Vēsturiskās frizūras 1.daļa
Frizūru modes tendences ir mainījušās reizē ar cilvēka vajadzībām un dzīves veidu. Lai gan mūsdienās bārdas ierasts manīt tikai vīriešiem, sensenos laikos tās nēsāja arī sievietes, un, ja mūsdienās sastapt vīrieti ar ļoti gariem matiem ir retums, senāk tā bija ierasts izskatīties ļoti daudziem stiprā dzimuma pārstāvjiem.
Grieķija
Ģrieķi skaistumkopšanai pievērsa vislielāko uzmanību. Viņi pat rīkoja skaistumkonkursus, kas, kā zināms, pasaulē turpinās joprojām. Grieķu frizūru pamatprincipi atspoguļojas pat senajās skulptūrās. Frizūru veidošanai viņi izmantoja gan ziedus, gan lentes, gan matu tīkliņus, kas bija izgatavoti no ādas vai zelta pavedieniem. Turīgākajām sievietēm matus rotāja ar zelta, sudraba vai bronzas stīpiņām un saspraudēm, piestiprināja krāšņas diadēmas un lauru vainagus.
Priesterienes nēsāja sasprogotas, brīvi krītošas matu cirtas. Matu sprogošanai Grieķijā izmantoja sakarsētu metāla nūjiņu jeb kā varētu teikt - lokšķēru priekšteci. Šo darbu veica sava amata lietpratēji, kas Grieķijā tika augstu vērtēti.
Tās sievietes, kas nebija priesterienes, galvas vidū izveidoja celiņu, matus sacirtoja un ar krāsainu lenti tos augšpusē sasēja, pakausī veidojot mezglu. Matu lente tika vairākkārt sapīta apkārt galvai un priekšpusē tā veidoja diadēmu. Atzīta bija arī frizūra, kurā uz pakausī piestiprinātas šķipsnas pamata, frizūras līniju veidoja trīsstūra formā. Priekšpusē matus daiļoja diadēma vai matu lente, bet pakausī sacirtotos matus nostiprināja ar tīkliņu, ko piesprauda pie diadēmas, bet pie deniņiem mēdza atstāt nelielas brīvi krītošas lokas.
Matu sprogas veidoja arī vīriešiem. Sākotnēji vīrieši nēsāja īsus sprogotus matus, taču vēlāk tos sāka audzēt garākus un nostiprināja ar saspraudēm, matu lentu vai lauru vainagu. Arī bārda un ūsas vīriešiem tika sasprogotas, izņemot spartiešiem, kuri tās pilnībā noskuva vai arī atstāja tikai īsi apgrieztu bārdu.
Divupe.
Tas bija aptuveni 3750. gadā, kad vīrieši nēsāja garus, uz pakausi atsukātus un saspraustus matus. Tos mēdza arī nostiprināt ar matu tīkliņu. Pieres, deniņu un kakla daļā matus veidoja īsās sprodziņās. Iecienīta bija arī parūku valkāšana, kuras veidoja tieši tāpat kā savus dabīgos matus.
Divupē pēc bārdas formas varēja noteikt vīriešu dižciltību. Valdniekiem tās bija pakāpeniski apgrieztas un sasprogotas tā, lai izveidotos ļoti kupla bārda, taču vēlāk vīrieši sāka nēsāt īsi apgrieztas bārdas. Šajā zemē bārdas nēsāja ne vien vīrieši, bet arī sievietes. Šim nolūkam tika izveidotas mākslīgas garā pīnē sapītas bārdas, kuras īpašos gadījumos sev piestiprināja Divupes valdnieces.
Iepazīsti arī modes vēsturi!
Modes vēsture ir unikāls izdevums (izdots ApgādāZvaigzne ABC), kurā pirmo reizi latviešu valodā lasītājam tiek piedāvāts visaptverošs ceļojums pēdējo divu gadsimtu modes vēsturē, kā arī sniegts ieskats 21. gadsimta pirmās dekādes modes mākslā.
“Modes vēsture” piedāvā
• plašu tekstuālo materiālu un ilustrācijas par katru tērpa elementu, piemēram, kurpēm ar nagliņpapēdi, korseti, turnīru u.c.,
• spilgtāko modes dizaineru biogrāfijas,
• izsmeļošu hronoloģisko tabulu no 18. gs. beigām līdz mūsdienām.
Grāmata stāsta par augsto modi, prêt-à-porter apģērbiem un ielu stilu, noderēs ikvienam, kas interesējas par apģērbu. Tā ir gan izsmeļoša uzziņu literatūra, gan aizraujošs stāsts par modes vēsturi, gan noskaņu un iedvesmas avots.
NJ Stevenson (Nikola Džeina Stīvensone) kopš 1966. gada publicē rakstus par modi un strādā par stilisti. Pēc Londonas Modes koledžas absolvēšanas viņa aizrāvās ar vintage stila kolekciju veidošanu un ieguva maģistra grādu kā modes kuratore. Pašlaik viņa Londonas Mākslas universitātē lasa lekcijas par modi un stilu kinofilmās. Viņa ir veidojusi vairākas retrospektīvas izstādes par izcilām personībām modes pasaulē.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]