Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:281, Did:0, useCase: 3


5. oktobrī LTV dokumentālās filmas “Latviešu spiedzes” pirmizrāde

Redakcija
Redakcija

Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 5. oktobrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu “Latviešu spiedzes” (2023), kuras režisore ir Aiga Gramste, scenārija autore – Ligita Lukstraupe. Filma ir par latviešu izcelsmes sievietēm, kuras spiegojušas dažādu lielvalstu labā 20. gs. 20.–70. gados, būtiski ietekmējot pasaules vēstures gaitu.

Scenārija autore Ligita Lukstraupe pauž: “Filmā citējam konkrētu izlūkošanas dižgaru, kurš apgalvo, ka sieviete nevar būt spiedze. Šīs dokumentālās filmas stāsts pierāda pretējo.”

Līdzīgi kā ar feminisma attīstību un vēlēšanu tiesību piešķiršanu, sievietes izlūkdienestos parādījās tikai pēc Pirmā pasaules kara, turklāt viņām nācās nepārtraukti pierādīt un apliecināt savas spējas, lai pārvarētu valdošo skepsi. Vīrieši bija pārliecināti, ka sieviete nevar būt laba spiedze tāpēc, ka viņai trūkst fiziskās izturības un gara spēka.

Filma atklās, ka pretēji valdošajam uzskatam, ka sieviete nevar būt spiedze, vairākas latvietes, darbojoties lielvalstu izlūkdienestos, ir tieši ietekmējušas izšķirīgus pasaules mēroga notikumus: Krievijas izraisīto Ziemas karu Somijā, PSRS atombumbas tapšanu un sabiedroto izlūku darbību Vācijas okupētajā Eiropā. Marija Emma Šūle, Melita Norvuda un Kristīne Čilvere izdarīja izvēli, kuras sekas jūtam joprojām. Kas lika spiegot lielinieku labā? Akla ticība komunisma ideāliem, vēlme sevi pierādīt vīriešu acīs vai sociālā taisnīguma ideja? Kas padarīja svešu valsti svarīgāku par pašas dzimteni? Kas, gluži pretēji, uzturēja ticību Rietumu ideāliem un palīdzēja kā rentgenā “caurskatīt” citus cilvēkus, viņu spējas un nodomus?

“Mūsu pienākums nav pateikt, vai viņas kļūdījās vai darīja pareizi, bet censties izzināt šo varoņu darbības mērķus un motivāciju, viņu attieksmi pret Latviju un patriotismu, ir jāinteresējas par to, kādēļ viņas to darīja un ko šādā situācijā darītu mēs. Ikviens no mums stāv pie vēstures ass – ir vērtīgi apzināties, ka no mūsu rīcības uz katra soļa ir ļoti daudz kas atkarīgs. It īpaši šodien.”Ligita Lukstraupe.

Radošā komanda, plānojot filmas uzņemšanu, nolēma, ka visas trīs spiedzes atveidos viena aktrise – Jana Herbsta. Filmas režisore Aiga Gramste: “Tas likās interesants stilistisks risinājums. Neapšaubāmi liels nopelns gala rezultātā ir pašas aktrises meistarībai – spējai iejusties trīs ļoti atšķirīgu raksturu tēlos. Balstoties vēstures liecībās un faktos, ar dažādiem paņēmieniem rekonstruēti tā laika notikumi un apstākļi, kādos spiedzes darbojās. Inscenējumiem piešķirta autentiskuma elpa.” Kā norāda Gramste, ir svarīgi radīt interesi par vēsturi. “Līdz ar šīs filmas pirmizrādi trīs mazzināmas vēstures lappuses nu būs atvērtas un paplašinātas, kas nu jau veidos turpmāko vēsturi.”

Filmas radošā komanda: režisore Aiga Gramste, scenārija autore Ligita Lukstraupe, operators Raivo Freimanis. Galvenajās lomās: Jana Herbsta un Gundars Grasbergs.

Dokumentālā filma “Latviešu spiedzes” – 2023. gada 5. oktobrī plkst. 21.10 LTV1 un REplay.lv.