Meklējot ceļu uz ārzemju tirgiem – “Mikrofona ieraksti” 1998. gadā

“Mikrofona ieraksti” 1998. gada atskaņošanas saraksts: https://play.spotify.com/user/11644...

1998.
“Mikrofona ieraksti” ir jau ieskrējušies un ir aizņemti ne vien ar vietējo mākslinieku izdošanu, bet, pamatojoties uz savstarpējo licences līgumu ar pasaules mūzikas ierakstu gigantu “EMI Records”, intensīvi strādā pie ārvalstu mākslinieku un viņu albumu promocijas visā Baltijā. Šurp uz “promo” vizītēm brauc ārzemju mākslinieki. Viens no togad visapspriestākajiem ir grupas “The Kelly Family” koncerts Lielupes tenisa kortos. Jā, jā, tur agrāk notika koncerti. Ne tikai viņiem, bet pat “Depeche Mode” tur ir uzstājušies. Šobrīd to būtu grūti iedomāties. Cita starpā “The Prodigy”, jau 1997.gadā izdotais albums “The Fat Of The Land” un arī “The Kelly Family” jaunais albums “From Their Hearts” izrādās vieni no tiem, kuru albumus visā Baltijā “Mikrofona ieraksti” pārdod visvairāk. Pat neskatoties uz laikraksta “Diena” žurnālista Ulda Rudaka “The Kelly Family” koncertam veltītās iznīcinošās kritikas. Šis ir arī tas gadījums, kad “Mikrofona ieraksti”, realizējot vairāk kā 4000 albuma kopiju kādam rietumu māksliniekam, pasniedz “The KellyFamily” “Zelta disku”. Lai sasniegtu “Zelta albuma” statusu, vietējiem māksliniekiem jāpārdod 8000 kopiju, bet lai saņemtu “Platīna” statusu, jāpārdod 15 000 kopiju. Ar laiku šie skaitļi kļūst lielākajam vairumam mākslinieku neaizsniedzami un tiek reducēti, bet 1998.gadā tie vēl ir tādi. Tas ir laiks, kad, sadarbojoties ar EMI, izdodas paspiest roku gan Polam Makartnijam, gan Alanam Pārsonam, gan daudziem citiem. Šis ir laiks, kad par “Mikrofona ieraksti” marketinga direktoru sāk strādāt pieredzējušais un pazīstamais mūzikas žurnālists Klāss Vāvere, nomainot Rimantu Liepiņu, kurš pēc aiziešanas no “ierakstiem”, sadarbībā ar LNT šefu Andreju Ēķi, nodibina pats savu ierakstu kompāniju “Platforma Records”, kas, protams, ātri vien kļūst par sīvāko “MicRec” konkurentu, lai gan netrūkst arī sasvstarpēju sadarbības projektu. Tā nu sanācis, ka “MicRec” skolu izgājušie Mielavs un Liepiņš, kļūst paši par savu kompāniju vadītājiem. Tā teikt, skola ir rokās un ejam tālāk! Paldies, Dievam, ar Klāsu tā nenotiek un viņš kļūst par “Mikrofona ieraksti” visilgāk un visveiksmīgāk strādājošo marketinga direktoru, kura pienesums kompānijai būs ne tikai marketinga kampaņas, sadarbībā ar EMI, bet arī pašam sava izlašu sērija, bet visu pēc kārtas...

