21. janvārī mirusi tēlniece Valentīna Helmūte
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka mūžībā devusies nozīmīga Latvijas tēlniece Valentīna Helmūte, viena no radoši visilgāk strādājošajām māksliniecēm, kura studējusi un apguvusi prasmes pie nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, kopusi un turpinājusi modernisma tēlniecības tradīcijas.
Valentīna Helmūte (dz. Selga) sākotnēji, no 1936. gada mācījās Rīgas Teodora Zeiferta 17. pamatskolā Pārdaugavā, kur pedagogi bija: klases audzinātāja - dzejniece Valda More (1902-2001), zīmēšanu pasniedza tēlnieks Emīls Melderis, dziedāšanu - diriģents Jānis Slavietis, dziedātājs Arnolds Kupčs.
No 1943.-1948. gadam Valentīna Helmūte mācījās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas, vēlāk, no 1953. gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Milda Brutāne (1903-1973; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe un vadītāja 1942-1965), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967) u.c. RLMV līdz 1946. gadam mācību programma bija orientēta uz latviešu tautas mākslu, tika apgūti latviešu ornamenti, etnogrāfisko rakstu un krāsu valoda. Speciālos priekšmetus Valentīnai Helmūtei pasniedza tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962) un gleznotājs Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953). RLMV uzdevumi tolaik bija veidot virpotus podus, vāzes, šķīvjus ar figurālām kompozīcijām. Valentīna Helmūte 1948. gadā absolvēja RLMV Keramikas nodaļu un diplomdarbā veidoja spoguļa ietvaru mālā.
Pēc RLMV absolvēšanas Valentīna Helmūte vēlējās turpināt iegūt izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, tomēr iestājpārbaudījumos satiktais LMA pedagogs, tēlnieks Emīls Melderis ieteica studēt Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare).
Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950). Studiju procesā Valentīnas Helmūtes LMA tēlniecības pedagogs līdz 4. kursam bija Emīls Melderis, vēlāk Kārlis Zemdega. Valentīna Helmūte absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Māte ar bērnu”, vadītājs, tēlnieks Kārlis Zemdega.
Līdzās Valentīnai Helmūtei 1955. gadā LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki. Pie Teodora Zaļkalna diplomdarbu “Kolhozniece” veidoja Guna Zvaigznīte (1929-2021), Betija Strautniece (1930-2022) absolvēja ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju ģipsī “Atzīšanās”, Vladimirs Pļetņovs ar darbu “Metinātājs”, absolvēja arī Elmārs Veidemanis (1925-2013) un Viktors Protkovs (darbojās Krievijā) u.c.
Valentīnas Helmūtes dzīvesbiedrs bija gleznotājs Oļģerts Jaunarājs un viņu lokā bija nozīmīgas mākslas personības - gleznotāji Rūdolfs Pinnis (1902-1992), Jānis Liepiņš (1894-1964), Leo Svemps (1897-1975), Konrāds Ubāns (1893-1981), Kurts Fridrihsons (1911-1991), grafiķis Aleksandrs Junkers (1899-1976), kuri būtiski ietekmēja mākslinieces daiļradi un tās stilistiku.
Pēc LMA absolvēšanas Valentīna Helmūte strādāja par mākslinieci izpildītāju bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla” (1950-1951), kas veica tēlniecības pasūtījumus: ideoloģiskus portretus, figurālus portretus ģipsī, betonā, granītā un dekoratīvos būvplastikas elementus. Tēlniece darbojās mākslinieku bij. artelī “Mākslinieks”, bija tā galvenā māksliniece (1956-1957). Artelis izgatavoja metāla, papjē mašē, dabīgās ādas rotaļlietas: lelles, automašīnas, šūpoļu zirdziņus u.c. Artelī darbojās arī tēlniece Guna Zvaigznīte (1955-1956).
Valentīna Helmūte darbojusies MF kombināta “Māksla” tēlniecības darbnīcās “Mākslinieku nams” (11.novembra krastmala 35, Rīga), Duntes ielā, Rīgā un Gaujas ielā 1, 5, 9, Rīgā no 1965. gada kopā ar tēlniekiem: Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (1921-2010), Margaritu Siliņu, Rutu Svili (1927-2013), Viktoriju Mickeviču (1921-2008), Laimoni Blumbergu (1919-2014) u.c. Turpat atšķirīgā stilistikā darbus veidoja Juris Mauriņš (1928-1993), Arta Dumpe, Aivars Gulbis u.c. MF kombinātā “Māksla” darbus tēlniekiem palīdzēja realizēt pieredzējušie kaparkalšanas meistari, kā Voldemārs Bružuks (1940-2018), Dzintars Šmalcs (1939-2000), Tēlniecības ceha vadītāja Regīna Ozere, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs (mākslinieces dēls, vairāku darbu izpildītājs), Jānis Knāviņš (1960-1997) u.c.
