Aicina uz izstādi "Kunigaiša sauciens Dundagā"

Tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane pieder atjaunotās Latvijas mākslinieku pirmajai paaudzei, kuru talants uzplauka 20. gadsimta 90. gados. Viņa ir baudījusi labu mākslas izglītību – Rīgas Lietišķās mākslas koledžas tēlniecības nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kur topošās mākslinieces tēlniecisko domāšanu un meistarību veidoja profesors Bruno Strautiņš. Latvijas mākslas dzīvē Regīna Deičmane ienāca ar akadēmisku pārliecību un māksliniecisku jaunradi. Viņas darbi tika pamanīti un atzinīgi novērtēti gan mākslas profesionāļu, gan cienītāju lokā. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Zviedrijā u.c. Spožajam daiļrades pieteikumam sekoja uzņēmējas gaitas, kas saistītas ar arhitektūru, celtniecību, nekustamajiem īpašumiem un paralēli – darbs pedagoģijā. Ilgus gadus Regīna Deičmane bija Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Tēlniecības nodaļas vadītāja un privātās pirmsskolas un sākumskolas iestādes «Vinnijs» izveidotāja un vadītāja. Šobrīd Regīna Deičmane vada komponista Pētera Vaska fondu un kopā ar vīru Andri Deičmani veido Mazās Mežotnes pils kultūras notikumu telpu. Pie pēdējā ietilpst arī tradicionālie vasaras plenēri, kas Mazajā Mežotnes pilī notiek kopš 2009. gada. Šajos plenēros tapušie tāpat kā personīgas izvēles rezultātā iegūtie mākslas darbi nu veido vērienīgu Regīnas Deičmanes latviešu mākslas kolekciju. Daļa no tās tiks eskponēta izstādē «Kunigaiša sauciens Dundagā».

Izstādes nosaukums patapināts no Māra Upzara Mazās Mežotnes pils plenērā gleznotā darba. Esot Mežotnē, zemgales seno pilskanu lokā, viņam izdevies uztvert un vizualizēt senā karavadoņa jeb kunigaiša saucienu. Šis sauciens kopā ar citiem Zemgales ainavas un sajūtas atklājošiem darbiem nu izskanēs Ziemeļkurzemē. Lai gan izstādes darbi lielākoties attiecas uz jaunāko latviešu mākslas periodu, tajā ir iekļauti arī tādu vecmeistaru darbi kā Pēteris Kalve, Kārlis Miesnieks, Rūdolfs Pinnis un Lidija Auza.

Izstādē eksponēti mākslinieku Anša Artuma, Lidijas Auzas, Ilzes Avotiņas, Alvīnes Bautras, Henrija Bināna, Dainas Dagnijas, Regīnas Deičmanes, Andra Eglīša, Madaras Gulbis, Annas Heinrihsones, Helēnas Heinrihsones, Ivara Heinrihsona, Rituma Ivanova, Ata Jakobsona, Rasas Jansones, Pētera Kalves, Kristīnas Keires, Kristīnes Kliginas, Valda Krēsliņa, Tatjanas Krivenkovas, Daigas Krūzes, Kristīnes Kutepovas, Daces Lielās, Reiņa Liepas, Ditas Lūses, Vitas Mercas, Kārļa Miesnieka, Ģirta Muižnieka, Agatas Muzes, Roberta Muža, Madaras Neikenas, Andras Otto–Hvoinskas, Rūdolfa Piņņa, Līgas Purmales, Anša Rozentāla, Sandras Strēles, Māra Upzara, Arūnas Vaitkus, Imanta Vecozola, Lauras Veļas, Evelīnas Vidas, Kaspara Zariņa un Vijas Zariņas darbi.

Izstādes atklāšanā skanēs džezs. Muzicēs pianists un komponists Toms Mikāls, kurš absolvējis Prinča Klausa konservatoriju Nīderlandē un spēlējis dažādos starptautiskos projektos. Viņam piepulcēsies unikālais Kristīnes Prauliņas vokāls un Kārļa Auziņa saksofona imporvizācijas.

Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk - Rīgas domkapitulam un vairāk kā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja kā Ziemeļkurzemi, tā – Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi – tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.
Izstādi organizē Talsu novada pašvaldības iestāde Dundagas Kultūras pils sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. Tās kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.

Izstāde Dundagas pilī būs apskatāma no 2022. gada 8. septembra līdz 2023. gada 8. janvārim.

Izstādes apmeklējums ar pils apskates biļetēm.