RMM Mēneša priekšmets aprīlī un maijā būs apskatāms Barona muzejā

Vai zini, kas ir Sprīdītis? Vārds Sprīdītis atvasināts no vārda “sprīdis”. Sprīdis apzīmē vai nu laika intervālu, vai arī garuma mērvienību (attālumu starp izstieptas plaukstas īkšķi un rādītājpirkstu vai starp īkšķi un vidējo vai mazo pirkstu (aptuveni 18–23 centimetri)). Ar vārdu Sprīdītis latviešu folklorā apzīmē – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.

“Sprīdītis” ir kļuvis par vienu no visbiežāk Latvijā iestudētajām lugām, augumā niecīgais puika atnesa rakstniecei slavu un atzinību. Luga uz teātra skatuvēm dzīvojusi tik ilgi, ka to varoņiem regulāri bija jāatjauno tērpi, tie nolietojušies.
Arī leļļu teātrī Sprīdītis bijis biežs viesis. Lelle Sprīdītis baltajā kokvilnas blūzē, oranžajā vestē un gaiši zaļajās bikses savu debiju uz LPSR Valsts Leļļu teātra skatuves piedzīvo 1957. gada 30. jūnijā. Lugu iestudē režisors Jānis Žīgurs, bet temperamentīgo raksturlomu – Sprīdīti atveido viena no trupas vadošajām aktrisēm Hilda Žīgure. Luga LPSR Valsts Leļļu teātrī tiek iestudēta gan latviešu, gan krievu valodā.

Lugā atklājas cilvēkam nozīmīgas dzīves tēmas – sevis iepazīšana un māju nozīmes apzināšanās. Mazais puika spēj ieinteresēt gan pieaugušos, gan bērnus, kuri iepazīst Sprīdīša garīgo spēku, brīnumlietu nozīmi un pasakas varoņus: Vēja māti, Meža māti, Milzi Lutausi, Nelabo, Sīkstuli, princesi Zeltīti, Lienīti, pamāti un citus. Attapīgais puika parāda, ka fiziski vājākais ar prāta spēku var uzvarēt fiziski stiprāko.

Mūsdienās Sprīdīša vārds turpina dzīvot grāmatās, uz teātru skatuvēm, filmās, operās, tam tiek veltītas dziesmas. Sprīdītis, lai jau ir vairāk kā 100 gadu vecs, vēl aizvien ir mazais puika, kas rosina pārdomas par to, kur tad ir tā “laimīgā zeme”. Mājas?

Arī RMM, līdzīgi kā mazais, brašais puika, šobrīd apceļo pasauli, lai visbeidzot atgrieztos – tiktu pie savām mājām.
Kad pasaule iepazīta, rakstnieces Annas Brigaderes Sprīdītis saka: "Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, nes mani uz Laimīgo zemi!"