135. sezona Rīgas Krievu teātrī: plāni līdz gada beigām

“Gandrīzlaime”. Šī (ne)romantiskā komēdija iestudēta pēc mūsdienu amerikāņu aktiera un dramaturga Džona Kariani lugām “Love/Sick” un “Almost, Maine”, un katrai pieder atsevišķu epizožu kolekcija, kas apvienotas kopīgā tēmā. Ar autora atļauju no abām lugām Sergejs Golomazovs izvēlējies deviņas viegli ironiskas, ļoti spilgtas un visai trāpīgas skices par mīlestību: tikšanās un šķiršanās, atzīšanās un domstarpības, pārsteigumi un sapņi – tā ir luga par visiem priekiem un skumjām, kas veido iemīlējušos un mīlētāju “gandrīzlaimi”. Protams, pasaule nav pilnīga, ideāla, taču mīlestība pastāv. Un reizēm ar to arī pietiek.

“Reizēm dramaturgs Džons Kariani lūkojas mīlestības un attiecību pasaulē – patiesību sakot, pasaulēs – ar rozā brillēm. Vēl biežāk viņš lūkojas tajā ar lēcām, kas iekrāsotas pelēkā un tumši pelēkā, vai varbūt pat koši dzeltenā krāsā… Ironizējot par koncepciju “viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, viņš pievieno motīvu “dzīvoja viņi ilgi, taču ne vienmēr laimīgi” – un cauršauj Valentīndienas sirdis ar neticami smieklīgu repliku bultām. Viņš zina, kā likt skatītājiem smieties, vienlaikus pasniedzot viņiem ziņas, kas patiesībā izsauc vilšanos.” (“The Huffington Post”)

Scenogrāfs – Nikolajs Simonovs (“Mīlēt”), kostīmu māksliniece – Jevgēņija Panfilova.
Izrādē piedalās: Jeļena Sigova, Aleksejs Korgins, Igors Nazarenko, Tatjana Lukašenkova, Andr
orka, Jevgeņijs Korņevs, Olga Ņikuļina, Igors Čerņavskis, Oļegs Teterins, Tatjana Začeste, Anatolijs Fečins, Jana Ļisova.

30. septembrī Mazajā zālē – programmas “Laika falsets” pirmizrāde: Marinas Cvetajevas dzeju un prozu lasa aktieris Jakovs Rafalsons.

21. oktobrī Mazajā zālē notiks pirmizrāde “Šai pasaulē es tikai garāmgājējs…”: dramatizējuma autore un režisore Virdžīnija Lejiņa to veltījusi Sergejam Jeseņinam.

Sergejs Jeseņins – Sudraba laikmeta dzejnieks. Šis apzīmējums izsaka daudz, taču, lai cik arī precīzs un apjomīgs tas nebūtu, tajā nav iespējams iekļaut visu Jeseņina būtību: viņa aso uztveres spēju un izsmalcināto atsaucību; pēkšņo ievainojamību un gandrīz bērnišķīgo lētticību; plaši atvērtās acis un dvēseli – un bez tā visa tik dabisku kā ieelpu un izelpu viņa liriku: dziedošās atskaņas, tīrās krāsas un acumirklī uzburtus tēlus... Brīvs un kaismīgs, neliekuļots un kaprīzs, raupjš un maigs – tas viss raksturo Jeseņinu, taču arī tā visa ir par maz, lai apraksts būtu pilnīgs. Taču vai tas būtu vajadzīgs, un vai tas maz ir iespējams?...
Virdžīnijas Lejiņas izrāde veidota, pamatojoties uz īstiem faktiem – dzejnieka laikabiedru atmiņām, sarunu ierakstiem un viņa dzejoļiem (vai var vēl būt patiesākas liecības?), taču tā nekādā gadījumā nav dokumentāla izrāde – tā... vienkārši ir spēle ar dzīvi.

Scenogrāfija un kostīmi – Aigars Ozoliņš, horeogrāfe – Anta Priedīte, komponists – Adrians Kukuvass.
Izrādē piedalās: Igors Šeļegovskis (Nacionālais teātris), Igors Nazarenko, Marats Efendijevs, Ivans Kločko, Karina Lučiņina, Nataļja Smirnova.

23. novembrī Lielajā zālē gaidāma pirmizrāde pēc Alesandro Bariko lugas “1900. Leģenda par pianistu” Sergeja Golomazova iestudējumā, kura scenogrāfiju veidojis Nikolajs Simonovs (turklāt pirmo reizi RKT vēsturē skatītāju vietas atradīsies tieši uz skatuves).

