Pamācība, kā uzadīt cepuri
Ziemas salā staigāšana bez cepures ir bīstama veselībai. Zemākā temperatūra, pie kuras cilvēks drīkst laukā atrasties bez cepures, izrādās ir -5 grādi, un arī tad, ja nav vēja un nokrišņu. Galvai, kura nav apsegta ar cepuri, sals var draudēt ar pastiprinātu matu izkrišanu, galvassāpēm, imunitātes pasliktināšanos un, galu galā,- meningītu.
Tāpēc cepuri tomēr labāk likt galvā. Un labāk, ja to darināsiet pati, jo tikai tādā gadījumā tā ideāli piegulēs galvai.
Kā noadīt visvienkāršāko cepuri? Lūk, viss, kas jums jāzina un jāprot.
Mēru noņemšana cepures adīšanai
Mērus sāk noņemt no apmales līnijas- tā ir vienāda ar galvas apkārtmēru, kas arī nosaka galvassegas izmēru. Mēru noņemiet pa pieres daļu virs uzacīm un pa visvairāk izvirzīto pakauša daļu. Mērlentu nostiepiet stingri. Pieņemsim, ka galvas apkārtmērs ir 56 cm. Tagad izmēriet attālumu no galvas vidus līdz galvassegas malas priekšā (16 cm), mugurpusē (17 cm) un no sāniem (21 cm). Sānos (21 cm) mēriet no galvas vidus līdz deniņiem. Tad nosakiet attālumu no auss ļipiņas līdz pakauša vidum (11 cm).
Mērot attālumu no galvas vidus līdz cepures malai priekšā, jāņem vērā tas, kā cepure tiks valkāta: nosedzot visu pieri, vai, tieši otrādi, tikai līdz pierei. Atkarībā no tā izmēri būs atšķirīgi.
Cepures pamatpiegrieztne
Pēc izmēriem konstruējiet piegrieztni- tā ir pamatpiegrieztne. Ja pēc tās darināsiet adījumu no apakšas uz augšu, virs pārtrauktās līnijas izdarot noraukumu, bet pēc tam adījumu sašūsiet, izveidosies galvai cieši pieguloša cepure.
Citu modeļu cepurei pamatpiegrieztnē iezīmē jaunas līnijas (to sauc par modelēšanu). Tā, piemēram, apaļai cepurei ar nelielu apmalīti (3-4 cm) jāpievieno 810 cm ērtumam, vienmērīgi sadalot tos uz visu platumu; tādā gadījumā piegrieztnes platums ir 66 cm (56 cm + 10 cm = 66 cm). Tai pašā laikā cepures apmalei cieši jāapņem galva, tāpēc šis izmērs nemainās, bet, ja dzija nav elastīga, apmale jāada 2-4 cm īsāka. Tagad jāizraugās adījuma raksts, jānoada kontrolparaugs, pēc tā jāaprēķina darba sākumam vajadzīgais valdziņu skaits un jāpārdomā, ar kādu paņēmienu tiks noraukti valdziņi cepures augšdaļā.
Noraukšanas varianti ir ļoti daudzveidīgi, tie atkarīgi no konkrētā raksta un tāpēc to ir tik, cik rakstu cepuru adīšanai. Taču pastāv noteikts nosacījums, kas jāzina, aprēķinot noraukumus. Tā būtība ir šāda:
cepures augšdaļā jāizdara noraukums katrā 2. kārtā, sākot noraukt valdziņus 8-10 cm attālumā no cepures augšgala. Ja cepures forma ir apaļa, adījums jāsadala 6 vai 7 daļās un katras daļas beigās jānorauc 1 valdziņš; ja cepure ir ar smailu galu, valdziņi jāsadala 3 vai 4 daļās. Tātad, jo retāk norauc valdziņus, jo smailāka veidojas cepures augšdaļa.
No šādas visvienkāršākās pamatpiegrieztnes var uzadīt neskaitāmi daudz cepuru variantu. Ņemiet talkā izdomu un dariniet: ar atlokiem, ar puķītēm, ar bumbulīšiem un pušķiem, ar aplikācijām vai pērlītēm, sviķelī vai mežģīņrajkstā utt.
Ja nedomājas un savu ideju nav, pašpikojiet tās adījumu grāmatās. Piemēram, šobrīd pārdošanā pieejamas šādas izdevniecības Zvaigzne ABC grāmatas:
Bumbulīša un pušķa izgatavošanas pamācība