Sākam īstenot pasaules iekarošanas plānu, par kuru esam vienojušies jau 1997. gadā. “Mikrofona ieraksti” sadarbībā ar saviem vācu partneriem no “EMI Electrola” iegūst kompānijas “Intercord” direktora Rasmusa Mutešellera kontaktus, kurš varētu būt tas, kurš palīdzēs grupai “Brainstorm” atrast kādu producentu un studiju Vācijā, un kurš varētu būt arī jauniegūtā singla izdevējs Vācijā. Domāts darīts, sakari nodibināti un Rasmus par dziesmas “Manas mājas tavā azotē” angliskās versijas “Under My Wing Is Your Sweet Home” producentu iesaka vācu grupas “Fool’s Garden” ģitāristu Volkeru Hinkelu. Tiek angažēta Štutgartes lielākā ierakstu studija “Maryland Studios” un dodamies ceļā. Lai brauciena laikā apvienotu patīkamo ar lietderīgo, 28.februārī tiek noorganizēts koncerts arī Minsteres latviešu ģimnāzijā. Kopējais dziesmas ieraksta budžets ir astronomisks – 14 600 vācu marku. Lai nu kā tur arī nebūtu, ierodamies “Maryland Studijā” vēsā vakarā, un jau no rīta ķeramies pie darba. Studija ir angažēta uz 5 dienām, bet jau pēc pāris stundām darba grupa saprot, ka viss jau iespēlēts un patiesībā būtu tikai jāmiksē. Par grupas gatavību izbrīnīts ir arī producents un sāk izmisīgi domāt, ar ko tagad piepildīt studijā rezervēto laiku, jo, kā izrādās, Volkers visu, kas nepieciešams līdz miksam, var izdarīt savā mājas studijā, uz kuru grupa arī dodas. Visiem ir skaidrs, ka dziesma ir pabeigta un neko daudz darīt vairs nav nepieciešams... Tāpēc tiek meklētas iespējas, kā īsināt laiku, un Štutgartē tajās dienās notiek lielais masku karnevāls. Nu, ja maskas, tad maskas un, ja izklaides, tad izklaides. Grupa noskatās tradicionālo karnevāla gājienu, pēc kura ļaudis pulcējas pie improvizētiem ugunskuriem, lai pārrunātu dzīvi un dalītos labos novēlējumos. Te pēkšņi kopējam maskarādes pūlim, pievienojas pieci Reiganu maskās tērpti jaunieši un gaida sajūsmas kliedzienus.... Taču, kā izrādās, esam aizskāruši kādas īpašas vācu ļaužu jūtas, jo klātesošie sāk visai agresīvi izturēties pret nez no kurienes ieklīdušajiem Reiganiem. Račs mēģina fotografēt un filmēt, bet tiek brutāli pagrūsts sāņus, tāpat kā neko ļaunu nenojautušie Reigani...

Par visu pārējo pavadīto laiku, vēsture klusē, taču vēlāk iegūtais ieraksts atpakaļceļā tiek demonstrēts arī “EMI Electrola” tā laika marketinga direktoram Lotāram Meinertzāgenamun repertuāra nodaļas vadītājai Heidi. Viņi klausās un draudzīgi smaida, bet noklausīšanās beigās paziņo savu verdiktu: “Kājas bunga neskan tā, kā vajadzētu skanēt 1998. gada ierakstam. Un kājas bungas funkcija esot vissvarīgākā.”... Tadā!!! Kopīgi nolemjam, ka lūgsim Volkeram pārmiksēt, kas arī pēc laika tiek paveikts, bet arī šī versija neuzrunā vāciešu izdevējus. Latvijā “Mikrofona ieraksti” izdod dziesmu CD singlā, un tas vairāk vai mazāk veiksmīgi vēl ilgu laiku kalpo par “MicRec” vizītkarti, apmeklējot starptautiskas konferences un dalot šo singlu interesentiem. Ar šī singla izdošanu saistās arī viena no komiskākajām lapaspusēm pasaules iekarošanas plānā, jo ārzemju vajadzībām tiek lietoti izdomāti grupas dalībnieku vārdi un tā uz laiku Renārs Kaupers pārtop par Reynard Cowper, Jānis Jubalts par Johny U White, Miķelis par Mike Minolta, Mumiņš par Peter Scott Jr. un Kaspars Roga par Nick William Simon. Grupas menedžeris kļūst par Hoffmann.Šie vārdi tiek lietoti salīdzinoši ilgu laiku brīžos, kad grupa dodas ārpus Latvijas. Tas šķiet komiski tagad, tas bija komiski arī toreiz, taču tas bija brīdis, kad tas visiem šķita nepieciešams. Laimīgā kārtā tas ar laiku vairs nelikās vajadzīgs un šie nedabīgie vārdi tika novilkti nost kā neērtas drēbes. Taču tas ir tikai stāsta sākums tam, kā “Prāta vētra” soli pa solim virzījās uz atpazīstamību ārpus Latvijas. Par to nākamajos stāstos. Taču viens no svarīgākajiem “sausajiem atlikumiem” ir mācība par to, cik daudz laika rezervēt studijā, un jauniegūtie draugi, grupas “Fool’s Garden” dalībnieki Volkers Hinkels un dziedātājs Pīters Freudentālers, kuri kopīgi sarakstījuši vienu no tā laika zināmākajiem pop-rock hitiem Eiropā, ar nosaukumu “Lemon Tree”. Šī draudzība turpinās vēl šodien.

