Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:154, Did:0, useCase: 3


Nopietni un ar smaidu par Latvijas Leļļu teātra vēsturi

Redakcija
Redakcija

Nopietni un ar smaidu par Latvijas Leļļu teātra vēsturi
Foto: epadomi.lv

Leģendārās Tīnas Hercbergas izjūtas, ienākot Leļļu teātrī; Reformators Hermanis Paukšs; Naturālisms un asprātīgā cīņa ar ideoloģisko cenzūru – tie ir tikai nedaudzi pieturas punkti dramaturga un teātra vēsturnieka Alda Linē veidotajā lekciju ciklā par Latvijas Leļļu teātra vēsturi. Aizvadīta cikla pirmā saruna, bet pārējās sešas vēl var pagūt apmeklēt jebkurš interesents! Turklāt – par baltu velti!

Lekcijas Leļļu teātra lielajā zālē notiks vēl sešās pirmdienās – 20. un 27. oktobrī, 3., 10. un 24. novembrī, kā arī 1. decembrī. Sākums pulksten 18:00.

Lekciju cikla autors un lektors Aldis Linē savas ieceres anotācijā poētiski raksta: „Cilvēks radīja lelli, un tā kļuva par viņa paša paralēlo pasauli. Neaptverami plaša pasaule, kas eksistē un dzīvo jau neatkarīgi no tās radītāja gribas un domām. Viena no šīs pasaules redzamajām izpausmēm – Leļļu teātris. Krāšņs un noslēpumains zieds mākslu vainagā. Latvijai šajā ziņā ir veicies – mums jau 70 gadus ir profesionāls leļļu teātris.”
Septiņās sarunās, kurās tiks ietvertas septiņas Latvijas Leļļu teātra desmitgades, tiek hronoloģiski ieskicētas teātra radošās veiksmes, meklējumi un eksperimenti, kā arī nozīmīgākās personības, kas gadu gaitā veidojušas teātri.

Īss ieskats lekciju saturā:

1944 – 1954
Negaidītā leļļu teātra mākslas renesanse Eiropā 20. gadsimta sākumā; Nozīmīgākie procesi leļļu teātros; Īsa Latvijas leļļu teātra priekšvēsture; Krievijas pilsēta Ivanova, 1942. gads – profesionāla latviešu leļļu teātra sākums; Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs; Valsts Leļļu teātris (VLT), tā radošā, tehniskā kodola izveidošanās; Viltīgā cīņa ar ideoloģisko cenzūru; Naturālisma laiks uz latviešu teātru skatuvēm (arī leļļu); Mākslinieciskās meistarības krāšanas laiks.

1954 – 1964
Tīnas Hercbergas ienākšana teātrī. Pirmās izrādes pieaugušajiem. Režisora un mākslinieka Arnolda Burova radošie meklējumi – to unikalitāte Latvijas, PSRS, Eiropas mērogā. Eiropas leļļu teātra māksla pēc Bukarestes (Rumānija) 1958. gada starptautiskā leļļu teātru festivāla. Naturālisma ēras noriets uz leļļu skatuvēm. VLT – starptautiski pazīstams un cienīts leļļu mākslas ansamblis.

1964 – 1974
Tīna Hercberga – Valsts Leļļu teātra galvenā režisore. Jaunas tradīcijas sākums – Baltijas republiku un Baltkrievijas PSR leļļu teātra mākslas festivāli. Mākslinieka Pāvila Šenhofa darbs Valsts Leļļu teātra radošā rokraksta veidošanā. Jauni vārdi leļļu režijā – Arvīds Cepurītis un Vladislavs Bogačs. Leļļu teātra „tīrradnis” – mākslinieks Andris Mangalis. 1971. gads – 1. Leļļu teātra studija. Pirmā profesionāli skoloto leļļu teātra aktieru paaudze. Ideoloģiskās cenzūras pastiprināšanās laiks.

1974 – 1984
Arvīds Cepurītis – teātra galvenais režisors. Teātra kases „ziedu laiki”. Būtiska VLT aktieru ansambļa papildināšanās. Arvīds Cepurīša centieni leļļu oriģināldramaturģijas veicināšanas jomā. Arvīda Cepurīša un Andra Mangaļa radošais tandēms. Mākslinieka Pāvila Šenhofa veidotās izrādes – nozīmīgs ieguldījums Valsts Leļļu teātra radošajos meklējumos.

1984 – 1994
Reformators Hermanis Paukšs – teātra galvenais režisors. Īsais latviešu leļļu dramaturģijas triumfa laiks. 80. gadu izskaņa – kāda ir leļļu teātra mākslas nozīme kopējos teātra mākslas un visas sabiedrības dzīves procesos? 90. gadu sākums. Latvija – neatkarīga valsts. Jauna realitāte – kā tajā atrast savu vietu arī leļļiniekiem? Tīna Hercberga atgriežas teātra mākslinieciskās vadītājas postenī. Jaunās realitātes izaicinājumi leļļu teātrim.

1994 – 2004
Teātra mākslinieciskais vadītājs – Māris Koristins. 1995. gads – režijā debitē Vija Blūzma. Nozīmīga virsotne teātra mākslinieciskajos meklējumos – viesrežisora Reina Agura iestudētais Viljama Šekspīra „Simbelīns”. 1999. gads – 9. Baltijas jūras valstu leļļu teātru festivāls. Režisores Vijas Blūzmas iestudējumi teātra mazajā zālē. Paaudžu maiņa teātrī. Mākslinieki Gedimins Kotello, Ilze Vītoliņa, Anita Znutiņa – Šēve. 1999. gads – Vija Blūzma – teātra galvenā režisore. 2004. gads – monogrāfija „Īsa pamācība leļļu mīlēšanā” – pirmais darbs par leļļu teātra vēsturi Latvijā.

2004 – 2014
Programma tiks precizēta.