Programmas LATVIJAS FILMAS LATVIJAS SIMTGADEI 1. kārtā atbalstītie projekti
1906
Vēsturiska spēlfilma, režisors Gatis Šmits, scenārija līdzautore Inga Rozentāle,
studija Tanka.
Vētrainajā 1905. gada revolūcijas izskaņā Rīgā negaidīti savijas dažādu cilvēku likteņi.
Dekadentiska dzejniece Vilma, kas norobežojas no politikas un tic mākslinieka brīvībai, aukstasinīgs sociāldemokrātu kaujinieks Jēkabs, kurš gatavo pārdrošu uzbrukumu ģenerālgubernatoram, un policijas pārvaldes priekšnieks Greguss - izcils un kaismīgs sava amata lietpratējs - saķeras cīņā uz dzīvību un nāvi.
BILLE
Latviešu literatūras ekranizācija, režisore Ināra Kolmane, scenārija autori Evita Sniedze un Arvis Kolmanis, studija Deviņi.
Filma visai ģimenei pēc Vizmas Belševicas darba “Bille” motīviem.
Smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs, asprātīgs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē Latvijā. Bille dzīvo pasaulē, kur bagātiem ir savas ielas un nabagiem – savas. Ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču mātes mīlestība meitenei liegta; tuvinieki par Billi rūpējas, toties ik brīdi atgādina, ka Bille ir neaptēsts bērns un nekas prātīgs no viņas neizaugs… Tas Billei sāp, un meitenei ir sapnis — pierādīt sevi, izlauzties no mazvērtības žņaugiem. Billes personības ceļš pretī izaugsmei vijas cauri sarežģītiem un traģiskiem Latvijas vēstures posmiem. Reālajai Billei — rakstniecei Vizmai Belševicai – izdevās atrast savu ceļu. Sapņi spēj īstenoties.
DZĪVE BLAKUS
Vēsturiska spēlfilma, režisore Una Celma, scenārija līdzautore Dace Rukšāne,
studija Fenixfilm.
Latviešu leģionāru bēgļa Riharda dzīves un mīlas stāsts, kas aizsākas 1944. gada nometnē. Filma stāsta par līdz šim maz pētītu, bet Latvijas liktenim ļoti nozīmīgu vēstures posmu – Zviedrijas valdības sankcionēto latviešu bēgļu izdošanu Padomju Savienībai. Tas ir stāsts par vīrieti, kurš, brīnumainā kārtā izdzīvojis bēgļu nometnē, bēg no tās un turpmāko mūžu velta pazemes bunkura būvei uz kādas no salām, cerot, ka tā spēs izglābt savus tautiešus no iznīcības. Bet Riharda draugs Kārlis dzimtenes mīlestības un pašcieņas vārdā izvēlas citu ceļu.
MEŽS
Mūsdienu drāma, režisors un scenārija autors Juris Poškus,
studija Fa Filma.
Daigas kāzās tēvs viņai uzdāvina lielu gabalu meža, kas atšķelts no pārējo bērnu cerētā mantojuma. Tēvs cer, ka mežs piesaistīs meitu dzimtajai vietai, bet Daiga domā - viņš grib kompensēt to, ka neļāvis meitai izvēlēties pašai savu dzīves modeli. Kāzu pēdējā dienā Daiga atsakās no dāvanas, taču tas tikai veicina kaislības un rada nesaskaņas starp māsām un brāļiem, kas līdz tam likušies saticīgi un draudzīgi, slēpjot savstarpējos pārmetumus. Redzot, ka pārējie viņu apsūdz alkatībā, Daiga dusmās piedāvā nocirst mežu un naudu sadalīt starp brāļiem un māsām. Viņa cer, ka šāds priekšlikums atvēsinās prātus, bet tas gūst negaidītu atsaucību. Nepiekrīt vienīgi jaunākais brālis Roberts, bet viņš ir pārāk bikls, lai iebilstu, tomēr strīdā ar vecāko brāli Bruno nonāk līdz kautiņam, kas īpatnējā kārtā atjauno tuvību brāļu starpā.
OĻEGS
Mūsdienu drāma, režisors un scenārija autors Juris Kursietis,
studija Tasse Film.
