“Aiznes projām manas bēdas” – grāmata, kura jāizlasa
Tikko iznākusi grāmata “Aiznes projām manas bēdas”. Tās ir žurnālistes Katerinas Gordejevas intervijas ar Krievijas un Eiropas bēgļu centros satiktajiem cilvēkiem pēc 2022. gada 24. februāra, kad Ukrainā sākās karš.
Šo stāstu varoņu līdzšinējā dzīves pieredze ir bijusi atšķirīga, un viņu politiskie uzskati, iespējams, ir pat diametrāli pretēji, bet viņus visus vieno bēdas. Karš Ukrainā ilgst jau otro gadu. Vairāki miljoni Ukrainas pilsoņu devušies bēgļu gaitās, izklīduši pa visu pasauli. Spānija, Polija, Itālija, Kanāda… un arī Krievija. Pasaulē devušies gan tie, kuru mājas izpostījis šis karš, gan tie, kuru dzīves vietā dažādas varas mainījušās jau kopš 2014. gada. Un katram no bēgļiem ir savs stāsts par piedzīvoto.
Pazuduši un miruši tuvinieki, sagrautas mājas un dzīves, zudusi ticība rītdienai – un tomēr ikviens no viņiem vēl joprojām atrod sevī spēku no rīta celties un dzīvot tālāk, neļauties izmisumam un sabrukumam. Kā viņiem tas izdodas? Cik šausmu var izturēt cilvēks? Kā nosargāt sevī cerību un gaismu?
“Kādu dienu cilvēki mācīsies vēsturi no Katerinas Gordejevas grāmatām. Nevis kara, bet karā iesaistīto cilvēku vēsturi. Kopš kara pirmajām dienām Katerina ir veikusi pierakstus, ik dienu vērojot, kā mēs tiekam galā ar notiekošā necilvēcisko pieredzi. Kaut kam tādam neviens nebija gatavs. Un reti kuram cilvēkam, kas uzņemtos šo pienākumu, pietiktu dvēseles spēka – vai varbūt pat dvēseliskā izmisuma – to visu uzklausīt un dokumentēt tā, kā to spēj Katerina,” raksta baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča, 2015. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte.
Katerina Gordejeva ir krievu neatkarīgā žurnāliste un rakstniece, kuru Krievijas valdība 2022. gadā atzinusi par “ārzemju aģenti”. Viņa vairākkārt ir devusies uz dažādiem bēgļu centriem gan Krievijā, gan Eiropas valstīs un apmeklējusi arī Ukrainu, kā rezultātā tapusi 3,5 stundu gara dokumentālā filma, kura pieejama Katerinas YouTube kanālā un kurai jau ir vairāk nekā 2,5 miljoni skatījumu. Savāktie materiāli, kas netika iekļauti filmā, ir apkopoti grāmatā “Aiznes projām manas bēdas”.
Pieejama arī e-grāmata.
No krievu valodas tulkojusi Gunita Mežule.