"Cīrulīši" Dailes teātrī – sena dziesma jaunās skaņās

2011. gada 20. septembrī Dailes teātra mazajā zālē pirmizrādi piedzīvoja Harija Gulbja luga ‘’Cīrulīši’’, kas nosaukta par latviešu ģimenes saietu divos cēlienos. Autora luga Dailes teātrī iestudēta pirmoreiz, dramaturga 85. dzimšanas dienas gadā iestudējumu veidojis dramaturgs un režisors Lauris Gundars, kam šī izrāde arī ir debija Dailes teātrī.

Vecākā gada gājuma skatītājiem vēl aizvien spilgtā un paliekošā atmiņā ir spožais režisora Jūlija Bebriša 1975.gada lugas ‘’Cīrulīši’’ iestudējums Drāmas teātrī ar leģendārajām teātra karalienēm Veltu Līni un Lidiju Freimani galvenajā lomā, kā arī luga ir ieguvusi Eduarda Veidenbauma (1976) un Andreja Pumpura (1977) prēmijas.

‘’Lidija Freimane Zelmu tēloja kā vispārinātu mātes simbolu, turpretī Veltas Līnes varone bija tuvāka zemei un ikdienai. Lomas zīmējumu aktrise vēlreiz atkārtoja O. Dunkera filmā ‘’Cīrulīši’’ 1980. gadā. Filmā Zelma ir vēl skaudrāka nekā J.Bebriša iestudētajā izrādē un varbūt pat tuvāka H.Gulbja sākotnējai iecerei,’’ tā savulaik teātra zinātnieks Viktors Hausmanis.

Tiesa, gandrīz katram latvietim pēc Oļģerta Dunkera uzņemtās filmas ir pazīstams stāsts – pēdējais vakars Cīrulīšos, kad pie mātes Zelmas sabrauc izaugušie un katrs savās gaitās aizgājušie dēli, meita un arī vedeklas, lai pēdējo reizi visi kopā apsēstos pie galda, jo Cīrulīšu mājās turpmāk neviens vairs nedzīvos. Tiek mēģināts izrunāt gadiem neizrunātas, noklusētas lietas, atšķetināt šķietami gludās, taču tik bezgala samezglotās līdzās pastāvēšanas un dzīvošanas, taču to vietā rodas jauni attiecību mezgli un tīklojumi. Māte ir nolēmusi pamest nevienam vairs nevajadzīgās mājas un pārcelties dzīvot pie kāda no dēliem, taču pieņemtais lēmums tiek strikti mainīts.

Iestudējuma programmā lasāms Laura Gundara sacītais:

‘’ ‘’Cīrulīši’’ pierakstīti pirms paaudzes. Šodien ir mainījies viss, viss, izņemot lugas tekstu - to mazo dzīves gabaliņu, kas var notikt un notiek ikvienā laikā, kādēļ nostalģiskas atmiņas būtu nevietā. Gan ikdienā, gan teātrī mēs šodien runājam citā valodā – realitāte ir klasikai piestāvoša: gandrīz ne miņas no tā laika. ‘’Cīrulīši’’ nav jāiestudē no jauna veiksmīga zīmola dēļ, tas ir patiess stāsts par mums. Mums visiem, Mammas un Tēvus ieskaitot,’’

kā arī DT preses konferencē režisors stāsta:

‘’Es negribētu vilkt paralēles ar filmu vai kādreizējo teātra iestudējumu, jo izrādes netiek veidotas, lai salīdzinātu, bet gan rādītu šodienu un šiem skatītājiem. Gan tie, kas uz skatuves, dzīvo šodien, gan tie, kas zālē, dzīvo šodien, līdz ar to šī saruna ir gauži citāda. ‘’Cīrulīši’,’ manuprāt, ir viena no labākajām latviešu lugām, un man to gribētos pierādīt. Varbūt šodien tā skan savādāk, jo mazāk no izrādes, vairāk no filmas mums viss ir palicis melnbalts un bēdīgs, taču arī aktieri mēģinot, dažubrīd bija pat pārsteigti, ka patiesībā luga tāda nav – tā ir samērā sprigana, pat jautra.’’

Un patiesi jāteic, ka izrādes laikā uz skatuves jautrības un komisma netrūkst... Režisora Laura Gundara interpretējumā, mūsdienām ‘’pielaikota’’, tā patiesi grauj jebkurus tautas apziņā nostabilizējušos, intonatīvi siltos un nedaudz skumji smeldzīgos priekšstatus par Cīrulīšu mājas likteni, ģimeni un cilvēku attiecībām, izskanot ‘’kā sena dziesma jaunās skaņās’’, sākot jau ar to, ka mātes Zelmas lomu atveido vēl aizvien šarmantā un jaunavīgā, viedai lauku sievai šķietami neatbilstošā aktrise Esmeralda Ermale, kura gan, kā pavisam negaidīti izrādās, šobrīd ir tieši tādā pat vecumā, kā autora lugā pirmsākumos iecerēts. Vai tiešām teātra leģenda, kuru bija vērts atdzīvināt? Lai nu katra skatītāja paša ziņā paliek aktieru spēlē un saspēlē saskatīt vai nesaskatīt sevi, atpazīt vai neatpazīt šodienu un mūslaikus, sajūsmināties, sašust vai palikt vienaldzīgiem, taču viens ir skaidrs - šī izrāde ir jāredz katram latvietim kaut vai tāpēc, ka Harija Gulbja luga ‘’Cīrulīši’’ neapšaubāmi pieder pie Latvijas dramaturģijas zelta fonda un patiesi ir mūslaikos aktualitāti nezaudējusi vērtība.

Lomās: Esmeralda Ermale (Zelma), Ģirts Ķesteris (Elmārs), Artis Robežnieks (Raimonds), Ieva Pļavniece (Gundega), Aija Dzērve (Silvija), Vita Vārpiņa (Vizma), Marīna Janaus (Olga), Ligita Skujiņa (Ingrīda), Valdis Liepiņš (Jānis)

Režisors – Lauris Gundars
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Gaismu māksliniece - Māra Vaļikova

Iestudējumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.