Gleznotājs Mareks Odumiņš: Man māksla nozīmē atslēgšanos no visa
Gleznotājs Mareks Odumiņš nereti tiek dēvēts par cilvēku, kurš zina dzīvības vērtību. 28 gadus vecais baušķenieks savu talantu – spēju radīt brīnumainus mākslas darbus ar muti – atklāja pēc gūtas traumas, kas atņēmusi viņa roku un kāju kustību. Savukārt gleznotāja Una Lekuze, kura drīzumā absolvēs Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, mākslas ceļu gājusi ļoti apzināti, pieredzējušu meistaru iedvesmota. Abu ceļš līdz mākslai bijis atšķirīgs, taču šobrīd tā veido lielu daļu viņu dzīves.
Māksla iet līdzās visu mūžu
Māksliniece Una Lekuze stāsta, ka māksla viņai iet līdzās visu mūžu. “Lai gan bērnībā domāju par tādām profesijām kā mediķis un jurists, pabeidzot skolu, pilnībā nodevos mākslai. Gleznot – tā bija kā nepieciešamība! Gleznošana ir mistika, nekad nevar prognozēt, cik ilgi taps darbs, un kāds būs gala rezultāts. Man ir darbi, kas top gadu, citiem māksliniekiem mēdz būt, ka glezna top vairāku gadu garumā, un, skatoties uz gleznu, var sajust, cik viegli vai smagi tā māksliniekam ir nākusi. Reizēm viss notiek tā, kā es vēlos, reizēm – darbs izaug pavisam citādāks,” dalās U.Lekuze.
Iedvesmo Kārlis Dobrājs un Gustavs Klimts
Mākslinieku darbi spēj iedvesmot daudzus un palīdzēt cilvēkiem saglabāt optimismu un gaišas domas arī grūtā brīdī. Arī pašiem māksliniekiem iedvesma ir ļoti nepieciešama, un to viņi smeļas visdažādākajos veidos. Stāstot par saviem iedvesmotājiem un elkiem, Una Lekuze saka: “Mani pirmie mentori mākslas pasaulē ir Kārlis Dobrājs un Inta Dobrāja, šie gleznotāji man paliks ļoti tuvi līdz mūža beigām. Es dievinu arī Imanta Vecozola darbus, manā skatījumā viņš ir viens no fantastiskākajiem latviešu māksliniekiem. Ja paraugāmies uz ārvalstu māksliniekiem, tad jāsaka, ka ļoti iedvesmojos no austriešu gleznotāja Gustava Klimta.”
Māksla kā atslēgšanās no ikdienas
Mākslinieks Mareks Odumiņš gleznošanai pievērsās pēc smagas traumas – sākumā tas bijis kā hobijs, bet šodien viņa darbi ir ļoti pieprasīti un iecienīti. “Sākotnēji to pat nevarēja dēvēt par gleznošanu, teiksim tā, mazliet paķēpājos ar akrila krāsām, bet pamazām tas mani ieinteresēja aizvien vairāk. Savus darbus dāvināju cilvēkiem, un redzot, ka viņiem patīk, guvu gandarījumu un vēlējos radīt vēl. Tad saņēmu pirmos jautājumus par to, vai manas gleznas var iegādāties, un es aizdomājos, ka tas var kļūt par veidu, kā pelnīt iztiku. Man māksla nozīmē atslēgšanos no visa – kad es gleznoju, esmu pilnībā relaksējies. Ar gleznu varu parādīt visu, kas ir manā sirdī un dvēselē, visu gaišumu nodot citiem cilvēkiem,” stāsta Mareks Odumiņš.
Abi gleznotāji saņēmuši prēmijas konkursa “Māksla uzvar!” ietvaros. Ainas Mucenieces Viroterapijas fonda rīkotais mākslas darbu konkurss “Māksla uzvar!” joprojām turpinās, tāpēc ikviens esošais, topošais mākslinieks vai entuziasts aicināts iesniegt savu jaunradīto mākslas darbu, kas veltīts cīņai ar onkoloģisko saslimšanu vai uzvaru pār to.
