Vēsturiskās frizūras. 2.daļa

Ēģipte

5. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ēģiptē frizūrās raksturīga bija trapecveida forma. Izveidoja celiņu galvas vidū. Matus sapina ļoti smalkās bizītēs un nogrieza vienādā garumā. Vēlāk sāka veidot sarežģītākas frizūras. Galvas virspusē un bizīšu galos veidoja mazas sprodziņas.

Tajā laikā lietoja arī parūkas, kuras nēsāja gan sievietes, gan vīrieši. Zem tām tika paslēpta pilnīgi noskūta galva vai īsi apgriezti mati. Dižciltīgākajiem parūkas tika veidotas īpašā frizūrā un pēc tās varēja atšķirt turīgākos ļaudis, jo ļoti greznas frizūras vareja atļauties tikai valdnieces un priesterienes.

Laikam ejot parādījās arī aukstās ondulācijas pirmsākumi, kad mitros matos veidoja viļņus. Frizūrās izmantoja dažādus rotājumus. Valdnieku sievām uz galvas varēja manīt skaistas diadēmas. Galvas rotāšanai tika izmantoti arī ziedu vainagi. Frizūru veidošanai izmantoja kaula vai metāla matadatas, kuras grezoja ar gliemežvākiem vai zelta rotājumiem.
Vēlāk matus sāka krāsot, izmantojot dabīgu augu krāsvielu.

Vīrieši Ēģiptē ūsas un bārdu skuva ar sirpim līdzīgu asmeni, kas iespējams bija bārdas naža senais priekštecis. Vīriešu galvas rotāja brīvi krītoši mati, kurus pieres daļā veidoja viļņotus. Vēlāk tos sāka skūt un aizstāja ar parūkām. Priesteri nēsāja zelta un sudraba stīpas.

Mūsdienās frizieri ir atzīti par sava amata meistariem, taču tajā laikā matu kopšanas procesu veica turīgo cilvēku vergi.

Roma

Romieši pieturējās pie dabiskām frizūrām. Izveidoja matu celiņu, matus atglaužot uz abām pusēm pāri ausīm un pakausī sasēja mezglā. Dažreiz mezglu pakausī veidoja no sapītām bizēm. Ar laiku frizūras ieguva plašu formu dažādību. Parasti sākot no galvas vidus veidoja viļņus, kas kopā ar iepītām bizēm pakauša daļā tika savienoti, bet uz pieres atstātas smalkas sprodziņas. Matus pieres daļā mēdza veidot arī diadēmas formā, kad pārējie mati, kas iepīti bizē, tika vairākās kārtās piestiprināti apkārt galvai. Frizūras noturībai izmantoja vasku, ar kuru iezieda metāla nūjiņu un, to sakarsējot, veidoja skaistas un mirdzošas cirtas. Tas šķiet ir arī pirmo lokšķēru sākums.

Mūsdienās frizūrās nereti izmanto arī liekos matus, taču tādus jau tajā laikā izmantojuši romieši, kad pēc karagājiena sagūstītajām sievietēm nogrieza garos matus un iekļāva tos romiešu sieviešu frizūrās, lai padarītu tās kuplākas, kā arī veidotu gaišu matu parūkas. Šī iemesla dēļ attīstījās lieko matu tirdzniecība un matu balināšana. Sievietes vispirms matus skaloja sārmainā šķīdumā un pēc tam ilgi atrodās saulē līdz matu tonis sāka mainīties vai pēc matu skalošanas izmantoja vielas, kurās ietilpa sēra vai vara savienojumi.

Frizūrās izmantoja dažnedažādus rotājumus: diadēmas, pērles un zelta ķemmes.
Romas vīrieši nēsāja īsi apgrieztus matus. Augstmaņi matus un bārdu sprogoja, bet ūsas tika pilnībā noskūtas.
Arī Romā frizūras veidoja vergi, kuriem darbs bija sadalīts tā, lai ikviens no tiem izpildītu savus pienākumus. Laikam ejot, frizūru veidošana kļuva par mākslas izpausmi un frizieru darbs kalpoja plašas sabiedrības nepieciešamībām līdz brīdim, kamēr neskaitāmie karagājieni neizmainīja pilsētu dzīves līmeni un skaistumkopšanas procedūras Romas iedzīvotājiem kļuva par mazāk svarīgām.

Iepazīsti arī modes vēsturi!

Modes vēsture ir unikāls izdevums (izdots ApgādāZvaigzne ABC), kurā pirmo reizi latviešu valodā lasītājam tiek piedāvāts visaptverošs ceļojums pēdējo divu gadsimtu modes vēsturē, kā arī sniegts ieskats 21. gadsimta pirmās dekādes modes mākslā.

“Modes vēsture” piedāvā
• plašu tekstuālo materiālu un ilustrācijas par katru tērpa elementu, piemēram, kurpēm ar nagliņpapēdi, korseti, turnīru u.c.,
• spilgtāko modes dizaineru biogrāfijas,
• izsmeļošu hronoloģisko tabulu no 18. gs. beigām līdz mūsdienām.

Grāmata stāsta par augsto modi, prêt-à-porter apģērbiem un ielu stilu, noderēs ikvienam, kas interesējas par apģērbu. Tā ir gan izsmeļoša uzziņu literatūra, gan aizraujošs stāsts par modes vēsturi, gan noskaņu un iedvesmas avots.

NJ Stevenson (Nikola Džeina Stīvensone) kopš 1966. gada publicē rakstus par modi un strādā par stilisti. Pēc Londonas Modes koledžas absolvēšanas viņa aizrāvās ar vintage stila kolekciju veidošanu un ieguva maģistra grādu kā modes kuratore. Pašlaik viņa Londonas Mākslas universitātē lasa lekcijas par modi un stilu kinofilmās. Viņa ir veidojusi vairākas retrospektīvas izstādes par izcilām personībām modes pasaulē.