Kalsnais tumšmatis Oļegs (29) ir ieradies Beļģijā, lai beidzot nopelnītu normālu naudu – viņš ir miesnieks un prot strādāt gaļas kombinātā. Taču Oļega nepilsoņa statuss rada problēmas – darbā iekārtotājs, būdams slīpēts austrumeiropietis, Oļegam izmaksā tikai pusi algas, arī poļu komūna gaļas kombinātā viņu lēnām spiež ārā, jo jāiekārto kāds no savējiem. Caur draugiem Oļegs atrod brigādi, kas uzstāda saules kolektorus, un dzīve nu it kā iet pareizajā virzienā, bet jau pēc pāris mēnešiem puisis attopas fiziskā un psiholoģiskā sprostā, kurā viņu novedis poļu priekšnieks Andžejs. Oļegam ir tikai viena izeja – kaut kā ziņot par sevi ārpasaulei -, taču vienīgais numurs, ko viņš zina no galvas, ir pusaklās vecmāmiņas mobilais.
PANDA TAXI
Filma jauniešiem, režisors Dāvis Kaņepe, scenārija līdzautors Riccardo Ricciardi,
studija Tasse Film.
Jaunas sievietes, taksometra vadītājas Martas dzīvi negaidīti maina mātes nāve; Marta zaudē finansiālo atbalstu un, kas vēl būtiskāk, – mātes palīdzību, pieskatot un audzinot Martas meitu Madaru. Problēmu loks savelkas, un galu galā Martu un Madaru parādu dēļ izliek no dzīvokļa. Abas pamazām atgūst vairākos gados pazaudētās attiecības, un izrādās, ka Madara savā 9 gadu vecumā ir jau gandrīz pieaugusi. Kamēr Martai jāvadā klienti, Madara tiek atstāta dīvainās vietās ar neparastiem Martas paziņām – Toms ir krupjē kādā kazino, Igors naktīs mazgā automašīnas… Madaras draugu pulks aug, un viena no vērtīgākajām lietām, ko viņa apgūst, ir dažādi triki ar kārtīm. Vislielākais pārbaudījums Martai ir nakts, kurā krupjē Toms nepamana Madaras pazušanu, un vairāk nekā 12 stundas māte un meita viena otru meklē. Izrādās, Madarai arī bijis savs plāns, kā nopelnīt nepieciešamo naudu dzīvoklim.
PARADĪZE ‘89
Filma bērniem, režisore un scenārija autore Madara Dišlere,
studija Tasse Film.
1989. gada augusts, māsas Paula (9) un Laura (8) ierodas mazpilsētā ciemos pie māsīcām.
Māsīcu mātes Ievas nav mājās, un meitenes izbauda “brīvību”, iztēlojoties, kā ir būt
pieaugušām. Maija (11), idealizējot Ievu un iejūtoties mātes lomā, uzņemas meiteņu
sadzīves vadīšanu. Pēkšņi Paulas māte piezvana meitai un paziņo, ka šķiras no abu māsu tēva. Paula ir apjukusi, spriedzi kāpina televīzijas ziņas par asiņainiem notikumiem, un meiteņu attiecības, mijoties bailēm par tuvojošos karu un nespējai emocionāli tikt
galā ar pieaugušo dzīvi, kļūst saspīlētas. Paulā aug kareivīgums, un viņa nolemj rīkoties, lai taisnība uzvarētu un situācija izvērstos par labu visiem - lai Latvija atgūtu brīvību, lai viņas ar Lauru tiktu mājās un saglābtu brūkošo ģimeni, lai nejaušajam paziņam Aldim nebūtu jāslēpjas no iesaukuma svešas valsts armijā, lai Ievai nebūtu dienām un naktīm jāraujas Tautas frontes darbos un viņa atgrieztos pie savām meitām. Ar cerību Paula viena dodas uz “Baltijas ceļu”. Televīzija sludina ārkārtas stāvokli valstī, meitenes, atstātas likteņa varā, gatavojas karam. Mājās pārrodas Ieva.
PILSĒTA PIE UPES
Latviešu literatūras ekranizācija, režisors un scenārija autors Viesturs Kairišs,
studija Ego Media.