Valentīna Helmūte sadarbībā ar kombinātu “Māksla” veidojusi Otrā pasaules kara Brāļu kapu ansambļa skulpturālo daļu (Rudzāti, 1964), Rīgas Proletāriešu rajona Goda plāksni (kapars, 200x150 cm, 1965), darbus “Skulpturāls cilnis” (kapars, Kramatorskas kinoteātra ēkas fasādei, Ukraina, 1966), “Sēdoša meitene ar ģitāru” (kaparkalums, bij. atpūtas bāzē “Rūķīši”, Murjāņi, 1968), dekoratīvus ciļņus Mežotnes pils ansambļa saimniecības administratīvajai ēkai (1977), ideoloģisku portretu - cilni bij. RRR rūpnīcas foajē (1977), dekoratīvu cilni “Folkloristi” bij. Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma ēdamzālē (1989). Kombināta “Māksla” pirmā stāva darbnīcā Gaujas ielā 5 māksliniece veidoja vairākus Tēlnieku sekcijas pasūtījumus, sīkplastikas un keramikas darbus izstādēm un realizācijai MF salonos “Māksla”.
Valentīna Helmūte izstādēs piedalījās no 1956. gada, kad pirmo reizi darbu eksponēja 1. LPSR jauno mākslinieku izstādē. Turpmāk māksliniece piedalījās Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāla sagatavošanas izstādē (1957), 2. LPSR jauno mākslinieku izstādē (1958), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (1958), Republikas Tēlotājmākslas izstādē (1963, kopā ar Valdi Albergu (1922-1984), Zentu Zvāru (1924-2001), Ojāru Siliņu (1927-2003), Inesi Krūmiņu (1931-2021)), Republikāniskajā portretu izstādē (1965), Baltijas republiku tēlniecības kvadriennālē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1976), “Mākslas dienu” Tēlniecības izstādē (MF Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1984, kopā ar Artu Dumpi, Lea Dāvidovu-Medeni (1921-1986), Jāni Mikānu, Māru Mickeviču, Zezostru Ķēdi (1936-2000) u.c.), izstādē “Ceļš” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018, kuratore Ligita Breģe) u.c.
Valentīnas Helmūtes pirmā personālizstāde bija kopā ar grafiķi Arturu Ņikitinu (1936-2022) MF Mākslas salonā (Aspazijas bulvārī, Rīgā, 1969). Vēlāk māksliniece rīkoja personālizstādes Skrundas Kultūras namā (“Valentīna Helmūte. Pastelis”, 1977), Nīgrandes pagasta muzejā un bij. Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā (1988), Aizputes novadpētniecības muzejā (2001, 2003), viesnīcā ”Promenade Hotel” (Liepāja, 2008, 2018) u.c.
Kā nozīmīgi novērtēti tēlnieces darbi:
“Mārča portrets”, ģipsis, 50x18x22 cm, 1956;
“Stikla slīpētāja Ļuba”, kapara kalums, 63x51x30 cm, 1963, LMS muzejs;
“Tēlnieks Aivars Gulbis”, vara kalums, 36x23x28 cm, 1964;
“Tēlnieks Jānis Zariņš”, slīpēts granīts, 42x31x36 cm, 1969;
“Raimonds Pauls”, slīpēts melnais granīts, 1972, LNMM;
“Torss”, slīpēts alumīnijs, 41x20x9 cm, 1972, LMS muzejs;
“Metālapstrādes meistars Voldemārs Bružuks”, bronza, 75x38x40 cm, 1984, LMS muzejs.
Atbilstoši LMS 20.gs. 50.-60. gadu prasībām Valentīna Helmūte sākotnēji kļuva par LMS biedres kandidāti 1958. gadā ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera, Harija Sprinča (1928-2002) rekomendācijām, LMS Tēlniecības sekcijas priekšsēdētāja Emīla Meldera parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu. Par LMS biedri Valentīna Helmūte kļuva 1961. gadā ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Mārtiņa Šmalca (1904-1984), Martas Langes (1903-1985), Rasmas Bruzītes (1919-2001) un Ellas Leimanes (1910-2004) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Kārļa Baumaņa (1916-2011) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904-1988) parakstītu lēmumu. Tēlniece piedalījās LMS Jaunatnes estētiskās audzināšanas komisijā (1965), kuru tolaik vadīja gleznotājs Nikolajs Petraškevičs (1909-1976). Valentīna Helmūte apbalvota ar PSRS MS diplomu par medaļu “Raimonds Pauls” (1976). Tēlniece bija FIDEM izstāžu dalībniece no 1975. gada.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Atvadīšanās no tēlnieces Valentīnas Helmūtes notiks 28. janvārī, plkst. 15.30, Skrundas novada, Nīkrāces pagasta Tukuma kapos.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Valentīnas Helmūtes tuviniekiem un kolēģiem.