Atklāta Eiropas filmu nedēļa "No kurienes? Uz kurieni?". Aicina uz diskusiju 23. maijā

Trimda un bēgļu gaitas ir ietekmējušas daudzus 20. un 21. gadsimta dzīvesstāstus. Literatūra, kino, vizuālā māksla visās tās formās reizē kļūst arī par šīs politiskās un sabiedriskās realitātes mediju. Tas ļauj māksliniekiem justies ne tikai kā šo procesu upuriem, bet arī kā radošiem cilvēkiem, kas atbildes meklē mākslinieciskā formā. Taču mākslu, kultūru un tās uztveri Eiropā ir izmainījuši arī tie cilvēki, kas, nebūdami pakļauti politiskam spiedienam vai nepieciešamībai doties bēgļu gaitās, pašsaprotami dodas īstenot savas iespējas citās valstīs.

Māksla vienmēr ir dzīvojusi no apmaiņas un impulsiem, ko sniedz atvērtas robežas un sabiedrības. Māksla pati vienmēr ir pārbaude, robežu pārkāpšana fiziskā un intelektuālā nozīmē. Eiropas zemēs dzīvo un strādā daudzi mākslinieki, autori un režisori ar migrācijas pieredzi. Tas ir pašsaprotami, un tā ir ikdiena. Kā šie cilvēki ir izmainījuši un bagātinājuši kultūras vidi? Vai migrācijas, divu kultūru pieredzei vispār ir kāda loma mākslinieciskajā daiļradē, aktīvā sabiedriskajā darbībā? Vai mākslai un kultūrai šodien vēl var būt „nacionāla” nozīme? Vai arī tās pievēršas universālām vērtībām un starptautiskiem diskursiem? Vai dažādās zemēs, dažādās sabiedrībās ir atšķirīgas kultūras nepieciešamības?

Atbildes uz šiem jautājumiem būs tikpat atšķirīgas kā cilvēki, kuri tās sniegs. Tomēr mēs vēlamies iedziļināties šajos jautājumos, iesaistot māksliniekus un intelektuāļus ar dažādu kultūru pieredzi. Diskusijā piedalīsies vācu žurnāliste Sineba El Masrara, zviedru režisors Zanjars Adami un krievu režisors Vitālijs Manskis. Diskusiju vadīs Gints Grūbe.

1981. gadā Hanoverē dzimusī Sineba El Masrara ir marokāņu izcelsmes vācu autore un žurnāliste. Pēc tirgzinības un pedagoģiskās izglītības iegūšanas viņa līdz 2006. gadam darbojās ekonomikas nozarē, skolās un medijos. 2006. gadā viņa nodibināja pirmo multikulturālo žurnālu sievietēm „Gazelle“. Laikā no 2010. līdz 2013. gadam viņa piedalījās Vācijas Islāma konferencē un šobrīd turpina darboties dažādās komitejās. 2010. gadā tika izdota viņas grāmata „Muslim Girls – Wer wir sind, wie wir leben“ (Musulmaņu meitenes: Kas mēs esam, kā mēs dzīvojam), 2016. gadā izdota grāmata „Emanzipation im Islam – Eine Abrechnung mit ihren Feinden“ (Emancipācija islāmā: Norēķināšanās ar tās ienaidniekiem).

Zanjara Adami stāsti grāmatās, lasījumos un filmās atklāj viņa dedzīgo iestāšanos par cilvēktiesībām. 2004. gadā Adami nodibināja žurnālu „Gringo“, kas saņēmis virkni apbalvojumus. 2010. gadā uz ekrāniem iznāca viņa personīgais dokumentālais stāsts „Partizāna dēls“.

Krievu režisors Vitālijs Manskis ir dzimis 1963. gadā padomju Ukrainā. Pēc Maskavas Valsts kino augstskolas absolvēšanas strādājis televīzijā un uzņēmis vairāk nekā 30 dokumentālās filmas, par kurām saņēmis virkni dažādu apbalvojumu. Viņš ir Krievijā aizliegtās krievu dokumentālā kino programmas „ArtDocFest“ kurators, kas kopš 2014. gada notiek Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros, un Manska dokumentālā filma „Saules staros” vēl joprojām skatāma kinoteātros.

Žurnālists un politologs Gints Grūbe ir studijas „Mistrus Media“ vadītājs. Viņš darbojas arī kā moderators un būs šīs diskusijas vadītājs.

Pēc diskusijas aicinām interesentus Eiropas Savienības mājas Rīgā 1. stāvā plkst. 17.00 noskatīties diskusijas dalībnieka režisora Zanjara Adami filmu “Partizāna dēls”.

Partizāna dēls
Gerillasonen / Guerilla Son
Zviedrija, 73`, 2011.
Režisori: Zanjars Adami, Deivids Herdīss
Vienīgais seanss kinoteātrī „Splendid Palace” – 21.maijā pulksten 17:00, ieeja – bez maksas.
Zanjārs Adami pirmoreiz devās uz Zviedriju tikai piecu gadu vecumā – pavisam viens. Viņa vecāki palika Afganistānā, un tēvs pat neieradās uz lidostu atvadīties. 23 gadus vēlāk abi, Zanjars un viņa tēvs Tahers, sēž iepretim virtuvē kādā no Stokholmas piepilsētām.

Kuru katru dienu Zanjars kļūs par tēvu, un gaidāmais notikums viņam liek atgriezties pagātnē. Tahers Adami strādā par taksometru vadītāju Stokholmā. Viņš dara visu, lai aizmirstu pagātni: spīdzināšanu cietumā, brāļa slepkavību, pretošanās kustības skarbo ikdienu. Mierinājumu no atmiņām Tahers rod mūzikā: viņš dejo tango, spēlē klavieres un dzied. Bet pagātni noslēpt vairs nav iespējams – gaidot mazdēlu ierodamies šai pasaulē, atmiņas uzjundī ar jaunu spēku, un viņa dēls vēlas dzirdēt patiesību par savas bērnības notikumiem.

Filma bija iekļauta arī Amsterdamas Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla konkursa programmā.

Diskusija „No kurienes? Uz kurieni?”
23.maijā pulksten 15:30
Eiropas Savienības mājas 2. stāva Kamīnzālē
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Diskusijas notiks angļu valodā, ieeja – bez maksas.