Viesturs Kairišs RĪGAS KRIEVU TEĀTRĪ iestudē Viljama Šekspīra KARALI LĪRU

Tas ir stāsts par karali, kas mūža norietā nolēmis sadalīt karaļvalsti starp saviem bērniem. Viņš paziņo, ka visu trīs meitu mantojuma daļa būs atkarīga no tā, cik daiļrunīgi katra izteiks mīlestību pret savu tēvu – Līru. Divas vecākās meitas azartiski sacenšas savā starpā, izpušķojot frāzes, taču jaunākā atsakās izskaistināt savu atzīšanos un – paliek bez mantojuma. Līdzīgi kā pasakās ar šādu sižetu, arī Līrs beigās pārliecinās, ka tieši jaunākā meita viņu mīl, taču ceļš uz šo izpratni būs garš un rūgts…

“Karalis Līrs” ir Viestura Kairiša pirmā izrāde RKT un trešais iestudējums šī teātra vēsturē: 1954. gadā izrādi iestudējis Sergejs Radlovs, bet 1977. gadā, tieši pirms 40 gadiem, – Arkādijs Kacs.

Režisors Viesturs Kairišs: “Karalis Līrs” ir universāla luga. Tā der jebkuram laikam, jebkurai politiskai iekārtai, jebkuram teātrim. Kur slēpjas šīs lugas fenomens? Atbildes nav, bet cilvēka aklums ir nemirstīgs. Cilvēks neko neredz vai negrib redzēt. Varbūt cilvēka aklums ir vienīgā civilizācijas izdzīvošanas iespēja? Kāpēc cilvēks neredz acīm redzamas lietas? Izrāde būs nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību.

Režisors – Viesturs Kairišs
Komponists – Arturs Maskats
Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo
Kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo
Horeogrāfe – Elīna Lutce
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Izrādē piedalās: Jakovs Rafalsons, Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Gundars Āboliņš (Jaunais Rīgas teātris), Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, Jekaterina Frolova, Dana Čerņecova, Jana Ļisova.

Pirmizrāde – 2017. gada 12. maijā

Rīgas Krievu teātris pateicas Borisa un Ināras Teterevu fondam par ilglaicīgo atbalstu. “Karalis Līrs” ir jaunākā izrāde, kas tapusi, pateicoties Teterevu ģimenes mīlestībai pret teātri, savukārt “Tango ar Stroku” bauda skatītāju mīlestību jau piecus gadus. Tikpat skatītāju iemīļotas ir arī “Mēdeja”, “Mīlēt”, “Spoks no Kentervilas”, “Hanuma” un citas izrādes.

Viesturs Kairišs ir dzimis Rīgā 1971. gadā. Ieguvis teātra un kino režisora specialitāti Latvijas Kultūras akadēmijā. Par viņa diplomdarba izrādi kļuva “Akmens viesis”, kas tapa pēc A. Puškina lugas. Sācis strādāt kā režisors Jaunajā Rīgas teātrī, kur iestudējis Dostojevska “Idiotu”. Drīz vien tiek uzaicināts veidot P. Čaikovska operu “Jevgeņijs Oņegins” Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Vairākas viņa izrādes ir piedalījušās starptautiskos teātra festivālos, starp tiem Wiener Festwochen (“Hotelis Eiropa”), Berlīnes Hebbel teātrī (“Čūska”), Aviņonas festivālā (“Hotelis Eiropa”), Bonnas biennālē (“Tumšie brieži”, “Hotelis Eiropa”), Berlīnes Vācu operā (“Valentīna”). Paralēli darbam teātrī Viesturs Kairišs ir spēlfilmu un dokumentālo filmu režisors. 2016. gada spēlfilmu “Melānijas hronika” Latvijā noskatījās vairāk nekā 75 tūkstoši skatītāju.

Viesturs Kairišs ir veidojis trīs daļas no grandiozās Riharda Vāgnera tetraloģijas “Nībelungu gredzens” Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Viņš ir iestudējis operas arī Vācijā – Berlīnes Komiskajā operā, Ķelnes operā un Darmštatē. Viņa pēdējie iestudējumi ir Latvijas Nacionālajā teātrī – Raiņa “Uguns un nakts” un H. Ibsena “Pērs Gints”.

Par savu darbu Viesturs Kairišs ir saņēmis neskaitāmus profesionālos apbalvojumus, tai skaitā “Spīdolas balvu” par īpašiem sasniegumiem mākslā. Vairākas reizes viņš ir bijis “Spēlmaņu nakts” prēmijas laureāts nominācijā “Gada režisors”, “Lielā Kristapa” balvas laureāts par labāko filmu, “Lielās Mūzikas balvas” laureāts par operu iestudējumiem, savukārt laikraksts “Diena” režisoru ir apbalvojis par ieguldījumu kultūrā.

