Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola savus zīmolus un nosaukumus saglabās
Rīgas Doma kora skolas un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola veidos Nacionālo Mākslu vidusskolu (NMV), tā 2016. gada 1. martā lēmusi valdība. Abas skolas ir izlēmušas saglabāt esošos zīmolus, un katra skola turpinās pastāvēt kā NMV administratīvā struktūrvienība. Pēc skolu apvienošanās, to nosaukumi būs NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola un NMV Rīgas Doma kora skola.
Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola iemantojušas atzinību kā izcilas kultūrizglītības iestādes, un tās saglabās savu zīmolu, lai nezustu skolu atpazīstamība Latvijā un ārpus tās. Arī diplomos un citos dokumentos, kā arī prezentācijas materiālos skolām būs iespēja saglabāt savu zīmolu un nosaukumu.
“Skolas nosaukumam jāizceļ JRRMV un RDKS nozīme Latvijas kultūrizglītībā. Uzskatu, ka nosaukums “Nacionālā Mākslu vidusskola” atbilst skolu būtībai un uzsver to nozīmīgumu, jo jaundibināmajai skolai ir piešķirts nacionālas skolas statuss. Vārds “Mākslu” (no vārda “mākslas” daudzskaitlī) skolas nosaukumā pasvītro to, ka skola aptver ļoti plašu radošās darbības loku, saglabājot virzību uz izcilību tradicionālajās mākslas un mūzikas jomās un gatavību meklēt inovatīvus starpdisciplinārus risinājumus.
Manā skatījumā Nacionālā Mākslu vidusskola būs valsts tiešās pārvaldes iestāde, kura balstīsies uz divām spēcīgām un radošajā ziņā patstāvīgām struktūrvienībām – Rīgas Doma kora skolu un Jaņa Rozentāla Mākslas skolu,” tā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis.
Rīgas Doma kora skolas dibinātājs un izglītības metodiķis Jānis Erenštreits uzsver: “Skolu apvienošanas rezultātā mums ne no kā nav jāatsakās un nekas nav jāatdod, tieši pretēji – mēs iegūsim papildu iespējas izaugsmei! Lai arī no ārpuses Rīgas Doma kora skolas ēka izskatās skaisti, šobrīd ir izstrādāts projekts, kas ļautu rekonstruēt arī iekštelpas un padarīt tās atbilstošas mūziķu prasībām un 21. gadsimtam. To ir pelnījuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi un darbinieki. Raiņa vārdiem sakot – pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija paredz līdz 2020. gadam Latvijā izveidot astoņus profesionālās izglītības kompetences centrus kultūrizglītības jomā. Kompetences centra būtība ir profesionālās izglītības izcilības nostiprināšana un turpmāka attīstība.
Rīgā plānoti divi profesionālās izglītības kompetences centri – no tiem viens tika izveidots 2015.gada 3.novembrī uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas esošās bāzes, bet otrs paredz izveidot Nacionālo Mākslu vidusskolu. Četri no kompetences centriem būs izvietoti Latvijas reģionos – bez Ventspils Mūzikas vidusskolas, kas kompetences centra statusu ieguva, 2016. gada 1.martā, Kurzemē atradīsies arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Vidzemē – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, bet Latgalē tiek plānota kompetences centra izveide uz pašreizējās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes. Kā arī kompetences centrus veidos divas pašvaldību dibinātas mākslas vidusskolas reģionos – Valmieras Mākslas vidusskola un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola “Saules skola”.