Filma pēc Gunara Janovska darbu motīviem par vissāpīgāko Latvijas vēstures posmu. Par latviešiem un ebrejiem, par nacistiem un komunistiem, baltvāciešu izbraukšanu, latviešu
izsūtīšanu un holokaustu. Par attiecību mehānismu, kas palīdz izskaidrot šīs vēsturiskās traģēdijas. Par mīlestību un zaudējumiem. Par galveno varoni, kurš ir gan Ansis, gan Hanss, un mīl gan ebreju meiteni, gan latvieti. Viņam ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, tāda pati kā Ādolfam Hitleram, un tāds taču ir pieprasīts pie visiem režīmiem – pie ulmaniešiem, pie komunistiem un pie nacistiem. Taču viņa dvēseli nevar iegūt neviens no tiem, jo jebkuram režīmam nav nekāda sakara ar patiesi cilvēciskām vērtībām, kas stāv pāri jebkurai nacionalitātei un ideoloģijai.
Stāsts ietver 10 gadu laika posmu (1934-1944), vēsturiskais fons ir traģisks, taču stāstā ir arī vieglums un daudz humora. Ansis ar saviem it kā naivajiem lēmumiem piedzīvo īstu emocionālu ceļojumu no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles vienmēr liecina par cilvēka psihē iekodētu dziļu humānisma stīgu. Anša rīcībā nekad nav patosa un varonības, gluži pretēji - tā bieži ir neuzkrītoša un neuzbāzīga. Varonīgs ir rīcības rezultāts – Ansis neiespējamos apstākļos izdzīvo kā cilvēks.
PUIKA AR SUNI
Latviešu literatūras ekranizācija, režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis,
studija Mistrus Media.
Ineses Zanderes darbā balstīts vēsturiski patiess stāsts, kurā 20. gadsimta traģiskākie notikumi kļūst par kāda Pārdaugavas pusaudža spēles laukumu un pieaugšanas telpu.
1942. gads, vācu okupētā Latvija. Visi pasaules notikumi saspiedušies kādā Pārdaugavas pagalmā Rīgā, kur dzīvo Žanis Lipke – aizrautīgs un bezbailīgs avantūrists, kurš, pateicoties savai dabiskajai cilvēcībai, vācu okupācijas laikā izglāba vairāk nekā pussimtu nāvei nolemtu ebreju. Filma fiksē šo cilvēcību no bērna skatpunkta – Žaņa dēls Zigis piedzīvo iekšēju un ārēju sadursmi starp vēstures šausminošo nepielūdzamību un bērna dabisko vēlmi izdzīvot savu bērnību, kurā tēvs vienmēr atrastu laiku dēlam. Žaņa Lipkes lēmums glābt geto ebrejus nozīmē pilnīgi citādāku dzīvi sievai Johannai un viņa dēliem, kuriem neizbēgami nākas pieaugt. Ziga dzīvē pakāpeniski ielaužas tēva noslēpumi, rodas atskārsme, ka šī pasaule ir iekārtota pavisam nepareizi, un agrīna pusaudža spīts pašam paveikt ko īpašu.
SABIEDRĪBAS CILVĒKS
Vēsturiska filma, režisors un scenārija autors Jānis Putniņš,
studija Camera Obscura.
Iecerētās filmas centrālā tēla N. prototips ir sabiedriskais darbinieks un žurnālists Pēteris Blaus (1900-1971), lielākā daļa sižeta notikumu ir balstīti uz faktuālu informāciju.
Lai apmierinātu savas nepiepildītās ambīcijas, kādreizējais Latvijas neatkarības cīņu varonis N. ļauj čekistiem sevi apvārdot un 1936. gadā kļūst par padomju specdienestu aģentu. Viņa dzīve pilnīgi izmainās – necila laikraksta neievērojamais reportieris kļūst par ietekmīgākās avīzes atbildīgo redaktoru. 1940. gada jūnijā šķietami piepildās viņa sen lolotais sapnis par pārticību, slavu un varu, tomēr to izbaudīt viņam nav lemts – solītais neatkarīgās Latvijas uzplaukums Padomju Savienības aizgādībā izrādās ilūzija, tāpat kā N. ietekme jaunās kārtības apstākļos. Jaunajai varai N. nepieciešams tikai kā marionete – populārs cilvēks, kura klātbūtne varas struktūrās liek sabiedrībai noticēt šķietamam tiesiskumam. Neuzticamo nacionālistu N. tur drošā attālumā no lēmumu pieņemšanas, bet 1941. gadā viņš tiek apsūdzēts pretvalstiskā darbībā un arestēts. Pēc ilgiem apcietinājumā pavadītiem gadiem brīvībā atgriežas sagrauts cilvēks, kura vienīgais mērķis ir izdzīvot, iztapīgi kalpojot drošības struktūrām. 1967. gadā tiek organizēts paklausīgā aģenta ceļojums pie brāļa uz Zviedriju, un tas negaidīti ļauj N. atgūt cilvēcisko seju un ticību kādreizējiem ideāliem.
