Mākslas centrā NOASS skatāma Sandras Krastiņas personālizstāde MIRĀŽA
No 2018. gada 25. maija līdz 21. jūlijam Mākslas centrā NOASS būs skatāma Sandras Krastiņas personālizstāde MIRĀŽA.
Izstādes Mirāža tēma ietver vēsturiskās atmiņas iluzoro dabu. Mūsu zināšanas pat par salīdzinoši neseniem notikumiem pārsvarā ir šķietamas, nepilnīgas vai pēc nepieciešamības subjektīvi interpretējamas. Dzīvojam šodienai, kur labiekārtotas sadzīves vide tiek postulēta kā drošākā caurlaide laimīgai nākotnei.
Ierosme izstādei gūta, iepazīstoties ar dokumentāliem attēliem par latviešu strēlnieku pirmo bataljonu veidošanu 1915. gadā. Izstādes ideja izrietēja no emocionāli iedarbīgā fakta, ka tolaik pavadošais pūlis Rīgas ielās jauniesauktos un brīvprātīgos zēnus un vīrus sveica, pušķojot ar ziedu klēpjiem. Piespraustie ziedi pie jauno vīriešu uzvalkiem, armijas frenčiem un cepurēm bija ne tikai kā sīkas puķītes, bet gan kā apjomīgi ziedu vainagi. Apspraudušies ar asteru un rožu buķetēm, jaunkareivji lepni pozēja tālaika fotogrāfijās. Šo pūļa eksaltēto eiforiju kauju gaidās un dāvāto ziedu divdabīgi tulkojamo nozīmi – gan kā svētku rotājumu, gan jau kā kapu vainagu – ar dalītām jūtām uztvēra arī notikuma aculiecinieks rakstnieks Kārlis Skalbe. No šodienas skatpunkta ar apbrīnu ir jānovērtē izšķiršanās spēks katra vīra izvēlē, dodoties karā. Un mēs zinām, kas tālāk notika.
Izstādes tēli veidojušies, izmantojot neskaidras fotogrāfijas, kurās, piemēram, vīrs civilā uzvalkā ar cepuri rokā vai puišelis acīmredzami aizlienētos zābakos pozē fotogrāfam. Piespraustie asteru pušķi (tas notika augusta mēnesī) pie strēlnieku apģērba pēc kāda laika pārtapa jau citā mērogā – raķešu sprādzienos, kam, starp citu, mēdz būt krāšņā ziedkopu struktūra. Ir jādomā par notikumu nozīmi un mērogu toreiz un ko no tā varam samērot ar šodienas ikdienu un mūslaiku aktualitātēm.
Izstādei izvēlētā tēlveides tehnika ir virsglazūras gleznojums. Spoži baltās flīzes – mūsdienu komfortu raksturojošs materiāls, kam pāri klāta melni pelēkā porcelāna krāsa. Karstumā izdedzināta, tā atgādina trekni spīdīgu sodrēju slāni, kurā kā mirāžā uz balti flīzētajām sienām var samanīt vispārinātu notikumu secību un ne vairs tiešu, kāda konkrēta fakta liecību.
Virsglazūras gleznojuma tehniskā realizācija tapusi sadabībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un keramikas nodaļas vadītāju Inesi Pētersoni.
Par izstādes autori
Sandra Krastiņa mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām. Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālizstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs. 2016. gadā notika personālizstāde “Civilisti” LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS, 2017. gadā sadarbībā ar aktieri Vili Daudziņu – personālizstāde #dienasvaronis Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, LMS muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, mākslas galerija “Putti”, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola
