Izdevniecība “Neputns” izdod Nikolaja Gumiļova bilingvālo dzejas izlasi

Dzejnieks, “akmeistu barvedis”, romantiķis un utopists, kritiķis un talantīgs tulkotājs, Annas Ahmatovas vīrs un Osipa Mandelštama draugs Nikolajs Gumiļovs (Николай Гумилев; 1886–1921) latviešu lasītājiem līdz šim bijis pieejams maz. Cenzūras aizlieguma dēļ viņa grāmatas no 1923. līdz 1988. gadam padomju valstī neiznāca vispār. Atmodas laikā presē parādījās Gumiļova prozas publikācijas un atsevišķi dzejoļi, tomēr Jāņa Elsberga un Eināra Pelša sakārtotais izdevums ir pirmā Gumiļova dzejas izlase latviešu valodā.

"Viena no Gumiļova dzejas pamatiezīmēm ir izcilā formas meistarība, kas sagādā īpašas grūtības atdzejotājiem – toties jo saldāki ir darba augļi, kad tās pārvarētas. Eināra Pelša un pārējo atdzejotāju veikums pretendē uz vērā ņemamu vietu latviešu atdzejas mākslas kopainā. Īpašas uzmanības vērts ir arī mūsu prozas lielmeistara Valentīna Jakobsona uznāciens uz atdzejas skatuves," norāda krājuma sastādītājs un redaktors Jānis Elsbergs.

Izlasē iekļauti dzejoļi no krājumiem “Konkistadoru ceļš” (1905), “Romantiskie ziedi” (1908, 1918), “Pērles” (1910, 1918), “Svešās debesis” (1912), “Bultu maks” (1916), “Sārts” (1918), “Telts” (1921), “Ugunīgais stabs” (1921), “Zilajai zvaigznei” (1923), kā arī daži dzejoļi, kas nav publicēti krājumos. Kritiķi atzīmējuši Gumiļova no krājuma uz krājuma augošo poētisko meistarību. Krājumus ļoti nosacīti iedala agrīnajos, kur citu iespaids vairāk jūtams (“Konkistadoru ceļš”, “Romantiski ziedi”, “Pērles”), un akmeistiskajos, nobriedušajos (“Svešās debesis”, “Sārts”, “Bultu maks”). Krājumu “Ugunīgais stabs” uzskata par Gumiļova daiļrades virsotni.

“Nikolajs Gumiļovs ir viena no mitoloģiskākajām figūrām krievu dzejā. Padomju Savienībā presē viņš tika pieminēts ārkārtīgi reti un lielākoties negatīvā kontekstā, un viņa dzejas rindas tikai brīnumainā kārtā vai cenzūras paviršības dēļ varēja nonākt periodisku izdevumu slejās (tomēr viņa grāmatas varēja atrast antikvariātos un bibliotēkās). Emigrantu presē aiz PSRS robežām Gumiļova dzeju un materiālus par viņu turpināja publicēt, turpat arī nāca klajā dzejnieka pirmie kopotie raksti. Tomēr viņa dzejoļu īstā dzīve Padomju Savienībā nepārtrūka — tos pārrakstīja ar roku, pārdrukāja ar rakstāmmašīnām. Un, kaut arī padomju cenzūras preskriptīvie saraksti bija milzīgi, tieši Gumiļova aizliegums radīja vienu no stabilākajiem literārajiem mītiem. Bez viņa vārda aizlieguma tam bija vēl vairāki iemesli — Gumiļova tēls jau viņa dzīves laikā bija leģendām vīts, viņa biogrāfija nekādi nebija šabloniska, personība — pretrunīga, kas laikabiedros raisīja gan sajūsmu, gan nepatiku,” izdevuma priekšvārdā raksta Aleksandrs Zapoļs.

1921. gadā Nikolaju Gumiļovu trīsdesmit piecu gadu vecumā bez tiesas nošāva Petrogradas čeka par dalību tā dēvētajā kontrrevolucionārajā „Taganceva sazvērestībā”.

“Viņš runāja franciski plūstošā monologā, kas viegli pārņēma mūs savā varā (..) Viņš bija aristokrāts, muižnieks, cara gvardes virsnieks, visnotaļ vecā režīma cilvēks. Taču viņā bija kaut kas tāds, kas raksturīgs katram boļševikam; kaut kas, ko esmu sajutis katrā krievā, ko jelkad esmu saticis (..) Komunists viņš nebija, taču viņš bija utopists, un viņa utopija bija daudz, daudz trakāka par jelkādu komunismu. Viņš lietišķi rosināja, ka tikai dzejniekiem vajadzētu ļaut valdīt pasaulē.” (Gilberts Kīts Čestertons)

Izlase papildina “Neputna” bilingvālo samta sēriju, kurā jau iznākušas Angelusa Silēziusa, Rainera Marijas Rilkes, Viljama Šekspīra, Josifa Brodska, Volta Vitmena, Žaka Prevēra, Jāņa Rokpeļņa un V. B. Jeitsa dzejas izlases.

Sastādītāji: Jānis Elsbergs, Einārs Pelšs
Atdzejotāji: Einārs Pelšs, Valentīns Jakobsons, Amanda Aizpuriete, Valdis Ķikāns
Priekšvārds: Aleksandrs Zapoļs
Dizains: Anna Aizsilniece

Apjoms: 336 lpp.
Cena "Neputna" galerijā: 9 EUR

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, interneta veikalā Neputns