VECTĒVS, KAS BĪSTAMĀKS PAR DATORU
Filma bērniem, režisors Varis Brasla, scenārija autors Alvis Lapiņš,
studija F.O.R.M.A.
Oskaram ir septiņi gadi, un vecāki dēla datoru apmaina pret vectēvu. Tā mazdēls uzzina, ka dzīve bez meliem spēj sagādāt negaidītu prieku.
Oskara ciemošanās pie vectēva Krišjāņa Kodes sākas cerīgi. Viņš iepazīstas ar ņipru skuķi, vārdā Olga, un abi sāk uzlabot vectēva draudzenes Irmas dzīves kvalitāti, tikai Irmas kaķis Žanno nesaprot labos nodomus. Bērni māca Irmai repot, un abu jauno skolotāju vadībā padzīvojusī kundze trenējas tik enerģiski, ka nonāk slimnīcā. Sākas piedzīvojumu virtene ar franču smaržās salaistītu āža ādu, ieģipsētām rokām, zārku mājas pagalmā un policijas atrastu zīmīti “Manā nāvē vainīgs Krišjānis Kode!”. Beigas tomēr ir laimīgas - kad ierodas Oskara vecāki, Irma un Olga zem ābeles mielojas ar torti, bet vectēvs ar mazdēlu, tērpušies sieviešu drānās, izklaidē savas viešņas…
ANIMĀCIJA:
ĀBOLRAUŠA ŠŪPUĻDZIESMA
Režisors Reinis Kalnaellis, scenārija autore Lote Eglīte,
Filmu studija Rija.
Kādu dienu Lielajā mežā no gaisa nokrīt vesela kaudze riekstu. Izrādās, katras rieksta čaumalas iekšpusē ir iezīmēts kartes fragments un tie par spēles laukumu pārvērš visu Lielā meža teritoriju. Par spēles dalībniekiem tiek izvēlēti Pelīte un Kaķītis, tālāk spēlē iesaistās kāds viedtālruņu aplikācijas pārzinošs Zebru pāris, Kaķīša senais draugs Pingvīns, jūras zirdziņi, kas spēlē burbuļtrompetes, un citi neparasti tēli, bet spēles finišs ir aiz Simtgades milzu vārtiem, meža vistālākajā nostūrī, aiz kuriem vēl neviens nav bijis. Tikai vilciena sliežu nospiedumi debesīs un kāda fotogrāfija liecina, ka aiz šiem vārtiem slēpjas vēl burvīgāka pasaule.
SAULE BRAUCA DEBESĪS
Režisore un scenārija autore Roze Stiebra, Studija Lokomotīve.
Filma dažāda vecuma bērniem un viņu vecākiem – tautas dziesmu atlasē un salikumā balstīts stāsts par Saulesmeitiņu, kura piedzimst Gaismas dārzā. Viņas vecāki ir Saule un Mēness, pati Saulesmeitiņa ir garīgā spēka simbols, galvenā gaismas devēja un uzturētāja, kā pretstats šaurai, ikdienišķai un pieticīgai dzīvei. Saules meitiņu nozog Vienacis Vilks un Klibā Kaza, aiznes bērnu tālu prom un paslēpj dziļi, dziļi pazemē. Saule un Mēness sūta pasaulē glābēju pulkus, arī putnus un zvērus, taču neviens Saulīti atrast nevar.
Lai atrastu un atbrīvotu Saules meitu, pasaulē dodas arī kāds puisis, vārdā Nabašniks – sākumā gulētājs un sliņķis, taču vēlāk atsaucīgs un drosmīgs cīnītājs. Nabašniks cīnās ar apstākļiem un sevi pašu, mazgājas deviņos avotos, žāvējas deviņās saulēs, tīrās, spodrinās, iegūst pārdabiskas spējas, kas viņam palīdz redzēt tālāk, pat aiz deviņām zemēm un trejdeviņām jūrām; tās palīdz atrast Saules meitu un uznest to virszemē, tā atjaunojot izjaukto Pasaules kārtību.