Par vispieprasītākajiem latviešu mūzikas albumiem, kurus 1998. gadā izdod “Mikrofona ieraksti” faktiski kļūst divi albumi. Viens no tiem ir grupas “Labvēlīgais tips” kārtējais “ripulis” “Tā, lūk, man iet”, kuš nāk klajā, kā jau ierasts 1.aprīlī. Albuma velkošais skaņdarbs ir “Desmitais tramvajs”, kas kļūst, ja tā var teikt, par globālu hitu Latvijā. Grupa pati kā komisku gadījumu uztver faktu, ka dziesma tiek nominēta “Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvai” kategorijā “Labākā šlāgermūzikas dziesma”. Laimīgā vai nelaimīgā kārtā, dziesma neiegūst šo titulu, jo viņus pārtrumpo vēl globālāks hits, proti, Raimonda Paula un Guntara Rača sarakstītā, un Normunda Rutuļa un Kristas Teivānes izpildītā dziesma “Raudāja māte (Par to)”. Šīs dziesmas sakarā arī ir nedaudz komisks stāsts. Dziesmas oriģinālais nosaukums ir “Raudāja māte”, taču producents Uldis Duka, kurš tolaik jau ir “Latvijas Radio 2” direktors, veidojot Jāņa Streiča kinofilmas “Likteņdzirnas” skaņu celiņu, kurš iznāk nelielā CD singlā, “uz savu galvu" izlemj un sarakstā ieraksta dziesmas nosaukumu “Par to”. Tā nu šī dziesma līdz pat šai dienai dzīvo ar diviem nosaukumiem. Starp citu, ja kāds neatceras, tad šajā filmas skaņu celiņā vairākas Raimonda Paula dziesmas iedzied arī “Prāta vētra”. Bet, atgriežoties pie “Labvēlīgā tipa”, jāatzīmē, ka arī viņi šajā albumā neiztiek bez Maestro klātbūtnes, jo diezgan divdomīgā veidā tiek pārrakstīta un albumā iekļauta ne vien “Līvu” “Zīlīte” (Kas tā, bļin, par zīlīti...), bet arī Paula leģendārā dziesma “Tik dzintars vien”. Savukārt nedaudz revanšējoties par “šlāgera” nomināciju, grupa pēc gada nolemj uzņemt vienu no vērienīgākajiem tā laika mūzikas videoklipiem, tieši dziesmai “Desmitais tramvajs” un par to saņem pelnītu balvu kategorijā “Labākais mūzikas video”.

Otrs vispieprasītākais ieraksts 1998. gadā ir grupas “bet bet” albums “Nepārmet man”, kurā grupa ķērusies pie Maestro daiļrades “preparācijas”, tam laikam salīdzinoši drosmīgā veidā ierakstot pazīstamu un mazāk pazīstamu Maestro Raimonda Paula dziesmu pārlikumus. Visveiksmīgāk izdodas no jauna ieskaņot leģendāro dziesmu “Mēmā dziesma”, kura, starp citu, līdz šim brīdim nebūt nav tādā kulta dziesmas statusā, kādā tā ir šobrīd. Šī versija izdodas tik veiksmīgi, ka kopš šī albuma izdošanas un ieraksta publicēšanas, Zigfrīds kļūst gandrīz vai par vienīgo “oficiālo”, kā grupa pati smejas, šīs dziesmas “dīleri” un tiek aicināts to izpildīt visdažādākajos pasākumos, tai skaitā Maestro jubilejas koncertos, valsts svētkos un citos nozīmīgos koncertos. Protams, grupa šo dziesmu iekļauj savā pamatrepertuārā un turpmāk atskaņo teju vai katrā savā koncertā. Taču par radiostacijās vispieprasītāko kļūst dziesmas “Nepārmet man” pārlikums, kas ierakstīts kopā ar tolaik vēl pavisam jauniņo dziedātāju Kristīni Čaču, kuru “bet bet” dalībnieki noskatījuši kādā TV konkursā. Albuma ieraksts notiek studijā “G.E.M.”, sadarbībā ar producentu Ediju Gņedovski. Ierakstā piedalās arī pats Maestro Raimonds Pauls. Albums saņem “Zelta albuma” apbalvojumu un ir viens no pieprasītākajiem grupas albumiem arī šobrīd.