Arturs Maskats ir Latvijas komponists, absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju, četrkārtējs “Lielās Mūzikas balvas” ieguvējs (1996, 2001, 2002, 2011), Latvijas teātru gada balvas “Spēlmaņu nakts” vairākkārtējs laureāts un nominants. Vēl studiju gados ieguvis laureāta balvu Vissavienības jauno komponistu festivālā Erevānā (1981). Kopš tā laika viņa instrumentālie un vokālās mūzikas sacerējumi atskaņoti dažādās pasaules valstīs: Lietuvā un Igaunijā, Lielbritānijā un Austrijā, Itālijā un ASV. Piecpadsmit gadus Arturs Maskats bijis Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs un šajā laikā sacerējis mūziku gandrīz simts iestudējumiem. No 1996. līdz 2013. gadam Arturs Maskats bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskais vadītājs; uz šī teātra skatuves bija iestudēti viņa baleti “Bīstamie sakari” un „4 pasaules. 4 stihijas”, horeogrāfiskas kompozīcijas pēc viņa simfoniskajiem sacerējumiem Concerto grosso un “Tango simfoniskajam orķestrim” (tika spēlēts ar nosaukumu Ad Libitum), kā arī viņa pirmā opera “Valentīna”, kas veidota pēc holokaustu pārdzīvojušās Latvijas ebrejietes Valentīnas Freimanes dzīves stāsta. Kopš 2013. gada ir valsts SIA “Latvijas koncerti” programmu direktors. Sadarbība ar Rīgas Krievu teātri sākās 2015. gadā – ar Raiņa un Aspazijas jubilejai veltīto iestudējumu “Mīlas svētība”.

Krista un Reinis Dzudzilo ir vizuālie mākslinieki. Gan kopā, gan atsevišķi darbojas vizuālajā mākslā un teātrī, kur veido izrādes vizuālo dramaturģiju – scenogrāfiju un kostīmus.

Krista un Reinis līdz šim veidojuši kopā 15 izrādes un ieguvuši atzinības par to vizuālo risinājumu. Vairākus gadus nominēti “Spēlmaņu nakts” balvai “Gada kostīmu mākslinieks”, “Gada scenogrāfs”, bet nesen kļuvuši arī par tās laureātiem. Krista ir radījusi sešas personālizstādes, divas no tām – kopā ar Reini: “Viena skatītāja apmeklējums” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “Arsenāls” radošajā darbnīcā un “*kas ir mīlestība?” laikmetīgās mākslas centrā “kim?”. Abi piedalījušies Rīgas Tēlniecības kvadriennālē “TÊTE-À-TÊTE 2016”. Laikmetīgās mākslas projektu pilsētvides konkursā “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” uzvarēja viņu darbs “MMXVIII”. Krista tikusi izvirzīta “Purvīša balvai” par videodarbu “Skaidrība”. Reinis saņēmis “Latvijas Mākslas akadēmijas balvu”.
“Karalis Līrs” ir abu mākslinieku trešais vizuāli veidotais iestudējums Rīgas Krievu teātra Lielajā zālē, pirms tam bijušas izrādes “Indrāni” un “Vasarnieki” Elmāra Seņkova iestudējumā.

2014. gadā Reinis ar Viesturu Kairišu izveido savu pirmo kopīgo darbu – Verdi operu “Makbets” Darmštates pilsētas teātrī Vācijā. Tālāk sadarbība turpinās visiem kopā Rīgā – sagatavojot Pučīni operu “Vīlas” Latvijas Nacionālajā Operā un baletā, Raiņa “Uguni un nakti” un Ibsena “Pēru Gintu” – Latvijas Nacionālajā teātrī.
Abi ir ieguvuši maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā – Reinis scenogrāfijas apakšnozarē, Krista – vizuālās komunikācijas apakšnozarē.

Elīna Lutce 2011. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļu. Šobrīd ir neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, veidojot gan laikmetīgās dejas izrādes, gan strādājot dramatiskajos teātros. Par horeogrāfiju Dailes teātra izrādei “Eņģeļi Amerikā” (2013) un Nacionālā teātra izrādei “Uguns un nakts” (2015) izvirzīta “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada kustību mākslinieks”.

Elīna regulāri papildina savas profesionālās iemaņas starptautiskajos projektos un meistarklasēs – “Winter MELT” meistarklases ASV, NY, “Impulstanz Vienna international dance festival”, “DeltebreDansa” Spānijā, “Ultima Vez” meistarklasēs Briselē u.c. Kā dejas izpildītāja piedalījusies “RĪGA 2014” projektos “DEJA IZIET PILSĒTĀ”, sadarbojoties ar horeogrāfiem Kūnu Augustainenu (Beļģija), Villiju Dorneru (Austrija) un apvienību “Contact Gonzo” (Japāna). 2015. gada sākumā viesojusies Amerikā, kur rādījusi savas topošās soloizrādes “Korpuss” darba versiju slavenajā postmodernās dejas dzimšanas vietā Džadsona baznīcā (Judson church). Izrāde “Korpuss” savu pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada aprīlī.
Rīgas Krievu teātrī Elīna iestudējusi kustības izrādei “Vasarnieki”.

Mārtiņš Feldmanis ir neatkarīgs gaismu mākslinieks. Piedalījies Baltijas
teātru tehnisko darbinieku seminārā Kopenhāgenā un citos gaismu mākslinieku semināros, stažējies Gēteborgas operā (Baltic Sleipnirs stipendiāts). Galvenokārt strādā Liepājas teātrī, arī Dailes teātrī, Valmieras teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Panevēžas teātrī un Viļņas Nacionālajā drāmas teātrī Lietuvā; noformē koncertus (Green Week Berlin 2015 atklāšanas koncerts Berlīnē, Latvijas Radio kora koncertuzvedumi “Rakstītāja”, “Keidžs un laiks” u. c.). Kopš 2008. gada ir pasniedzējs Latvijas Kultūras koledžā. Vairākkārt nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Labākais gaismu mākslinieks” un trīs reizes šo balvu arī saņēmis. “Karalis Līrs” ir M. Feldmaņa pirmais projekts Rīgas Krievu teātrī.