Baudi Snaudošā pūķa pasaku un smejies kopā ar Mazo Samuraju!
Vai esat kādreiz bijuši uz teātra izrādi, ko ir vēlme redzēt vēlreiz un vēl? Leļļu teātra izrāde "Snaudošā pūķa psaka" jeb "Mazais Samurajs" ir tieši tāda! Izrāde veidota pašiem mazākajiem teātra apmeklētājiem, taču šis stāsts ir trāpījis "desmitniekā", lai patiktu un izraisītu smieklus arī vecāka gada gājuma skatītājiem. Tas stāsta par par kādu mazu japāņu puisēnu- īkstīti, kurš dodas pasaulē, lai kļūtu liels, taču, pirms par tādu kļūt, viņam jāiziet cauri virknei dažādu piedzīvojumu un pārbaudījumu.
Vēsturē samuraji sākotnēji bijuši bruņoti imperatora kalpi, taču vēlāk tie izveidojušies par atsevišķu kārtu, ko varētu pielīdzināt bruņiniekiem viduslaiku Eiropā. Viņiem bija jāievēro īpašs uzvedības un goda kodekss, kas nozīmēja pilnīgu pakļaušanos un dzīves veltīšanu kara mākslai, taču leļļu teātra radītājā stāstā samuraja dzīves mērķis ir pilnīgi cits, nekā minēts vēstures faktos. Viesrežisores Nadeždas Aleksejevas veidotais Mazais Samurajs ir pavisam draudzīgs un nekaitīgs. Viņš iekarot vēlas tikai karaļa meitas sirdi, taču, būdams augumā mazs, Samurajs nevar būt kopā ar princesi. Kad kļūstot par cirka zvaigzni un pelnot daudz naudas, kļūt lielam neizdodas, Samurajam nākas nojaust, ka lielums slēpjas attieksmē pret pasauli. Tikai tad, kad mazais zēns apjauš draudzības, izpalīdzības un nesavtības neizmērojamo vērtību, viņš iemanto patieso sirds lielumu un, kā jau skaistās pasakās, viss beidzas labi.
Izrāde ir ne vien pamācoša un atklāj, ka, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, vispirms nepieciešama centība un darbs, bet arī liek aizdomāties par latviešu tautas sakāmvārda "neskati vīru no cepures" jēgu.
Nekad vēl pirms tam nav redzēta mīļāka un jautrāka izrāde, kurā piedalītos papīra lelles kopdarbā ar meistarīgiem aktieriem. Tas, kā viņi ievieš dzīvību oriģinālā papīra tehnikā veidotās lellēs un padara tās kustīgas, ir vienkārši pārsteidzoši. Pieminot mūsdienām cienīgus jokus, teātra mazajā zālē tiek radīta ļoti pacilājoša noskaņa un var novērot, ka bez smaida neiztiek neviens izrādes skatītājs, bet noslēgumā rodas vēlme šeit atgriezties vēlreiz un atkārtoti sekot līdzi Samuraja jautrajiem piedzīvojumiem.
Tikpat interesanta šķiet materiālu izvēle, kas liecina par izrādes veidotāju radošo pieeju. Pat dienas nomaiņa ar nakti tiek parādīta kā savdabīga cīņa starp šīm divām pasaules pusēm, bet mazajiem skatītājiem sarūpētie papīra vēdeklīši paliek atmiņām par lielisko izrādi, kuru mana meita (un, starp citu, arī es) piemin joprojām, atkārtojot Miķeļa Žideļūna izrādes noslēguma repa stila dziesmas izpildījumu "Alnis, Zelta Ragi, jē, jē...."
Liels paldies režisorei un dramaturģei no Novgorodas- Nadeždai Aleksejevai, leļļu un dekorāciju māksliniekam Igoram Semenovam, komponistei Tatjanai Bobrovai un Dainai Strelēvicai, kas tulkojusi šo stāstu latviešu valodā, kā arī aktieriem, kas izsmīdināja gandrīz vai līdz asarām- Lienītei Osipovai, Miķelim Žideļūnam, Artūram Putniņam un Anrijam Sirmajam. Tik daudz pozitīvu mirkļu, kas piedzīvoti vienas izrādes laikā, ir tā vērti, lai savu brīvo laiku pavadītu Latvijas leļļu teātrī Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā.
[+] [-]
[+] [-]