19. martā pirmizrādi piedzīvos "Cilvēcisko kaislību laiks"
Izrāde „Cilvēcisko kaislību laiks” veidota pēc vairākiem krājuma „Mednieka piezīmes” stāstiem. Apciemojot dzimtas īpašumu Spaskā-Lutovinovā, aristokrātu pēctecis Turgeņevs aizrautīgi medījis un aprakstījis to tā: „Viena no lielākajām medību priekšrocībām, mani dārgie lasītāji, ir tā, ka tās liek mums pastāvīgi pārceļot no vienas vietas uz citu... – un tad rakstīt, rakstīt, rakstīt – nevis par medībām, bet par cilvēkiem, kas satikti, savādiem, neparastiem, dažbrīd pat fantastiskiem. Cik negaidīti ir stāsti „Mednieka piezīmēs”, kādi temperamenti un cilvēku likteņi! Gaidāmajā izrādē ir apvienoti vairāki stāsti, kuros lielākā loma atvēlēta neparastai mīlestībai un postošai kaislībai, dvēseli attīrošai dziesmai, kas iemieso cilvēka ticību skaistajam, un līdzcietībai.
Režisore J. Čornaja saka: „Mūsu izrādes varoņi ir vēl jauni un dzīvo ar cerību par laimi, kuru, kā retu putnu, nav iespējams noķert un ieslodzīt būrī. Cik gan grūti ir samierināties ar nebrīvi, kā gribas dzīvot, nepakļaujoties ietiepīgajiem apstākļiem! Ikvienā no trijiem stāstiem varoņi izvēlas – māju, ceļu, mīlestību, dziesmu, bet rezultātā – likteni. Jauno varoņu lomas atveido jaunie aktieri, cenšoties atminēt savu neparasto tēlu dvēseli un jūtas. Nejauša un ieinteresēta novērotāja jeb Mednieka lomu spēlē aktieris Leonīds Lencs, kas burtiski ir kā radīts, lai uz skatuves atspoguļotu cilvēka prātu un pieredzi.”
Jeļena Čornaja – aktrise, režisore, Sanktpēterburgas Skatuves mākslu institūta profesore. Kopā ar režisoru I. Koņajevu sagatavojusi aktieru kursu, ko uzņēma Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri. Laikā, kad studenti vēl apguva aktiermeistarību un skatuves runu, J. Čornaja Rīgas Krievu teātra Mazajā zālē iestudējusi ar viņiem izrādes „Tikšanās lai arī notika, bet...” pēc A. Čehova stāstiem un „Pusaudzis” pēc F. Dostojevska romāna. Studijām beidzoties un turpinot uzraudzīt jaunos diplomētos aktierus , J. Čornaja Rīgas Krievu teātra Lielajā zālē iestudējusi izrādi pēc M. Ļermontova stāsta „Kņaze Meri”. Tā nebūt nav pirmā J. Čornajas pieredze strādāt teātrī ar saviem audzēkņiem kā pasniedzējam- režisoram. „Šāds radošā kopdarba turpinājums ir neticami interesants un auglīgs gan jaunajiem aktieriem, gan arī pedagogam, kas nodot savu pieredzi: pastāv vienota profesionālā valoda, ir katra bijušā studenta radošā ceļa redzējums, ir uzticība un mīlestība. Tā savulaik veidojušies labākie teātri-studijas, sākot ar K. Staņislavska „MHAT” studiju, tad – Oļega Jefremova „Sovremeņņiku”, Petra Fomenko teātri, Tabakova „Tabakerku”...”
Ar I. Turgeņeva daiļradi J. Čornaja jau ir saskārusies. 2009. gadā arī G.Tovstonogova „BDT” Mazajā zālē viņa iestudējusi izrādi pēc Turgeņeva stāsta „Pavasara ūdeņi”’ ar saviem bijušajiem audzēkņiem, kas pēc institūta beigšanas kā vesela liela grupa papildinājuši „BDT” trupu. „Turgeņevs, – tā ir lieliska psiholoģiskā teātra skola jaunajiem aktieriem”, – ir pārliecināta J. Čornaja.
Arī izrāde „Sapnis vasaras naktī” pēc V. Šekspīra komēdijas bija iestudēta ar Sanktpēterburgas Teātra akadēmijas studentiem Aleksandra teātra studijā, un, neskatoties uz aktieru jaunību, tika uzaicināta piedalīties Šekspīra festivālā Gdaņskā. Šekspīra komēdiju „Veltas pūles mīlā” J. Čornaja iestudējusi ļoti jaunā, bet jau pazīstamā Sanktpēterburgas teātrī „Puškina skola”. Pēc A. Ostrovska komēdijām viņa ir veidojusi izrādi „Nabadzība nav netikums” Sanktpēterburgas Aleksandra teātrī, „Patiesība ir laba, bet laime – labāka” – Aleksandra teātra studijā, „Vilki un avis” –Slonova Saratovas Akadēmiskajā dramatiskajā teātrī, un tur bija iestudēts Čehova „Tēvocis Vaņa”. Starp viņas ārzemju iestudējumu autoriem minami Henrijs Džeims, Viljams Tekkerejs, Tenesijs Viljamss, Šeila Dileinija.
Lomās: Leonīds Lencs, Aleksejs Korgins, Aleksandrs Maļikovs, Andrejs Možeiko, Dmitrijs Palēss, Tamāra Sudņika, Artūrs Trukšs, Kirils Zaicevs, Aleksandrs Poliščuks, Jana Herbsta, Jana Ļisova, Marats Efendijevs, Nataļja Smirnova, Svetlana Šiļajeva, Natālija Živeca, Ivans Kločko vai Pāvels Griškovs, Igors Nazarenko
Dramatizējuma autore un režisore – Jeļena Čornaja
Scenogrāfija un kostīmi – Olga Šaišmelašvili