Līvi
Pēc tam, kad grupu ir pametis tās viens no līderiem Aivars Brīze, grupa izlemj vēl nemest “plinti” krūmos, neskatoties uz apkārt valdošo skepsi un neticību tam, ka šādā sastāvā, kurā muzicē Jānis Grodums, Ainars Virga, Tomass Kleins un Dainis Virga, vispār kaut kas vēl ir izdarāms. Taču mūziķi ir apņēmības pilni un dodas studijā, lai radītu albumu “VIVA”. Visu jauno dziesmu autori ir Virga, Kleins un Grodums, bet visu dziesmu vārdus rakstījis Guntars Račs. Kā papildus celiņš albumā ir iekļauta Viļņa Krieviņa dziesma “Rokas”, kura ir atzīmējama jau tāpēc vien, ka dziesmas ierakstā piedalās šī brīža eiroparlamentārietis, bet tolaik Latvijas finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš pazīstams arī kā labas rokmūzikas cienītājs un ģitārists. Neskatoties uz skepsi, grupai izdodas radīt tādas paliekošas dziesmas kā “Tikai tev un man (Raudāja vējš)”, ”Ar tevi kopā” un tituldziesma “Viva”. Lai arī Kleina dziesma “Tikai tev un man” ir tā, kuru togad visvairāk atskaņo radiostacijas un kura tiek nominēta “Gada balvā” kategorijās “Labākā pop-rock dziesma” un “Radio hits”, par šī albuma veiksmīgāko dziesmu būtu jāuzskata Jāņa Groduma un Rača kopdarbu “Nekad”, kura tiek pieprasīta vēl šodien, kamēr lielākā daļa no albuma dziesmām tiek atskaņotas un meklētas tikai fragmentāri.

Igo
Lai arī dziesmu izlasēm šoreiz pievērsīsimies tikai fragmentāri, dziesmu izlase “Tas ir Igo” tomēr būtu atzīmējama īpaši. Šis pašā gada sākumā izdotais dubultais CD albums ietver sevī dziesmas, kuras Igo izpildīja dažādos grupas “Līvi”, sastāvos,grupā “Remix”, tajā atrodamas dziesmas no dalības rokoperā “Lāčplēsis”, kā arī atsevišķas solo dziesmas. Albums ir visapjomīgākais izdevums, kāds tolaik izdots un veltīts vienam māksliniekam. 2CD dizainā iekļauts arī buklets ar bildēm un izsmeļošu informāciju. Albums 1998.gadā kļūst par vispieprasītāko “MicRec” izdevumu, bet tā, kā tā ir izlase, tā nesaņem nekādus īpašus apbalvojumus, jo izlasēm tādi nepienākas. Taču albums tiek nominēts “Mūzikas ierakstu gada balvai” kategorijā “Pārdotākais albums”. Jā, iedomājaties, bija gads, kad šāda kategorija “gada balvā” eksistēja. Taču Igo nesaņem balvu arī šeit, jo ir šlāgermūzikas ziedu laiki un viņu pārtrumpo kompānijas “Kadiķis” izdotā “Šlāgerparāde Nr. 16”. Fine! Šis izlases albums ir pieejams un laiku pa laikam pieprasīts vēl šodien.