10 DOKUMENTĀLĀS FILMAS:
ASTOŅAS ZVAIGZNES
Režisors Askolds Saulītis, scenārija līdzautors Dainis Īvāns, operators Andrejs Verhoustinskis, mākslinieks Jurģis Krāsons, producents Bruno Aščuks,
studija Centrums.
Filma par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem. Vēsturiski hronoloģisks pētījums, sākot no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas Pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī.
BALTIJAS JAUNAIS VILNIS
Scenārija autore un režisore Kristīne Briede, producents Uldis Cekulis, Vides Filmu studija.
Stāsts par pasaules kinovēsturē unikālu parādību – Baltijas poētiskā dokumentālā kino skolu un tās veidotājiem, kuri 20. gadsimta 60. gados izaicināja tradīcijas un arī šodien vēl nav norimuši. Filmas varoņi ir dokumentālā kino režisori Uldis Brauns, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Marks Sosārs, Andress Sēts, stāstījumu veido Hercs Franks un Audrius Stonis.
BALTU CILTIS
Režisori Raitis un Lauris Ābeles, scenārija autors Toms Ķencis, producente Dace Siatkovska, Tritone Studio.
Populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?
BĒRNI CĪŅĀS PAR LATVIJU
Režisore Ināra Kolmane, scenārija autors Arvis Kolmanis, producents Jānis Podiņš,
studija Deviņi.
Latvijas Brīvības cīņās (1918.-1920.) armijas rindās brīvprātīgi stājās gandrīz 1000 jauniešu, kas vēl nebija sasnieguši oficiālo mobilizācijas vecumu – 18 gadus -, jaunākajiem bija pat tikai 11 gadu. Vēsturnieka Ērika Jēkabsona pētījumos balstīts stāsts par sabiedrības nacionālo patriotismu un tā mazzināmajām izpausmēm.
IEVAINOTAIS JĀTNIEKS
Scenārija autore, režisore un producente Ilona Brūvere,
studija Kinolats.
Latvijas simtgadi svinēsim kopā ar 130. jubileju tēlniekam Kārlim Zālem, kurš savu vīziju par Latvijas valsti iemūžinājis divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapos. Dokumentāla filma ar spēles elementiem, sekojot tēlnieka dzīves notikumiem laikā, kad dzimst Latvija, un Brīvības pieminekļa celtniecības procesam.
KURTS FRIDRIHSONS
Režisore un producente Dzintra Geka, scenārija autore Gundega Repše,
studija Sibīrijas bērni.
Personisks Gundegas Repšes stāsts par Kurtu Fridrihsonu – mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos. Vēstures neizdzēšamais iespaids uz personību un tā transformācija gara spēkā.
LUSTRUM
Režisors Gints Grūbe, scenārija autors Jānis Domburs, producente Elīna Gediņa-Ducena, studija Mistrus Media.
Stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī, mēģinājums saprast, kas bija tā sistēma, kas pēdējos 25 gadus traucē Latvijas valsts pieaugšanas procesam, un atbildēt uz jautājumu, vai 90. gados nenotikusī lustrācija var izrādīties bīstama valstiskai tālākpastāvēšanai.
MĒRIJAS CEĻOJUMS
Scenārija autore un režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka,
studija Vivat!
Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī Latvijas muzeju kolekcijas, iesaiņotas 700 kastēs. Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā, kas devās līdzi vilcienam, lai sargātu Latvijas dārgumus. Pēc pusotra gada ceļojuma cauri nopostītajai Eiropai vagoni atgriezās Latvijā, bet Mērija krita varas nežēlastībā.
SIMTGADNIECES STĀSTS
Režisore un producente Una Celma, scenārija autors Kaspars Odiņš,
studija Fenix Film.
Vienas 100 gadus vecas mājas stāsts, veidots no dažādu paaudžu, dažādu tautību un uzskatu cilvēku likteņiem. No Pirmā pasaules kara laikiem un Latvijas Republikas dibināšanas, cauri kariem un okupācijām līdz atjaunotai Latvijas neatkarībai un mūsdienām māja noveco kopā ar saviem iemītniekiem.
TURPINĀJUMS
Režisors Ivars Seleckis, scenārija autore Dace Dzenovska, producente Antra Gaile,
studija Mistrus Media.
Septiņi bērni septiņās dažādās Latvijas vietās sāk iet skolā, un neviens nezina, kas būs tālāk. Filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, katrreiz jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus un līdz ar to arī visas valsts ceļu uz nākotni.