1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja itāļu rakstnieka, dramaturga, žurnālista, esejista, literatūras un mūzikas kritiķa, intelektuālo sarunu šovu vadītāja Alesandro Bariko trešais sacerējums ar nosaukumu “Novecento”, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “Tūkstošdeviņsimtais” jeb “Divdesmitais gadsimts”. Taču hronoloģijai un kalendāram ar to nav nekāda sakara: Novecento – galvenā varoņa iesauka, un tas ir tikai viens no neparastajiem valodas āķīšiem tulkotājiem, kas pieķērās šim patiesi brīnišķīgajam stāstam: valdzinošam, smieklīgam, aizkustinošam, nedaudz skumjam… un iedvesmojošam.

1900. gada pirmajā dienā uz kuģa “Virdžīnija” citronu kastē atrada zīdaini. Zēns kļuva par izcilu pianistu, lai gan spēlēt neviens viņu nebija mācījis. Okeāna un klavieru dēls Novecento ne reizi nebija izkāpis krastā, bet nodzīvoja ceļojumiem un piedzīvojumiem piepildītu dzīvi: viņa mūzikā skanēja Parīze un Londona, Āfrika un Arktika… Novecento apbūra klausītājus un uzbūra savas vēlmes, atskaņoja “kaut kādas savas notis” un izspēlēja muzikālo dueli ar “džeza izgudrotāju”… Viņš aizgāja kopā ar savu pasauli, kas bija kuģis, taču leģenda – tā palika.
Šī luga vairākkārt iestudēta Itālijā, Sanmarīno, Francijā un citās Eiropas valstīs. 1998. gadā ekrānos parādījās itāļu režisora Džuzepes Tornatores filma “Leģenda par pianistu” ar Enio Morikones mūziku, kas saņēma daudzus apbalvojumus, t.sk. “Zelta globusu” par oriģinālo skaņu celiņu (saundtreku). Kad grāmata tika pārtulkota krievu valodā, krievu aktieris un režisors Oļegs Meņšikovs izveidoja monoizrādi “1900.” (2008), kas izraisīja milzīgu kritiķu un publikas interesi.

Kuģa “Virdžīnija” pianista stāstu Rīgā uz skatuves pirmo reizi iestudēja Dmitrijs Petrenko: 2016. gadā Spīķeros notika koncertizrādes “Novecento” pirmizrāde, kurā pianista lomu atveidoja Vestards Šimkus, bet stāstnieka lomā iejutās Kristaps Ķeselis (Latvijas Nacionālais teātris) latviešu versijā un Maksims Busels – krievu.

Iestudējums Rīgas Krievu teātrī – nav nedz atkārtojums, nedz arī Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet pilnīgi jauna izrāde ar jaunu radošo komandu (kaut gan skatītāji atkal varēs redzēt Maksimu Buselu); pianista lomā iejutīsies komponists Uldis Marhilevičs. Alesandro Bariko muzikālajai līdzībai ir ļoti daudz nokrāsu, un tā pieļauj visdažādākos traktējumus. Rīgas Krievu teātra versija ir vēl viens leģendas par Okeāna pianistu lasījums.

16. decembrī RKT repertuārā parādīsies vēl viena izrāde bērniem: Renata Sotiriadi (“Sniega karaliene”) iestudēs pasaku “Īkstīte” pašas dramatizējumā.

Jaunākie skatītāji varēs vērot mazās puķu meitenītes aizraujošos piedzīvojumus. Smalkā un trauslā Īkstīte noiet bezgala garu ceļu: viņa iemācās sapņot un uzticēties, izvēlēties un draudzēties, ieklausītos citos un noticēt pati sev.
Pirmo reizi šis stāsts tika publicēts Dānijā 1835. gadā bērnu pasaku krājumā, un kopš tā laika ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem mākslinieku sižetiem, bet pats vēstījums – par vienu no iemīļotākajām bērnu un pieaugušo pasakām.

Izrādes māksliniece – Irina Titorenko, komponiste – Svetlana Golibina.
Izrādē piedalās: Jūlija Berngardte, Maksims Busels, Ivans Kločko, Igors Nazarenko, Marats Efendijevs, Natālija Živeca, Jevgeņijs Čerkess, Jana Herbsta, Nataļja Smirnova, Arturs Trukšs, Tatjana Začeste, Jana Ļisova,
Anastasija Rekuta-Džordževiča.