Roberts Gobziņš
Kārtējo albumu “Rīta radio” klajā laiž viens no visu laiku vispieprasītākajiem “MicRec” māksliniekiem Roberts Gobziņš. Beidzis spēlēties ar drosmīgiem ārzemju skaņdarbu pārlikumiem, Roberts albumā apkopojis sev radniecīgo mākslinieku dziesmas. Albumā “Rīta radio” iekļautas Hardija Lediņa, Ingusa Baušķenieka, Rolšteina un Dzelteno Pastnieku dziesmas, kurām dziesmas vārdus rakstījis pats Roberts. Protams, kā jau ieraksts, ir arī daži ārzemju dziesmu pārlikumi, kas ir saskaņoti ar dziesmu oriģinālo autoru izdevniecībām. Jaunos ierakstus producē Edijs Gņedovskis, bet ir izmantoti arī Baušķenieka veiktie ieraksti. Ierakstā piedalās arī vēlākie Roberta līdzgaitnieki, grupa “Los Amigos”. Par veiksmīgāko kļūst singls “Tas pats vecais “Mhm”. Albums nav īpaši pieprasīts, jo laikam jau Gobziņš ir kļuvis mazliet par daudz un interese ir zudusi. Kompānija ir bijusi krietni optimistiska, pasūtot tirāžu, un vēl ilgus gadus prāto, kur novietot kastes ar “Rīta radio” eksemplāriem...

Un atkal “bet bet”...
Grupa pēc savas atgriešanās apritē 1997. gadā ir kļuvusi ļoti aktīva un 1998. gadā pat pamanās izdot divus albumus! Vienu jau aprakstījām, bet otrs ir šī gada Ziemassvētku laika veiksmes stāsts, sadarbībā ar Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kori un diriģentu Romānu Vanagu kopīgi ierakstītais Ziemassvētku dziesmu albums “Burvīga nakts”, kurš ir gana pieprasīts gan togad, gan vēl joprojām. Albumā ir grupas oriģināldziesmas,kā arī pasaules Ziemassvētku dziesmu klasika. Par lielāko hitu kļūst Jāņa Lūsēna, savulaik Zigfrīdam sakarā ar konkursu “Jūrmala” rakstītā dziesma “Nakts”. Tā arī šobrīd ir neatņemama grupas ziemas sezonas koncertrepertuāra dziesma. Ierakstā piedalās arī pats komponists, kurš arī dodas līdzi grupai uz Poliju, kur grupa togad ar šīsdziesmas anglisko versiju “The Night” piedalās slavenajā Sopotas dziesmu konkursā, uzstājoties uz vienas skatuves ar Chris Rea un tolaik ļoti slavenajām māsām no grupas “The Corrs”. Pēc punktu skaitīšanas grupa paliek 4. vietā un laimīgi dodas mājās, kur Latvijas televīzijā, sadarbībā ar režisori Irēni Gruzīti vēlā rudenī tiek uzņemta koncertfilma, kuras pamatā ir albuma “Burvīga nakts” dziesmas. Filmēšanas laikā Jāzepa Mediņa zēnu kora dziedātāji kļūst pavisam nevaldāmi, it īpaši brīdī, kad režisore ļauj mazajiem razbainiekiem plēst un mētāt spilvena spalvas, kurām būtu jāraksturo sniega snigšana...
"Zvaniņš skan" no albuma "Burvīga nakts" - "bet bet" un Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu koris: https://youtu.be/2nYH6JM5nis

