Pasniegtas Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvas operai 2017
19. augustā sirsnīgā ceremonijā tika pasniegtas Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvas operai. Balvas tika pasniegtas piecās kategorijās: labākais operas solists – Mihails Čuļpajevs, labākais baleta solists – Antons Freimans, labākais orķestra mākslinieks – Latvijas Nacionālās operas arfu grupa Oskars Krašauskis-Krauze un Jekaterina Suvorova, balva par ieguldīto darbu tehniski administratīvajā darbā – Astra Ansone, balva par mūža ieguldījumu – Laila Holberga.
Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balva opera turpina tradīciju katras sezonas sākumā apbalvot iepriekšējās sezonas labākos operas un baleta māksliniekus, kā arī aizskatuves cilvēkus, kuru darbs Operas ikdienā ir tikpat nozīmīgs.
Turpinot 2015. gadā sākto tradīciju, režisors Juris Pakalniņš uzņēmis īsfilmas ar katru no balvas laure-ātiem galvenajā lomā.
Balva par mūža ieguldījumu – Laila Holberga
Operas solistu koncertmeistare Laila Holberga Latvijas Nacionālajā operā strādā kopš 1980. gada. Gadu gaitā Laila Holberga sadarbojusies ar Latvijas Nacionālās operas solistiem, palīdzējusi izprast mūsu iestudējumu specifiku viesmāksliniekiem, bijusi nepārvērtējams atbalsts diriģentiem un mūsu operas vadošajiem māksliniekiem. Lai arī viņas ieguldījums izrāžu tapšanā skatītājiem paliek neredzams, Lailas Holbergas devums būtiski palīdzējis tapt vairākiem desmitiem iestudējumu. Koncertmeistars iestudējuma tapšanas procesā ir iesaistīts no pirmā brīža, palīdzot solistiem atrast ceļu pie sava tēla, noslīpēt to un attīstīt turpmākajos gados. Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā apgūtā muzikologa specialitāte ļāvusi Lailai Holbergai iedziļināties partitūrā, sekot komponistu dotajām norādēm un iedzīvināt tās gan koncertos un izrādēs Latvijā, gan arī ASV, Baltkrievijā, Krievijā Lietuvā, Vācijā, Austrijā un citur.
Labākais operas solists – Mihails Čuļpajevs
Tenors Mihails Čuļpajevs Latvijas Nacionālajā operā sevi izcili pierādījis vairāku sezonu garumā. Jau viņa debija Trufaldīno lomā Sergeja Prokofjeva operā “Mīla uz trim apelsīniem” 2013. gadā raisīja sajūsmu gan skatītājos, gan kritiķos. Turpmākajos gados Mihails sevi gan vokāli, gan aktieriski spoži apliecinājis daudzveidīgā repertuārā. Aizvadīto sezonu Mihails sāka ar debiju grāfa Almavivas lomā Džoakīno Rosīni operā “Seviljas bārddzinis”, sezonas gaitā viņa lomu klāstam pievienojās Ļenskis Pētera Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”, Remendado Žorža Bizē operā “Karmena” un Valters fon der Fogelveide Riharda Vāgnera operā “Tanheizers”. Mihails Čuļpajevs ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Bijis nominēts Lielajai Mūzikas balvai 2015 kategorijā Jaunais mākslinieks.
Labākais baleta solists – Antons Freimans
Antons Freimans Latvijas Nacionālajā baletā dejo kopš 2008. gada; viņš atveidojis virkni lomu gan klasiskos, gan mūsdienīgos iestudējumos. 2016./2017. gada sezonā īpašus panākumus un skatītāju atzinību māksliniekam nesusi titulloma baletā “Pērs Gints”. Antona Freimana Pērs izceļas ar smalku aktierisko sniegumu un perfektu mūsdienu dejas tehnikas meistarību. Antona Freimaņa Dafnīds baletā “Dafnīds un Hloja” priecē ar izjustu sniegumu un muzikalitāti. Viņš spoži sevi apliecinājis arī tādās raksturlomās kā Katalabits “Apburtajā princesē” un Magedaveja “Bajadērā”, kam nesen pievienojies asprātīgi veidotais Frants baletā “Pie zilās Donavas”. 2013. gadā Antons Freimans ieguvis horeogrāfa diplomu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņa veidotās horeogrāfijas daudzkārt izrādītas baleta vakarā “Iespējams…”. Antons Freimans ir arī viens no viencēliena “Izstādes gleznas” (izrāde “Bolero…”) horeogrāfiem.
Labākais orķestra mūziķis - Oskars Krašauskis-Krauze un Jekaterina Suvorova (Latvijas Nacionālās operas orķestra arfu grupa)
Spēks un izsmalcinātība - tas ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par Latvijas Nacionālās operas orķestra instrumentu mazāko grupu – arfām, tās koncertmeistaru Oskaru Krašauski-Krauzi un arfisti Jekaterinu Suvorovu. Arfas skanējumam operas un baleta mūzikā ir būtiska nozīme, daudzās izrādēs arfas ir divas, un tas nozīmē, ka noslogota ir visa grupa. Arfas apburošās skaņas ir muzikālais vainagojums Pētera Čaikovska nemirstīgajos baletos “Apburtā princese”, “Riekstkodis” un “Gulbju ezers”, un mūsu orķestra arfu grupas virtuozais sniegums allaž ļauj skatītājiem izbaudīt šī instrumenta noslēpumaino valdzinājumu un dejotājiem pilnībā iejusties savos tēlos. Balvu Oskars Krašauskis-Krauze un Jekaterina Suvorova saņem par augstu māksliniecisko sniegumu 2016./2017. gada sezonā, kad īpašs izaicinājums bija Riharda Vāgnera operas “Tanheizers” iestudējums. Šo sarežģīto uzdevumu abi mūziķi paveica izcilā mākslinieciskajā kvalitātē.
Balva par mūža ieguldījumu tehniski administratīvajā jomā – Astra Ansone
Rekvizitore Astra Ansone darbu Latvijas Nacionālajā operā sāka 1972. gadā. Gadu gaitā Astra veikusi gan butafores un gaismu tehniķes pienākumus, gan vadījusi rekvizītu sagatavošanas daļas darbu. Ar savu dzīves un darba pieredzi Astra spēj izturēties ļoti mierīgi un nosvērti visdažādākajās stresa situācijās, līdz ar to harmonizējot arī apkārtējos. Gan mēģinājumu procesā, gan izrādēs rekvizitoriem bieži vien jābūt ne tikai tehniskajam, bet arī radoši mākslinieciskajam personālam, lai atrastu un pielāgotu attiecīgās izrādes vajadzībām kādu “mākslinieciski” noklīdušu vai izrādes laikā saplīsušu rekvizītu. Astra rūpējusies par rekvizītu sagatavošanu un nodrošināšanu arī daudzās operas un baleta viesizrāžu norises vietās.
