Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātris viesosies uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves

No 30. janvāra līdz 1. februārim uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves notiks Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātra viesizrādes.

Pirmo reizi Rīgas skatītājiem būs iespēja noskatīties pazīstamos darbus jaunās versijās, kas jau vairākus gadus priecē Pēterburgas operetes cienītājus.

Nemirstīgā „Silva” un arī „Baronese Lili”, kas saņēmušas Nacionālo teātra prēmiju „Zelta maska”, uz Muzikālās komēdijas teātra skatuves pārvērtušās par īstiem mūzikas un mīlestības svētkiem. Tieši šīs brīnišķīgās jūtas ir klasiskās operetes pamats, un bez tām nav iedomājama dzīve!

Spožs izpildītāju sastāvs, starp kuriem ir gan Tautas mākslinieki, gan Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki, orķestris un spilgti horeogrāfijas numuri baletdejotāju izpildījumā ir Muzikālās komēdijas teātra nemainīgā komponente, kas 2014. gadā svinēja savas radošās darbības 85. jubileju.

Savā otrajā vizītē uz Rīgu (pirmo reizi Muzikālās komēdijas teātris uz Rīgas skatuves viesojās 2012. gadā) „Muzkomēdija”, kas ir iemīļota starp pēterburdziešiem jau vairākās paaudzēs, apliecina sevi kā starptautiskās klases teātris. Pēdējo gadu laikā teātris vairākkārt ir bijis Nacionālās teātra prēmijas „Zelta maska”, Sanktpēterburgas nozīmīgākās teātra prēmijas „Zelta sofits” laureāts, piedalījies starptautiskajos festivālos. Teātra repertuārs papildinājies ar pasaulē populāru mūziklu pazīstamiem nosaukumiem („Vampīru balle”, „Alladins”, „Čaplins”, „Jekyll&Hyde”).

30. un 31. janvārī plkst. 19.00 rīdziniekus gaida tikšanās ar Jeno Huskes opereti „Baronese Lili”. „Baronese Lili” (1919.g.) ir vispazīstamākā no ievērojamā ungāru komponista Jeno Huskas (1875-1960) operetēm. Melodiskā, ritma ziņā elegantā, burvīgā mūzika un lakoniskais, ar smalku humoru piepildītais librets padarījis opereti ļoti populāru.
No „Baroneses Lili” komponista 15 sacerējumiem šī ir visplašāk pazīstama. Operetē ir izmantots ļoti tradicionāli efektīgs un vienkāršs operetes sižets.
Pēc izputējušā tēva nāves grāfs Laslo, iesācējs dramaturgs, pārdod dzimtas pili. Šo pa pusei sagruvušo relikviju iegādājas bijušais bodnieks barons Malomsegi. Viņš sapņo redzēt savu meitu Lilī kā grāfieni un vēlas apprecināt ar grāfu, kas pārdevis pili. Pavisam nejauši viņš pieņem Laslo par kambarsulaini, bet tas, ziņkārības mākts, sāk spēlēt šo lomu, izpildot visas jauno iemītnieku pavēles. Sākotnēji Laslo uztver šo komisko situāciju kā sižetu jaunajai operetei. Taču Malomsegi ģimenē viņš atrod savu mīlestību – Lilī. Meitene sadraudzējas ar „kambarsulaini” un uztic viņam savu noslēpumu. Viņa lūdz Laslo, lai tas palīdz aizbēgt no pils, tādējādi glābjoties no precībām ar cilvēku, kuru nepazīst un nemīl. Lilī nealkst pēc grāfienes titula, vēl vairāk – aprēķina laulības viņai nešķiet pievilcīgas. Rosīgā un ņiprā meitene sapņo kļūt par aktrisi. Laslo sola būt Lilī uzticams sabiedrotais. Tā sākas viņu mīlestības stāsts. Beigās šīs mūžīgās jūtas uzvar nejēdzīgos nosacījumus un mākslīgi veidotos šķēršļus.
Iestudējuma režisors – Atila Berešs (Ungārija). Muzikālais vadītājs – Krievijas Nopelniem bagātais mākslinieks Andrejs Aleksejevs (teātra galvenais diriģents).

1.februārī uz Rīgas Krievu teātra skatuves – Imres Kalmana leģendārā operete „Silva”. Izrāžu sākums plkst. 12.00 un 19.00.
„Silva” bija, ir un vienmēr būs operete Nr. 1, tās apgarotās melodijas stāsta par visu uzvarošās mīlestības spēku, kas nebaidās ne no kādiem šķēršļiem. Tā ir viena no skatītāju visiemīļotākajām I. Kalmana operetēm, kas nekad uz ilgāku laiku nepazuda no Muzikālās komēdijas teātra repertuāra un tika iestudēta pat vissmagākajos kara gados.
1913. gada beigās libreta autori Bella Jenbaha un Leo Štains piedāvājuši Imrem Kalmanam operetes sižetu ar nosaukumu „Lai dzīvo mīlestība!” Strādājot pie tās, komponists pārdēvējis opereti par „Čardaša karalieni”, un pirmizrāde notika 1915. gada 17. novembrī Johana Štrausa Vīnes teātrī. Krievijā tā tika iestudēta 1917. gadā Pēterburgas teātrī „Zimņij Buff” ar nosaukumu „Silva”.
Aristokrāts Edvīns iemīlas varietē dziedātājā Sivā Varesku. Edvīna vecāki cenšas izjaukt šīs „izaicinošās” attiecības un paziņo par gaidāmajām dēla kāzām ar grāfieni Stasiju. Šķiet, ka viss pavērsies pret mīlētājiem, bet pēkšņi atklājas, ka Edvīna māte dziedājusi un dejojusi uz tās pašas skatuves, uz kuras Silva. Turklāt tik labi, ka tikusi nosaukta par „lakstīgalu”! Nav grūti iedomāties, ka operetei ir laimīgas beigas – mīlošās sirdis atkal apvienojas, taisnīgums svin uzvaru!
Uz Muzikālās komēdijas teātra skatuves izrādi iestudējis režisors Vjačeslavs Cjupa. Muzikālais vadītājs – Fabio Mastrandželo (Itālija). Diriģents – Maksims Aleksejevs.

Papildinformācija:

Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātris tika dibināts 1929. gadā. Tas uzreiz kļuva par vienu no vadošajiem šī žanra teātri valstī, bet 30-tajos gados – par savdabīgu mūsdienu operešu iestudējumu centru. Pēc kara „Muzkomēdija” kļuva vienu no labākajiem šī žanra teātriem. No 1972. gada līdz 1988. gadam repertuārā parādījās tādas ievērojamas izrādes kā „Krečinska kāzas”, „Lieta’’, „Truffaldino” un „Ugunsputns”, kas šodien ir Krievijas muzikālā teātra vēstures „Zelta fonds”.
No 2005. gada teātri vada direktors Jurijs Švarckopfs, kas teātrim par galveno uzdevumu izvirzīja sarežģītus uzdevumus – atgriezt skatītājus, kas iecienījuši operetes žanru, piesaistīt jaunu skatītāju, papildināt repertuāra afišu ar jauniem iestudējumiem, kas būtu šī žanra cienīgi. Ir pagājuši desmit gadi un ar pārliecību var teikt, ka paveikts ir daudz vairāk: šodien Muzikālās komēdijas teātris, kas godalgots ar daudzām Krievijas profesionālām prēmijām par pēdējo sezonu izrādēm, ir iemantojis uzticama un atbildīga partnera reputāciju, ar kuru vēlas sadarboties pasaules mūzikas teātru zvaigznes.