Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka pieņemta ekspluatācijā un gaidīs iedzīvotājus atvērto durvju dienās

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzrunāja klātesošos: “Šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis sabiedrībai 107 gadus, un nu divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs – muzeja telpu platība palielināta gandrīz divas reizes. Aicinu visus veltīt laiku un apskatīt “katru stūrīti”, lai saprastu, cik daudz darba ēkas atjaunošanā ieguldīts. Paldies visiem par sadarbību, turpināsim to, atjaunojot VEF Kultūras pili”.

(Foto: Renārs Koris)

Kultūras ministre Dace Melbārde: “Muzeja rekonstrukcija noteikti iepriecinās arī tos nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri aktualizē nepieciešamību paplašināt mākslai pieejamo telpu Latvijas kultūrvidē – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ieguvis papildus ap 3000 kvadrātmetru telpas mākslai. Vēlos pateikties visiem Kultūras ministrijas darbiniekiem, kuri ir strādājuši pie sekmīgas Eiropas Savienības struktūrfondu apguves un administrēšanas – šis ir lielisks piemērs, kā Eiropas fondus var izmantot nacionālās kultūrvides attīstībai. Paldies arī Rīgas domei par sadarbību un ceru, ka valsts un pašvaldības kopdarbs turpināsies arī pie citiem projektiem.”

LNMM direktores Māras Lāces uzruna bija visemocionālākā: “Šorīt agri no rīta pārskatīju savus pierakstus – 1929. gadā toreizējas Latvijas mākslas muzeja direktors Vilhelms Purvītis rakstīja Rīgas domei, ka muzejam ļoti, ļoti nepieciešama paplašināšana. Vēlāk viņš to darīja vēlreiz, un 1938. gadā dome lēma, ka nē, jo projekts ir pārāk sarežģīts. Pienāca 2010. gads, un Īpašuma departaments izsludināja metu konkursu. Man ir milzīgs prieks tagad šeit atrasties. Visu laiku man bija sajūta, ka it kā skatos uz visu no malas, bet šobrīd, sēžot šajā krēslā, es saprotu – jā, mēs esam atgriezušies mājās.”

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka – bez kapitālā remonta bija kalpojusi sabiedrībai jau 107 gadus. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai. 2010. gada 25. maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādei. Kopā žūrijas vērtējuma tika iesniegti 28 arhitektu darbi. 2010. gada 30. septembrī žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, bet 2012. gada 23. maijā ēkas būvprojekts tika akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2013. gada 22. janvārī parakstīts būvdarbu līgums ar SIA “RE&RE” un līgums ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūru par ERAF struktūrfondu finansējumu projektam.

SIA “RE&RE" ģenerāldirektors Didzis Putniņš: “2013. gada 22. janvārī, parakstot līgumu par būvniecības un restaurācijas darbu veikšanu, minēju, ka uzticētie darbi ir ne tikai liels gods un atbildība, bet projekts būs sarežģīts un mūs sagaida ne viens vien izaicinājums, kas apliecinājās arī dzīvē. Jaunā pazemes apjoma izbūve uz vēsturiskas upes gultnes, 6 metrus zem zemes un tā savienošana ar simtgadīgo ēku, ko papildus apgrūtināja iepriekš neparedzēts augsts gruntsūdeņu līmenis un spiediens, vairāk kā 100 gadus sena muzeja ēka, kura ir piedzīvojusi pirmo savā vēsturē grandiozo rekonstrukciju un restaurāciju. Šie un daudzi citi izaicinājumi, kas radās projekta realizācijas gaitā, tika veiksmīgi atrisināti pateicoties ciešam komandas darbam gan ar pasūtītāju, gan ar arhitektu un mūsu profesionālajiem inženieriem un izcilajiem restauratoriem. Paldies visiem par sadarbību!”

Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas unikālo arhitektūru, tās reprezentatīvo statusu un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, muzeja rekonstrukcijas stratēģiju veido trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais. Projekts paredzēja saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas, veidot skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimāliem dizaina risinājumiem papildus telpās un veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas.

(Foto: Renārs Koris)

Vēsturiskajai muzeja ēkai ir palielināts izstāžu apjoms, bēniņu telpā un kupolā izveidojot izstāžu zāles 598 m² apjomā. Lai bēniņu telpas būtu gaišas, tika izveidots stikla jumts ar virsgaismām. Uz ēkas jumta ir izveidotas terases. Izbūvētas metāla evakuācijas kāpnes no trešā uz kupola stāvu. Izbūvētas papildus kāpnes ar misiņa apdari, apvienojot pirmo un otro stāvu. Ar jaunizbūvēto pasažieru liftu var pārvietoties no puspagraba stāva līdz jaunām jumta terasēm. Ēka nu ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izveidota konferenču zāle, kafejnīcas telpas, bērnu istaba un suvenīru veikals.

Savukārt jaunās muzeja telpas – izbūvētais apakšzemes apjoms – ir 3545 m² liels, no tiem izstāžu zāles kopā 777 m², lielā apakšzemes zāle – 583 m2. 2. stāva grīda atrodas 8.600 m zem zemes (kravas lifta zonā pat 11.025 m). Apakšzemes apjomā atradīsies arī muzeja arhīvs un glabātuves.

Nojaukto muzeja teritorijā tualešu vietā uzbūvētas jaunas, ar invalīdu pacēlāju aprīkotas sabiedriskās tualetes. Apkārtējā teritorija ir apgaismota un labiekārtota. Izveidots ar misiņu apdarināts stiklotais ātrijs.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs informēja, ka šo vērienīgo būvdarbu procesa kopīgās izmaksas ir 31 434 795 miljoni eiro, no kuriem 16 751 244 miljoni eiro ir Rīgas domes finansējums, bet 13 050 898 eiro finansējums piesaistīts no Eiropas Savienības līdzekļiem (summas norādītas bez PVN).

Muzeja vēsturiskās ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (vienošanās Nr. 3DP/3.4.3.2.0/10/APIA/CFLA/020/006 par projekta „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10A rekonstrukcija” īstenošanu un vienošanās Nr. 3DP/3.4.3.2.0/12/APIA/CFLA/003/001 par projekta „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10A restaurācija un infrastruktūras uzlabošana” īstenošanu).

(Foto: Renārs Koris)

No 2015. gada 12. līdz 16. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā notiks Atvērto durvju dienas pasākums sabiedrībai, kuru laikā ikviens interesents varēs iepazīties ar muzejā paveiktajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem. Jau nākamā gada sākumā muzejs uzsāks pakāpenisku pārvākšanos. Uz jaunajām krātuvēm tiks pārvesti ap 40 000 mākslas darbu.

LNMM svinīgā atvēršana apmeklētājiem plānota 2016. gada 4. maijā. Jaunatvērtā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklējums būs īpašs notikums un piedzīvojums ikvienam. Gatavojoties atklāšanai, muzeja komanda cītīgi strādā pie tā, lai muzeja apmeklējums sniegtu patīkamu, emocionālu un mūsdienīgu pieredzi dažāda vecuma un interešu apmeklētājiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija pirmo reizi aptvers Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20. gadsimta garumā. Ekspozīcija atradīsies muzeja vēsturiskajā ēkā un būs izvietota divos stāvos. Ekspozīciju iecerēts veidot pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību un ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda nozīmīgākās parādības un autorus, kā arī inovācijas tematiskajā saturā un formveidē.

Jaunā izstāžu zāle tiks atklāta ar Latvijas laikmetīgās mākslas celmlauža Miervalža Poļa personālizstādi “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”.