Kijevā noslēgusies vērienīgā laikmetīgās mākslas izstāde „Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara”
Foto: Maksims Belousovs
Ar plašu pasākumu programmu noslēgusies vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde „Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara” Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā Kijevā, ko sadarbībā ar Baltijas un Skandināvijas valstu vēstniecībām rīkoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC). Izstāde, kurā piedalījās vairāk kā trīsdesmit mākslinieki un autoru grupas no deviņām valstīm, bija apskatāma no šī gada 19. aprīļa līdz 22. maijam. Latviju izstādē pārstāvēja mākslinieces Anna Aizsilniece, Ieva Epnere un Katrīna Neiburga, izstādes kuratore – Solvita Krese, LLMC direktore.
Izstāde bija viena no apjomīgākajām pēdējās dekādes Eiropas ziemeļaustrumu reģiona mākslinieku manifestācijām, tās iecere radās kā atbalsts Ukrainai 2013. gadā, sadarbojoties Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Islandes vēstniecībām Ukrainā. Realizētā ekspozīcija apliecina šādu sadarbības modeli kā lielisku platformu Eiropas identitātes meklējumiem un savstarpēju kultūras dialogu risināšanai. Ekspozīciju apskatīja vairāk kā astoņi tūkstoši apmeklētāju, viņu vidū arī Baltijas un Skandināvijas valstu, kā arī Ukrainas amatpersonu delegācijas. „Izstāde ne tikai ļāva ieraudzīt Eiropas ziemeļaustrumus negaidītā rakursā, bet arī veicināja mijiedarbību starp reģiona māksliniekiem un kultūras institūcijām. Vairākas mākslas organizācijas ārvalstīs ir izteikušas interesi izstādi eksponēt – tā būtu interesanta ne tikai Latvijā kā valsts simtgades programmas sastāvdaļa, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citās valstīs, kas savu simtsgadi svinēs vienā laikā ar Latviju,” secina kuratore Solvita Krese.
„Izstādes ietvaros tika pārvērtēts identitātes jēdziens, aicinot caur identitātes prizmu palūkoties uz nacionāliem, politiskiem, teritoriāliem un sociāliem jautājumiem, pieņemot, ka mākslinieki ir asredzīgi konteksta tulkotāji un situācijas komentētāji, kas ātrāk kā citi atklāj un iezīmē pārmaiņu tīklojumu mūsdienu pasaules kartēs, nebaidoties palūkoties aiz nenoteiktības priekškara, kur cieši kopā savijušās pagātnes traumas un nākotnes nenoteiktība,” stāsta kuratore Solvita Krese. Izstādē skatāmo video, fotogrāfiju, instalāciju, performanču un citu formātu mākslas darbu ietvaros mākslinieki atspoguļoja postsociālistiskās telpas raksturīgākās iezīmes (Katrīna Neiburga, Kristina Inčiūraitė, Eglė Budvytytė), caurskatīja Ukrainas vēsturi un kolektīvo atmiņu (Matts Leiderstam, The Stich), pārvērtēja etnogrāfiskā materiāla un kultūras mantojuma nozīmi nacionālās identitātes veidošanās procesā (Mats Adelman, Anna Aizsilniece, Bita Razavi, Joar Nango), pievērsās imigrācijas un integrācijas aspektiem mūsdienu sabiedrībā (Kalle Hamm, Dzamil Kamanger, Ane Hjort Guttu). Izstādes ekspozīciju papildināja izvērsta pasākumu programma, kas iekļāva diskusijas un radošās darbnīcas, kā arī apjomīgs katalogs ar kritiķu esejām, Andreja Strokina fotogrāfijām un eksponēto darbu attēliem.
Izstādes mākslinieki: Roman Minin (UA), Open Group (UA), Lesja Zajac (UA), Matts Leiderstam (SWE), Meriç Algün Ringborg (SWE), Mats Adelman (SWE), Joar Nango (NO), The Stitch Project (NO), Ane Hjort Guttu (NO), Ester Fleckner (DK), Gudrun Hasle (DK), Kalle Hamm (FI) & Dzamil Kamanger (IR/FI), Tellervo Kalleinen (FI) & Oliver Kochta - Kalleinen (DE), Bita Razavi (IR/FI), Anna Aizsilniece (LV), Ieva Epnere (LV), Katrīna Neiburga (LV), Tanel Rander (EST), Kristina Norman (EST), Flo Kasearu (EST), Arnas Anskaitis (LT), Eglė Budvytytė (LT), Kristina Inčiūraitė (LT), Gabríela Friðriksdóttir (IS).