Tumsa
1998. gads ir tās grupas “Tumsa” sākums, kādu mēs to pazīstam ar Mārtiņu Freimani priekšgalā. Pēc tam, kad Guntars, pabijis grupas “Melnā princese” albuma “Viens” prezentācijas pasākumā Liepājā, kur kā iesildītājus noklausījies arī “Tumsu”, ir skaidrs, ka šī grupa ir pelnījusi savu debijas albumu. Grupai tiek dots ļoti limitēts laiks ierakstu studijā “G.E.M.”, kura laikā jāieraksta 13 dziesmas. Grupa to arī izdara. Dziesmas Karaļnams, Pludmale un Noklīdušie tiek nestas un sūtītas uz radiostacijām.Ir stacijas, kuru vadītāji ierosina grupai nomainīt nosaukumu, jo kam gan viņu ēterā vajag grupu ar tik baisu un neatbilstošu nosaukumu kā “Tumsa”. Visatsaucīgākais ir “Latvijas radio 2” un jo īpaši Daiga Mazvērsīte, kura ir viena no pirmajām,kura Freimanī saskata potenciālu, sakot, ka “Tajās dziesmās vismaz ir dzirdama vīrišķība un laba dzeja”. Šis atbalsts izrādās ļoti noderīgs, jo pirmais albums, izdots tikai audiokasetes formātā, negūst pārlieku lielu patērētāju atsaucību. Albums CD versijā dienasgaismu ieraudzīja tikai 2006.gadā, laikā, kad Tumsa jau bija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem spēlētājiem uz Latvijas poproka mūzikas skatuves, bet Freimanis bija viens no vadošajiem Latvijas popmūzikas māksliniekiem, kura kontā bija gan albumi, gan teātra un kino lomas.
Bet par to tad nākamajos aprakstos..

Imants Kalniņš
Ļoti nozīmīgs izdevums togad ir Imanta Kalniņa “4. simfonijas”, sadarbībā ar “Remix Producentu grupu” un “Latvijas Radio”izdotais koncertieraksta CD. Līdz šim brīdim šis darbs bija pieejams tikai 1974. gadā izdotajā vinila skaņuplatē. Simfoniju “Lielajā ģildē” 1998. gadā atkārtoti ieraksta jaundibinātais Liepājas Simfoniskais Orķestris diriģenta Imanta Rešņa vadībā. Albums iegūst “Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu” kategorijā “Labākais Klasiskās un Instrumentālās mūzikas albums”.

Folkmūzika
1998.gadā “Mikrofona ieraksti” izdod Siguldas grupas “Senleja” paštitulēto albumu “Senleja”. Un tas nav nejauši, jo par mūzikas producentu jau labu laiku “MicRec” strādā krimuldietis Zigfrīds Muktupāvels.
Taču visnozīmīgākais “MicRec” tradicionālās jeb folkmūzikas izdevums togad ir albums “Beyond The River(Sesonal songs of Latvia)”, kuru vispirms klajā laiž un visā pasaulē izplata “EMI Records” pasaules un tradicionālās mūzikas zīmols “HEMIsphere”, kuras vadītājs tolaik bija, Džeralds Seligmans, pēc tam ilgus gadus WOMEX direktors, kurš Latvijas dziesmu un izpildītāju atlasi šim albumam uzticēja saviem Latvijas partneriem no “Mikrofona ierakstiem”. Albums tiek nominēts “Mūzikas Ierakstu Gada balvai”, bet šoreiz to pārtrumpo Iļģu lieliskais albums “Saules meita”. Albuma bukletā angliski aprakstītas latviešu mūzikas tradīcijas. Izlasē iekļautas grupu Iļģi, Grodi, Senleja un Auri ieraksti.
1998. gadā tikai audiokasešu formātā nāk klajā lielisks grupas “Grodi” albums “Meditācija krūšu balsī” un grupas “Auri” albums “ Sajāja svešļaudis”.

100. debija
Tiek laists klajā grupas “100. debija” ceturtais studijas albums “Kā viņa mani mīl”, kas, kā vēlāk izrādās, ir grupas gandrīz vai “gulbja dziesma”, jo vairāk albumi neseko. Albums saņem “Gada balvu” kā 1998. gada labākais deju mūzikas albums, bet albuma tituldziesma plūc laurus nominācijā “Labākā deju mūzikas dziesma”. Jā, bija laiks, kad deju mūzikai bija atvēlētas pat divas nominācijas. Šobrīd nav neviena... Interesants ir fakts, ka šo albumu “MicRec” izdod sadarbībā ar “Platforma Records”, kuras vadītājs Rimants Liepiņš, kā jau rakstījām, ir izveidojis savu izdevniecību, bet vēl nav pazaudējis saikni ar savu iepriekšējo darba devēju “MicRec”... Savukārt Modris ar Agri ir nodibinājuši savu producentu kompāniju “Aktiv Music”. Kā tas viss kopā tika menedžēts, kas to vairs atceras .2016. gadā Agris Semēvics kā solo mākslinieks pārdzied albuma tituldziesmu un atkal gūst vērā ņemamus panākumus. Nav jau vairs kā “debijas” laikos, bet vienalga, apsveicami!

