Ar vērienīgo jauniestudējumu „Rienci. Triumfs un sakāve” LNO atklāj Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu
Latvijas Nacionālā opera ir viens no Rīgas simboliem, tādēļ 17. janvārī LNO ir gods atklāt šo kultūras notikumiem bagāto gadu ar vērienīgu jauniestudējumu - Riharda Vāgnera opusu tēlos „Rienci. Triumfs un sakāve”. Savu trešo operu „Rienci” Rihards Vāgners sāka sacerēt tieši Rīgā un ar šo darbu aizsākās komponista pasaules slava, tādēļ orģināliestudējumam „Rienci. Triumfs un sakāve” Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā ir dziļi simboliska nozīme. Iepriekšējo reizi Rīgā „Rienci” tika iestudēts pirms 136 gadiem - 1878.gadā un Latvijas iedzīvotājiem tā būs pirmā iepazīšanās ar šo muzikālo vēstījumu.
Vāgnera majestātiskā mūzika un Romas pēdējā tribūna Rienci triumfs un sakāve kopīgam darbam vienojuši izcilu mākslinieku komandu. Režisore Kirstena Dēlholma un viņas komanda iedvesmu guvuši gan no spāņu izjādes skolas Vīnē, gan klasiskā baleta, gan no soļu raksta mūsu Dziesmu un deju svētkos. Izrādes pamatā nav tiešs Rienci dzīvesstāsts, bet gan muzikāls un simbolisks atainojums par cilvēkiem un varas spēlēm sabiedrībā.
Latvijas skatītājiem Kirstena Dēlholma ir pazīstama ar multimediālajām izrādēm „Operācija: Orfejs” un „Kara daba”, kuras viņa veidojusi sadarbībā ar radošo apvienību „Hotel Pro Forma”.
Vāgnera lielajā vēsturiskajā operā „Rienci” oriģināli ir pieci cēlieni, bet šajā jauniestudējumā būs divas daļas, kurām iestudējuma muzikālais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas galvenais viesdiriģents Modests Pitrens kopā ar izrādes dramaturgu Miku Čeži no partitūras oriģināla izvēlējušies muzikāli un dramaturģiski spēcīgākos fragmentus.
Galvenās lomas atveidos starptautisks izcilu solistu ansamblis, kā arī pasaulē atzītākais, labākais šīs ārkārtīgi sarežģītās lomas Rienci izpildītājs vācu tenors Torstens Kerls. Viņa skatuves partneres būs izcilais zviedru soprāns Elizabete Strida Irēnes lomā un vācu mecosoprāns Urzula Hese fon den Štainena Adriāno lomā. Izrādē piedalīsies LNO solisti, koris, orķestris, Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēknes un zirgs Lurda.
Izrādē skanēs ne tikai mūzika no operas „Rienci”, bet arī jaunā latviešu skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona elektroniskā mūzika. Šīs izrādes vizuālais noformējums uzticēts izcilām dāņu scenogrāfēm Majai Ziskai un Mia Stensgārdai. Tērpu mākslinieki ir pasaulē atzītie jaunie latviešu modes dizaineri MAREUNROLES.
Viens no galvenajiem simboliem šajā izrādē ir balts zirgs. Jauniestudējuma režisore Kirstena Dēlhoma: „Oriģinālajā Rienci ir daudz vēsturisko aspektu un atsauču. Mums pirmā asociācija bija ar zirgu – dzīvnieku, kas ir uzskatāms par neatņemamu cilvēces vēstures sastāvdaļu un kuram ir daudz simbolisku nozīmju un interpretāciju. Daudz iedvesmas iestudējuma veidošanai un vizuālajam noformējumam guvām spāņu izjādes skolā Vīnē: tās klasiskajā arhitektūrā, izjādes svinīgumā, dažādos rituālos saistībā ar cilvēku un zirgu, uniformas tipa kostīmos, spilgtajās krāsās u.c. Šos iespaidus esam centušies izteikt skatuviskā un vizuālā valodā”.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākums – Riharda Vāgnera opuss tēlos „Rienci. Triumfs un sakāve” notiks 17. janvārī. Šajā sezonā izrāde būs skatāma 19. janvārī (pirmizrāde), 21. janvārī, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 3. un 15. jūnijā.
Interesentus Latvijas Nacionālā opera aicina uz cikla Sarunas pirms pirmizrādes pasākumu ”Rienci. Triumfs un sakāve” 13. janvāri plkst. 18:30 LNO Jaunajā zālē.
