Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA piedāvā: Muzikālā pēcpusdiena “Pérola barroca”

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) Muzikālo pēcpusdienu programma “Pérola barroca” sniedz brīnišķīgu iespēju iepazīties ar 16.–18. gadsimta tradīcijām vizuālajā mākslā un mūzikā. 18. jūnijā muzejā varēs izbaudīt ievērojamu franču komponistu Žana Ferī Rebela un Elizabetes Žakē de la Gerras skaņdarbus baroka vijolei un klavesīnam virtuozajā Agneses Kanniņas-Liepiņas un Māra Kupča izpildījumā.

Žans Ferī Rebels (Jean-Féry Rebel, 1666–1747) ir franču baroka komponists, diriģents, vijolnieks un klavesīnists. Jau astoņu gadu vecumā ieguvis atpazīstamību kā vijoļspēles brīnumbērns, Žans Ferī Rebels kļuva par vienu no inovatīvākajiem sava laika franču autoriem, kurš sacerējis sonātes itāļu mūzikai raksturīgā stilistikā. Meistara kompozīcijas izceļ oriģinalitāte, sarežģīts ritms un uzdrīkstēšanās.

Elizabete Žakē de la Gerra (Élisabeth-Claude Jacquet de la Guerre, 1665–1729) ir franču klavesīniste un komponiste. Augusi mūziķu ģimenē, Elizabete jau bērnībā uzstājusies Francijas karaļa Luija XIV galmā kā klavesīna spēles brīnumbērns. Pusaudzes gadus mūziķe pavadījusi Francijas galmā, savukārt pēc laulībām ar panākumiem sniegusi koncertus, komponējusi un pasniegusi mūzikas stundas. Elizabete Žakē de la Gerra bijusi viena no nedaudzām sievietēm-komponistēm, kura radījusi ļoti atšķirīgu formu darbus. Līdzīgi kā citi laikabiedri, arī viņa eksperimentējusi ar itāliskajiem žanriem – sonāti un kantāti.

Uz koncertu Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA aicināts ikviens interesents!
Biļešu cena: pieaugušajiem – 6,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3,00 EUR.
Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357536 vai rakstot uz e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

PAR MĀKSLINIEKIEM

Agnese Kanniņa-Liepiņa mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Romana Šnē, 2001. gadā ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) Jāņa Bulava klasē, savukārt 2007. gadā JVLMA ieguvusi maģistra grādu senās mūzikas, baroka vijoļspēles un baroka orķestra spēles specialitātē. Piedalījusies Fransuā Malguāras, Erika Van Nevela, Lusijas van Dēlas, Kristofa Huntgeburta, Kjāras Bankīni un Elizabetes Vilstremas baroka mūzikas atskaņošanas meistarklasēs.

Agnese Kanniņa-Liepiņa ir orķestra “Sinfonietta Rīga” 2. vijoļu grupas koncertmeistare kopš orķestra dibināšanas 2006. gada jūlijā. Regulāri piedalās stīgu kvarteta projektos, ir baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” koncertmeistare. Kopš 2007. gada pieaicināta docētāja, no 2009. gada lektore un no 2015. gada docente JVLMA Senās mūzikas katedrā.

Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. 2006. gadā izveidojis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru – pirmo un pagaidām vienīgo Baltijas valstīs.

2010. gadā dibinājis baroka kori “Collegium Choro Musici Riga” un ir tā mākslinieciskais vadītājs. Tanī pašā 2010. gadā viņš dibinājis arī Mazo Operas un Teātra Orķestri “MOTO” un ir tā mākslinieciskais vadītājs. Kopš 2010. gada Māris Kupčs ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs un asociētais profesors, atzīts un pieprasīts vieslektors Eiropas augstskolās, īpaši jomās, kas skar Baha laika kora dziedāšanas un izpildījuma specifiku, kā arī 18. gadsimta operas izpildījuma un teātru repertuāra jautājumus. Kopš 2014. gada mentors ES programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “Kultūra” (2014–2020) projektā “eeemerging Emerging European Ensembles”.

PÉROLA BARROCA

Katra mēneša noslēgumā Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un Rīgas Senās mūzikas centrs mākslas un mūzikas mīļotājus aicina uz Muzikālajām pēcpusdienām “Pérola barroca” (portugāļu valodā – barokālā pērle), kurās harmoniski apvienojas izziņa un atpūta. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja iejusties baroka laikmeta gaisotnē, kas gadsimtiem ilgi ir valdzinājis cilvēkus ar kontrastu pilnām kompozīcijām, dramatismu un neierastiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.

Pirms koncerta klausītāji var aplūkot muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā esošos darbus, iepazīstot baroka mākslas pasauli. Pēcpusdienas turpinājumā seko Rīgas Senās mūzikas centra baroka mūziķu neverbālais komentārs šim sarežģītajam un aizraujošajam periodam. 16.–18. gadsimta muzikālajām kompozīcijām ir sevišķi raksturīga iedziļināšanās detaļās, kas valdzina ar patiesu daiļumu un izpildījuma pilnību.

“Pérola barroca” pēcpusdienas aicināti apmeklēt visi interesenti. Pasākumu formāts ļauj katram pašam izvēlēties savu iesaistīšanās formu – kļūt par koncerta klausītāju vai ekspozīcijas skatītāju, kurš mūzikas skaņu pavadībā bauda klasiķu mākslu.

2016. gada pavasara sezonā koncerti norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.