Būs skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”.
No 2018. gada 22. novembra līdz 2019. gada 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”. Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēstīs par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni?
Dizains tiecas būt laikmetīgs – dizaineru piedāvātās idejas bieži vien nāk kā atbilde kādai funkcionālai problēmai, vajadzībai vai patērnieciskai iekārei. Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu. Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan darbnīca “Baltars”, gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (“Zelta ābele”), “Minox”, “VEF. Spīdola”, Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu “Mēbeles jauniem cilvēkiem”.
Izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” atskatīsies uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nebūs hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē tiks virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.
Līdz ar dizaina objektiem izstādē iekļauti videomateriāli, fotogrāfijas un citas liecības, kas atklās kontekstus, kuros šie priekšmeti tika radīti un lietoti. Projekts top, izmantojot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumus.
Izstādi papildinās rakstu krājums, kurā varēs iepazīties ar pētnieciskiem rakstiem par nozīmīgām vēstures lappusēm Latvijas dizainā, piemēram, par Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, par Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas “VEF” grafisko identitāti, kinētiskās mākslas projektiem utt. Otru kataloga daļu veidos intervijas, kas dokumentē aculiecinieku stāstus par svarīgām laika zīmēm no 30. gadiem līdz mūsdienām.
Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu: zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.
Teksts: Inese Baranovska
