Dailes teātra Mazajā zālē - Raimonda Staprāna luga ''Gūsteknis pilī''

Latviešu trimdas mākslieka un dramaturga Raimonda Staprāna (1926) vārds Latvijā jau izsenis nebūt nav svešs – šķiet, ka ikviens vidējās un vecākās paaudzes teātra skatītājs spilgti atceras autora lugas ‘’Četras dienas jūnijā’’ iestudējumu (Vara Vētras režija), kas trešajā Atmodā, īpaši tālaika notikumu kontekstā, izpelnījās milzu popularitāti un Rīgas pilī vēsturiskajā Kārļa Ulmaņa kabinetā tika nospēlēts vairāk kā 120 reižu ar Uldi Vazdiku galvenajā lomā. Notikumi šai lugā aprāvās ar padomju okupācijas sākumu 1940. gada 17. jūnijā, un nu Dailes teātra Mazajā zālē pienākusi kārta vēsturisko notikumu tālākgaitas atainojumam.

''Režisora Kārļa Auškāpa producētā dokumentāla drāma “Gūsteknis pilī” ir 1988. gada lugas “Četras dienas jūnijā” turpinājums. Tā aptver laiku no 1940. gada 6. jūnija līdz 22. jūlijam, kad īstenībā Staļina ieceltā viltus Saeima vienbalsīgi nolēma lūgt Latviju uzņemt Padomju Savienībā. Katra no lugā atveidotajām ainām atbilst vēsturiskai patiesībai – pat tik tālu, ka vairāki dialogi ir autentiski, kā tos atceras noklausījušies tā laika līdzgaitnieki, ieskaitot pils komandantu Oskaru Neimani, Augustu Kirhenšteinu un citus,’’ tā stāsta pats lugas autors, savukārt izrādes veidotāji skatītājiem piedāvā sekojošu vēstījumu:

‘’Līdz ar saulaino pavasari 1940. gada 17. jūnijā Rīgas ielās parādās tanki. Vēl paliek cerības, ka mūsu valsts ir patstāvīga, neatkarīga un brīva un tāda arī paliks. Tomēr valsts prezidents Kārlis Ulmanis ir izolēts no ārējās pasaules un pilnīgi ignorēts. Viss ir jau iepriekš nolemts.’’

Jāteic, ka dramaturģiskajā materiālā prezidents Kārlis Ulmanis patiesi rādīts kā visnotaļ pretrunīga personība, kurš it kā vēl ir nopietnas izvēles priekšā un kura darbs šķietami turpinās, taču reāli pašam vairs nav nekādas varas par pilī un valstī notiekošo, kā arī viņa līdzgaitnieki konkrētos notikumus uztver visai dažādi – cits ar bažām, cits neizpratni, vēl kāds –jau ar aktīvu vēlmi sadarboties ar jaunajiem ‘’kungiem’’. Izrādē saistoši un notikumu marionetisko dramatismu pastiprinoši ir leļļu teātra elementi, kā arī groteski tiek izspēlēts ēnu teātris. Tieši vai netieši ikkatram izrādes skatītātājam no jauna rodas ilgdesmitgadīgais latvieša jautājums – vai patiesi stāšanās ar ieročiem rokās pret ienaidniekiem būtu/ nebūtu palīdzējusi nosargāt Latvijas pirmo brīvvalsti, un vai prezidenta sakramentālā frāze: ‘’Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās,’’ bija īstie vārdi īstajā laikā, kas sakāmi, tautā sadzirdami un kuriem labticīgi paklausāms.

Godbijīgāk un atbildīgāk kā citgad tikko ir atzīmēti 18.novembra svētki. Par mūsu valsts pagātnes skumjāko daļu un prezidenta Kārļa Ulmaņa pēdējām dienām Rīgas pilī ir šis stāsts, taču bezgala aktuāls arī šodien, kad ar katru dienu sarūk valstī palicēju skaits, tiek apdraudēta latviešu kā vienīgā valsts valoda, kad pašmāju un svešzemju politiķi vai ik dienas sola un sniedz arvien jaunus pārsteigumus, un mūsu vilšanās reizumis mijas ar ticību valstij un Latvijai, ko patiesi mīlam. Izrāde vienlaikus izskan kā biedinājums, atgādinājums, taču varbūt kādam tikai kā vienkārši dokumentāli faktoloģisku materiālu apkopojums. Skatieties, vērtējiet, spriediet un izlemiet paši, bet viens ir skaidrs – tas ir iestudējums, kas noteikti jāredz.

Valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa lomā - Juris Kalniņš,
pārējās lomās -Gints Grāvelis, Juris Bartkevičs, Pēteris Liepiņš, Lauris Dzelzītis un Pēteris Šogolovs.

Izrādes scenogrāfs Māris Putniņš,
kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa,
video, foto un skaņu mākslinieks Gundars Cauka,
kustību konsultante Laila Kirmuška.

Tuvākās dokumentāldrāmas ‘’Gūsteknis pilī” izrādes 24. un 29. novembrī
3. un 8. decembrī. Biļetes nopērkamas Dailes teātra un Biļešu paradīzes kasēs.