Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” tiks atklātas divas izstādes
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” tiks atklātas divas izstādes – Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas” un Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”
No šī gada 2. septembra izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmas divas jaunas izstādes. Lielajā zālē - Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”, savukārt Intro zālē mākslinieces Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas”.
Luīzes Rukšānes personālizstādē “Kukuržņu ainavas” būs skatāmi 24 zīmējumi, kas tapuši vairāku gadu laikā, māksliniecei vairākas reizes pārzīmējot vienu sen uzņemtu digitālu fotogrāfiju. Ar katru zīmēšanas reizi atmiņa un sajūta par vietu, mirkli un zirgu, kas redzami zīmējumā, vienlaikus nostiprinājusies, taču kļuvusi arī par ko abstraktu, kas vairāk par noteikto momentu raksturo mākslinieces interesi par cilvēka attiecībām ar laiku un telpu – kā vieta ietekmē mūsu sajūtu par sevi un kādēļ bieži nenozīmīgi mirkļi iesēžas atmiņā uz gadiem. Pārzīmēšana māksliniecei kļuvusi par skatīšanās un domāšanas metodi, un centieniem fiksēt ko gaistošu un mūžam trauslu un neizprotami nozīmīgu. Izstādes kuratore Renāte Lagzdiņa.
Savukārt Eksperimentālā laboratorija "Skaņurīki" ir vizuālās mākslas un skaņas projekts, kas veltīts tautas mūzikas instrumentiem, to rašanās vēsturei, ietekmēm, kā arī to laikmetīgai jaunradīšanai. Laboratorijas iniciatori ir mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns sadarbībā ar kuratori Augusti Petri, pamatojoties uz tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktajiem pētījumiem par latviešu skaņurīkiem.
Laboratorijas kodols - K. Brektes un M. Svilāna kinētiskie un skaņas objekti no jauna radīti, balstoties latviešu tautas mūzikas instrumentu izpētē. Vizuālās mākslas kontekstā jebkuram no radītajiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiperbolizēts vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm.
Būtiska ekspozīcijas daļa ir viesmākslinieku iesaiste. Piecos pavadošās programmas vakaros aicinātie dalībnieki konceptuāli un arī fiziski iejauksies ekspozīcijas pilnveidē. Veidojot izstādes iekārtojumu, jau sākotnēji ir paredzēta uzstāšanās vieta katram dalībniekam. Viesmākslinieku performatīvā iejaukšanās kļūst par izstādes sastāvdaļu. Laboratorijā aicināti līdzdarboties cilvēki, kuri savā profesionālajā darbībā no dažādiem aspektiem pievēršas skaņas vai instrumentu izpētei. Ekspozīcijā iekļauti arī instrumenti no komponista Kārļa Auzāna kolekcijas.
1. septembrī plkst. 21.00 uzstāsies Andrejs Gradinārovs un Kodeks.
22. septembrī plkst. 19.00 eksperimentālās mūzikas apvienības “Bērnu rīts” priekšnesums.
29. septembrī plkst. 17.00 etnomuzikologa Valda Muktupāvela priekšlasījums par latviešu tautas mūzikas instrumentiem.
13. oktobrī plkst. 19.00 saruna ar komponistu un instrumentu kolekcionāru Kārli Auzānu.
Laboratorijas noslēgumā 15. oktobrī plkst. 21.00 notiks “+K+M+B” performance.
Luīze Rukšāne (1995) ir jauna māksliniece, kura 2021. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, audiovizuālajā un mediju mākslā, mācījusies Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un papildinājusi zināšanas Porto Universitātes Tēlotājmākslas fakultātē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes biškopības kursos. 2015. gadā absolvējusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu glezniecības specializācijā. Kopš 2017. gada veido un piedalās izstādēs . Darbojas dažādos vizuālās mākslas medijos, organizē savu laikabiedru izstādes. Šobrīd strādā pie divām izstādēm, ko plānots atklāt 2022. gada rudenī. Savā radošajā praksē Luīze pauž mīlestību pret cilvēcīgo. Zīmējuma tehnikā tiek atspoguļotas pieaugšanas, augšanas un atmiņu tēmas.
Kristians Brekte (1981) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnozari. Šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors un Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares vadītājs. Kopš 2003. gada piedalījies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Eiropā, kā arī Krievijā un ASV. Par izstādi “Rīgas madonnas” (2010) ticis nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem starptautiskajā laikmetīgajā mākslas mesē Art Vilnius’12.
Modris Svilāns (1979) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari. M. Svilāns ir analogās fotogrāfijas entuziasts. Grupu izstādēs piedalās kopš 2003. gada. 2012. gadā Arhitektu namā uzrīkojis kinētiskās mākslas objektiem un melnbaltajai fotogrāfijai veltītu personālizstādi “Inerce”. Kopā ar K. Brekti pēdējo gadu laikā sarīkojis vairākas kopizstādes, tostarp “Negatīvs” Cēsu Jaunajā pilī un “HELIOS” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Izstādes apmeklētājiem būs pieejamas līdz 16. oktobrim.
Izstādes organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, atbalsta Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nartiss.lv un “Kokmuiža”. Īpašs paldies Krišam Karnītim un Kārlim Auzānam.
