Paziņoti Lielā Kristapa nominanti
Šodien klātesot LR kultūras ministram Naurim Puntulim tika paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas nominanti. Šogad balvu mūža ieguldījumam filmu mākslā pasniegs režisoram Varim Braslam. Preses konferencē piedalījās arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Kinemotogrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova un atlases komisijas pārstāve, kino zinātniece Kristīne Matīsa. Atklājot konferenci Kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja kino nozares nozīmi valsts kultūras mantojumā un izteica solījumus rūpēties par turpmāku finansiālu nodrošinājumu nozares kvalitātes saglabāšanai un izaugsmei: “Šobrīd Latvijas kino piedzīvo savu renesansi. Mans kā kultūras ministra uzdevums ir to nosargāt. Jūs varat būt droši par Latvijas kino nozares finansiālo nodrošinājumu tās turpmākajai izaugsmei. “
Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma izcēla nozares uzplaukumu, ko pierādījuši vairāku filmu nesenie apbalvojumi prestižos kino festivālos. Viņa izcēla “Lielo Kristapu kā svarīgu kultūras notikumu, kas ļauj novērtēt un izanalizēt nozares situāciju.
Kinemotagrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova paziņoja savienības lēmumu šogad balvu mūža ieguldījumam filmu mākslā pasniegt režisoram Varim Braslam, “Vienmēr delikātais, iejūtīgajais, brīnišķīgais kolēģis, kuram šis ir 80. jubilejas gads, ir līderis labāko filmu veidošanā , jo veselas 4 ir saņēmušas Lielā Kristapa galvenās balvas.Viņa mūžs vārda tiešākajā nozīmē ir ieguldīts Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā –darbā kino un teātrī, kurā varam atrast daudz spožu pērļu.."
Varis Brasla ir režisors, kurš saņēmis līdz šim visvairāk (četrus) “Lielā Kristapa” apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā.
Ja pagājušais gads pagāja simtgades filmu zīmē, tad šis gads izceļas ar lielo pieteikumu skaitu – kopā tika iesniegti 95 projekti, no kuriem rekordliels pilnmetrāžas spēlfilmu skaits (14). Turklāt daudzas no filmām ir jau guvušas apbalvojumus nozīmīgos A klases kino festivālos Kannās, Anesī, Karlovi Vari, Toronto u.c, kas norāda uz spēcīgu konkurētspēju un turpmāk lielāku atpazīstamību starptautiskajā kino arēnā.
Nacionālā Kino centra pārstāve balvas atlases komisijā Kristīne Matīsa atzina: “ ...pēc Simtgades viļņa nekas nav apstājies, filmu nozares enerģija pieņemas spēkā, turklāt pieaug spektra dažādība – gan sociāli aktuālas drāmas, gan dzirkstoši jauniešu stāsti, gan vēsturisks trilleris, tāpat dokumentālo filmu kategorijās sastopam gan politiski personiskus ekskursus vēsturē, gan kinematogrāfiski izsmalcinātas pasaules, gan inscenējumus blakus vērīgiem realitātes fiksējumiem. Un vēl tas retais prieks sacensībā par labāko animācijas filmu finālā izvirzīt veselas trīs un tik dažādas pilnmetrāžas filmas!"
Nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums “Lielais Kristaps” šogad norisināsies no 7. līdz 12. novembrim, īsi pirms Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām, piedāvājot skatītājiem iespēju kinoteātrī “Splendid Palace” vienkopus noskatīties balvai nominētās filmas, studentu konkursa filmas, pirmizrādes un svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju, kas notiks 12. novembrī “Splendid Palace” (pasākuma viesi jau no 19:30 pulcēsies uz Sarkanā paklāja). Balvu pasniegšanas ceremonija būs vienlaicīgi informējošs un izklaidējošs pasākums, kurā piedalīsies nominanti un īpašie viesi. Krāšņo ceremoniju varēs skatīties klātienē, iegādājoties biļetes, vai arī tiešraidē Latvijas televīzijā un LSM straumēšanas platformā.
Šis ir pirmais gads, kad Nacionālajai kino balvai nominētās filmas varēs noskatīties ne tikai kinoteātrī. Kopā ar Helio paplašinām iespējas “Lielā Kristapa” filmu izlasi vērot visā Latvijā, kaut ikvienā mājoklī un jebkurā brīdī – Shortcut lietotnē, kas pieejama arī Helio interaktīvās televīzijas klientiem, no šodienas ir pieejama “Lielais Kristaps” kategorija ar šogad un iepriekšējos gados nominēto filmu izlasi. Turklāt dažas no nominētajām filmām vēl joprojām ir aplūkojamas kinoteātros ne tikai Rīgas un reģionu, bet arī Eiropas kinoteātros. Skatītājiem būs iespēja nobalsot par savu mīļāko filmu portālā DELFI no 21.oktobra līdz 10.novembrim, ko “Lielā Kristapa” norises laikā Helio papildinās ar iespēju savu balsi atdot uz vietas kinoteātrī “Splendid Palace” – pirms vai pēc seansa.
Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība Latvijas Kinemotagrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju, atbalsta Rīgas dome un Kanādas vēstniecība Latvijā, oficiālais Lielā Kristapa auto ir Mercedes-Benz.
Sadarbības partneri – Rīgas nami, Latvijas Valsts Kinofotofono dokumentu arhīvs, Rīgas Kinomuzejs, oficiālais Mercedes-Benz pārstāvis Latvijā SIA Domenikss, viesnīca Neiburgs, Ekomaisi NRJ printing, Prestige Cuvee, Entresol, Valmiermuižas alus, Skrīveru saldumi, Mitto. Informē - Latvijas televīzija, DELFI, Helio, Kino Raksti, Diena, Clear Channel, Caffeine.
Vairāk informācijas: Sākums - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
1906, studija Tanka
Blakus, MF Production
Jelgava ’94, Jura Podnieka Studija
Nekas mūs neapturēs, Riverbed
Oļegs, Tasse Film, kop.prod. lota Productions (Beļģija), In Script (Lietuva), Arizona Production (Francija)
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
Inga dzird, Ruckas mākslas fonds, kop.prod. Exitfilm (Igaunija)
Karote, Kompānija Hargla, kop.prod. Mechanix Film (Norvēģija), Just A Moment (Lietuva)
Sestā diena, Mistrus Media
Spiegs, kurš mans tēvs, Mistrus Media, kop.prod. Kick Film (Vācija), 8 Heads Productions (Čehija), PIMIK (Igaunija)
Putina liecinieki, Vertov
Labākā īsmetrāžas filma
Dāvids un Goliāts, Skuba Films, kop.prod. Latvijas Televīzija
Rīgas ceriņi, Papy 3D Productions (Francija), kop.prod. Atom Art (Latvija)
Skābeklis, A Studija Gromče /А Студия Громче/ (Krievija, Latvija)
Nakts pitfāls, Tasse Film
Labākā animācija
Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Atom Art (Latvija), Letko (Polija)
Projām, Bilibaba
Saule brauca debesīs, studija Lokomotīve
Labākā debijas filma
7 miljardi gadu pirms pasaules gala, režisors Jānis Ābele, EGO MEDIA
Koris. Diriģents. Kamēr, režisors Emīls Alps, producents Emīs Alps
Meklējot Mr. Kauliņu, režisors Kaspars Roga, SKUBA films
Labākais scenārija autors
Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (Blakus)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (1906)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (Oļegs)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Labākais spēlfilmas režisors
Alise Zariņa (Blakus)
Gatis Šmits (1906)
Jānis Ābele (Jelgava ’94)
Juris Kursietis (Oļegs)
Labākais spēlfilmas operators
Aigars Sērmukšs (Jelgava ’94)
Bogumils Godfrejovs /Bogumil Godfrejow/ (Oļegs)
Aleksandrs Grebņevs (Nekas mūs neapturēs)
Jānis Eglītis (Sonāte)
