Izstāde „No Smiļģa līdz mūsdienām”

Izstādē apskatāmi krāšņie izrāžu tērpu no Dailes teātra izrādēm „Marija Stjuarte”, „Šveiks”, „Romeo un Džuljeta” u.c.

Dailes teātris jau no pašiem pirmsākumiem ir tiecies uz krāsainību – gan iestudējumos, gan to noformējumā – dekorācijās, tērpos, mūzikā, skatuves kustībā, apgaismojumā, un tā dibinātājam Eduardam Smiļģim ir veicies domubiedru atrašanā – viņa „konsultanti”, kā līdz II Pasaules karam Dailes teātra programmiņās tika dēvēti scenogrāfi, komponisti, kustību, valodas konsultanti, jau no teātra pirmsākumiem ir bijuši ļoti talantīgi, radošas izdomas bagāti mākslinieki – scenogrāfi Jānis Muncis (pirmos 5 gadus un 30. gadu otrajā pusē), Otto Skulme, komponists Burhards Sosārs, kustību konsultante, vēlāk režisore Felicita Ertnere u.c., kuru pēdās uzticīgi, gan, protams, katrs ar savām individuālām iezīmēm, scenogrāfijas jomā viņu iesākto turpinājuši Ģirts Vilks, Ēriks Riņķis, Oskars Muižnieks, Kurts Fridrihsons, Ilmārs Blumbergs, Aleksandrs Busse, Ints Sedlenieks, Aigars Ozoliņš (šobrīd Nacionālā teātra galvenais mākslinieks), Mārtiņš Vilkārsis. Vairākus gadus teātra galvenais mākslinieks bijis arī visas scenogrāfu jaunākās paaudzes Skolotājs LMA profesors Andris Freibergs.

Kostīmus izrādēm teātra pirmsākumos veidoja paši scenogrāfi. Pirmā kostīmu māksliniece jeb „kostīmu metu palīdze” Dailes teātrī (tūlīt pēc kara) ir Džemma Skulme, gan uz īsu laiku, jo māksliniecei savs individuāls ceļš mākslā ejams. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados teātrī, Kurta Fridrihsona uzaicināta, ienāk Anta Rozefelde (vēlāk Nacionālās Operas tērpu māksliniece), bet septiņdesmito gadu sākumā – Baiba Puzinas, kura visu savu radošo mūžu veltījusi Dailes teātrim. Baibai no mums priekšlaicīgi aizejot, viņas vietu nu ir stabili ieņēmusi Ilze Vītoliņa. Tērpus Dailes teātra izrādēm, režisoru uzaicinātas, ir veidojušas arī pazīstamās tērpu mākslinieces Večella Varslavāne, Nacionālās Operas galvenā kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un citi.