnešu gada, seno skandināvu Runatāla, senbaltu 40 savaišu gada un ķīniešu Pārmaiņu grāmatas „I-Czin” laika skalas. 13 mēnešu gada skalā mēs varam atrast savu sakrālo zodiaka zīmi un īsto dzimšanas nedēļas dienu. Bet 40 savaišu (senbaltu nedēļa) Zemes gadā – savu karmisko kodu. Savukārt Runatālā mēs atradīsim savu rūnu un sakrālo skaitli 72 vienību rindā.
Tolteki – Atlantīdas magu garīgie pēcteči, kuru zināšanas pateicoties Maijiem ir nonākušas līdz mūsdienām. Maģiskās tradīcijas turpinātāji mūsdienās. Šīs tradīcijas praktiskie aspekti detalizēti aprakstīti Teuna Mareza, Karlosa Kastanedas un viņu sekotāju darbos.
Rakstu sagatavoja: http://simboli.maiji.lv/