Jurģis Kmins (1906)
Labākā aktrise
Anta Aizupe (Blakus)
Elza Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Inese Pudža (1906)
Kristīne Nevarauska (Nekas mūs neapturēs)
Labākais aktieris
Andris Keišs (Nekas mūs neapturēs)
Āris Matesovičs (Blakus)
Jēkabs Reinis (Sarkanais mežs)
Mārtiņš Kalita (1906)
Valentīns Novopoļskis /Valentin Novopolskij/ (Oļegs)
Labākā aktrise otrā plāna lomā
Guna Zariņa (Oļegs)
Elīna Vaska (Sarkanais mežs)
Ieva Puķe (Jelgava ’94)
Inese Kučinska (1906)
Labākais aktieris otrā plāna lomā
Dāvids Ogrodņiks /Dawid Ogrodnik/ (Oļegs)
Jānis Vimba (Sarkanais mežs)
Jurijs Djakonovs (Sarkanais mežs)
Kaspars Zvīgulis (1906)
Toms Auniņš (1906)
Labākais mākslinieks
Aivars Žukovskis (Jelgava ’94)
Jurģis Krāsons (Nekas mūs neapturēs)
Laura Dišlere (Oļegs)
Rūdolfs Baltiņš (1906)
Labākais kostīmu mākslinieks
Aija Strazdiņa (Jelgava ’94)
Evija Džonsone (Sarkanais mežs)
Keita (1906)
Līga Krāsone (Nekas mūs neapturēs)
Labākais grima mākslinieks
Ilze Trumpe (Sarkanais mežs)
Maija Gundare (Jelgava ’94)
Zane Žilinska (1906)
Labākais dokumentālās filmas režisors
Brigita Eglīte (Sestā diena)
Gints Grūbe, Jāks Kilmi /Jaak Kilmi/ (Spiegs, kurš mans tēvs)
Kaspars Goba (Inga dzird)
Laila Pakalniņa (Karote)
Vitālijs Manskis (Putina liecinieki)
Labākais dokumentālās filmas operators
Aigars Sērmukšs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Gints Bērziņš (Karote)
Valdis Eglītis (Sestā diena)
Labākais animācijas režisors
Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)
Roze Stiebra (Saule brauca debesīs)
Labākais animācijas mākslinieks
Elīna Brasliņa (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Ilze Vītoliņa (Saule brauca debesīs)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)
Labākais komponists
Gatis Ziema, Andris Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Juris Kaukulis (Saule brauca debesīs)
Kršištofs A. Jančaks /Krzysztof A.Janczak/, Edgars Šubrovskis (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Rihards Zaļupe (1906)
Tesa (Jelgava ’94)
Labākais skaņu režisors
Anrijs Krenbergs, Saulius Urbanavičius (Karote)
Artis Dukaļskis (Sestā diena)
Ernests Ansons, Verners Biters (1906)
Ernests Ansons (Jelgava '94)
Jevgenijs Kobzevs (Nekas mūs neapturēs)
Labākais montāžas režisors
Armands Začs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Dainis Kļava (2018)
Gatis Šmits (1906)
Jūlija Vinten /Julie Vinten/ (Blakus)
Mārtiņš Kontants, Inese Kļava (Sestā diena)
Labākā TV filma vai seriāls
Nora (Latvijas Televīzija)
Sarkanais mežs (Red Dot Media)
75 jautājumi Uldim Dumpim (Latvijas Televīzija)
Studentu filmu konkurss
Apgaismība, Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija
Augstākā prioritāte, Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija
Diskrēts, Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija
Dramatiskas beigas, Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija
Dzimtenīte, Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija
Ģimenes stāvoklis: neprecēts, Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija
Lelles, Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija
Palikt pa vidu. Lubāna klānos, Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija
Zorjana Horobraja, Elita Kļaviņa, LKA Nacionālā Filmu skola
