Latvijas filmu seansi 4. maijā Rīgā un visur Latvijā
4. maijā daudzviet visā Latvijā nozīmīga Valsts svētku sastāvdaļa būs Latvijas filmu seansi – gan vērienīgais Nacionālā Kino centra Latvijas filmu maratons Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, gan citi seansi dažādās Latvijas vietās, kur darbojas projekti “Kino punkts” un “Kino visiem un visur Latvijā”.
Plašāko izrādīšanas vietu tīklu šajos svētkos pārklāj apvienības “Kino punkts” seansi, kuros demonstrē divu filmu komplektu, un katrai no tām nosaukumā ietilpst vārds “latvietis”. Jau no 3. maija un līdz pat 6. maijam Olainē, Valkas novada Kārķos, Balvu novada Bērzpilī, Rēzeknes novada Gaigalavā, Jēkabpilī, Lēdmanē, Madonā, Lielvārdē, Jumpravā un citur tiks demonstrēta Aivara Freimaņa dokumentālā filma „Dzintara latvietis ‘87“ (1987) kopā ar studijas Animācijas Brigāde leļļu filmiņu „Latvietis“ (2007).
„Dzintara latvietis“ ir labsirdīgi ironisks skatījums uz to, kādi mēs bijām tolaik – mirkli pirms balsojuma par Neatkarības deklarāciju. Filma ir dzīvespriecīga un humoristiska reportāža par dzīvi Padomju Latvijā 1987. gadā, dažādās vietās un sabiedrībās meklējot atbildi uz jautājumu, kāds ir īstenais latvietis. Latvijas dokumentālā kino klasiķis un arī dažu ievērojamu spēlfilmu režisors Aivars Freimanis ir ne tikai viens no leģendārā Rīgas poētiskā stila kino pamatlicējiem 60. gados, bet arī režisors ar lielisku humora izjūtu, kas visaugstāko virsotni sasniedza tieši viņa dokumentālajā komēdijā “Dzintara latvietis ‘87”. Filmā ar labdabīgu ironiju apsmaidīti dažādi stereotipi par to, ka “latvietis mīl ziedus” vai “latvietis mīl klusumu”, arī dažādas padomjlaiku sadzīves reālijas un neizdarības, satīriskus akcentus panākot ar attēla pretstatījumu aizkadra komentāram, kuru Freimanis sacerējis pats, liekot lietā savu žurnālista izglītību un humoristisku stāstiņu autora talantu.
Savukārt studijas Animācijas Brigāde filma „Latvietis“ (režisors – Jānis Cimmermanis) ir unikāls pierādījums kinomākslas spēkam – ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem deviņās minūtēs asprātīgi izstāstīta pilnīgi visa Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Spilgtas ironiskas detaļas, ikoniskas dažādu laikmetu zīmes, parādības un melodijas spēj dažās sekundēs iezīmēt veselu desmitgadi vai pat simtgadi, ar veselīgu pašironiju vērtējot latvieša spēju vai nespēju ietekmēt vēstures gaitu.
Programmas garums – 45 minūtes.
Svētku seansu plāns:
3. maijā plkst. 11.00 Olaines kultūras namā
3. maijā plkst. 12.00 Valkas novada Kārķu tautas namā
3. maijā plkst. 14.00 Balvu novada Bērzpils saieta namā
3. maijā plkst. 16.00 Jēkabpils tautas namā
3. maijā plkst. 18.30 Salas kultūras namā
4. maijā plkst. 16.00 Viesītes kultūras namā
4. maijā plkst. 15.00 Rēzeknes novada Gaigalavas kultūras namā
4. maijā plkst. 11.00 Lēdmanes tautas namā
4. maijā plkst. 19.00 Rēzeknes novada Bēzpils tautas namā
4. maijā plkst. 13.00 Varakļānu kultūras namā
4. maijā plkst. 18.00 Madonas novada Kalsnavas tautas namā
4. maijā plkst. 16.00 Lielvārdes kultūras namā
6. maijā plkst. 21.30 Lielvārdes novada Jumpravas kultūras namā
Projekta “Kino punkts” ietvaros vēl dažās Latvijas vietās tiks demonstrēta animācijas filmu programma pašiem mazākajiem skatītājiem – piecas filmiņas par Lupatiņu ģimenes piedzīvojumiem (režisors Edmunds Jansons, studija Atom Art) kopā ar divām režisores Daces Rīdūzes leļļu filmām – “Zīļuks” un “Sārtulis”. Seansi notiks 3. maijā plkst. 11.00 Birzgales tautas namā, 4. maijā plkst. 13.00 Kuldīgas kultūras centrā, 8. maijā pkst. 12.00 Veselavas tautas namā.
Jau ziņots, ka Rīgā iespēju skatīties Latvijas filmas visas svētku dienas garumā nodrošina Nacionālais Kino centrs, rīkojot 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī “Splendid Palace” (programma ŠEIT). Ieeja bez maksas, seansu sākums 11:00 Lielajā zālē un 12:00 Mazajā zālē.
Bezmaksas seanss mazajiem skatītājiem notiks arī kultūras pilī Ziemeļblāzma, kur Lupatiņu piedzīvojumiem pievienotas vairākas režisoru Nila Skapāna, Edmunda Jansona un Jāņa Cimermaņa filmas (seansa sākums 11:00).
Latvijas filmu izrādīšanu dažādās vietās atbalsta Nacionālais Kino centrs, Rīgas dome, Kultūras ministrija.