Audiokasetē klajā nāk Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls “Dželsomino melu zemē”, kurā piedalās Rīgas Doma zēnu koris, diriģenta Jāņa Erenštreita vadībā un Igo.Iespējams, tieši tāpēc, ka sākotnēji tas tiek izdots tikai audiokasetē, tas šobrīd vēl nav bijis pienācīgi novērtēts.

1998. gadā notiek vēl viens mēģinājums ieviest Latvijā tādu izlasi, kāda Anglijā ir “NOW. That’s What I Call Music”. Pēc neveiksmīgā 1997. gada mēģinājumiem ar izlasēm “Aktiv Music” un “Tūdaliņ, tagadiņ”, nāk klajā izlase “Labākās latviešu dziesmas Tagad”, kas arī piedzīvo zināmu fiasko, neskatoties uz to, ka albumā atrodami pazīstami un tolaik aktuāli vārdi – Līvi, Gunārs Kalniņš, Lādezers, Mielavs, 100.debija, Linga un arī tāda apvienība kā “Shake & Bake” ar savu lielisko dziesmu “Girl, I Miss You”. Kā jūs domājat, kas slēpjas zem šī izpildītāja nosaukuma? Tie bija neviens cits kā Jānis Stībelis un Raimonds Tigulis! Kad Guntars parādīja dziesmu “Girl, I Miss You” “EMI Music Publishing” pārstāvjiem, viņi iekliedzās, ka šo dziesmu vajag dot grupai “Backstreet Boys”... Lai arī “MicRec” neveikli mēģināja autoram uz to norādīt, Jānis un Raimonds uzskatīja, ka viņi paši ar šo dziesmu varot tikt itin labi galā...Sadarbība īpaši neveicas, tiek ierakstītas pāris dziesmas, bet jau pavisam drīz Jānis atrod kopīgu valodu ar Platforma Records šefu Rimantu, dodas uz Tallinu un ieraksta albumu “Don't Turn Away”, kuru Platforma vēlāk arī izdod, bet par kura tālāko likteni mums nekas daudz nav zināms. Tik vien, ka dziesmu “Girl, I Miss You” šajā albumā neizpilda “Backstreet Boys”

Linga izdod Izlasi “The Best Of Linga” un Gunārs Meijers izdod albumu “Zelta lāsīte”. Bērnu ansamblis “Saulessvece” izdod albumu “Saules mājas”.

1998.gadā nāk klajā liels daudzums ārzemju mūzikas izlašu, no kurām pazīstamākās ir “Extra Music Compilation 4. un 5.”, ļoti veiksmīgs izdevums “Bravo Hits Nr. 1”, kuru, tāpat kā visas “Extra Music Compilation izlases” izdodas realizēt arī Lietuvā un Igaunijā.Tiek pat izdota izlase “Vācu šlāgeri”. Ņemot vērā deju mūzikas invāzijas sākumu, nāk klajā izlase “Double Dance Box”, kurā starp pazīstamu ārzemju mūzikas izpildītāju darbiem tiek iekļautas arī pašmājās producētās dziesmas, arī tas kļūst par veidu kā veicināt Latvijā radītu dziesmu atpazīstamību ārpus Latvijas un “MicRec” to veiksmīgi izmanto. Iznāk izlases “Motor Music” un “Christmas Hits”, kas tāpat gūst ievērojamus panākumus visā Baltijā. Tas ir laiks, kad izlases var labi realizēt un pēc tām ir pieprasījums.
Visā visumā 1998. gads paiet meklējot ceļu uz pasaules mūzikas tirgiem un iekarojot Baltijas mūzikas tirgu sadarbībā ar EMI Records. Bez iepriekš minētajiem, atsevišķas dziesmas tiek ierakstītas un izdotas arī tādām grupām un izpildītājiem kā Gunārs Kalniņš, Blink, “Husqvarna”, Jānim Zvirgzdiņam (Julian), Anete,grupai “Zem jumta” un citiem.
Turpinājums sekos....