Iznācis jauns Sandras Kalnietes romāns
Sandras Kalnietes jaunais darbs “Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva.” ir gluži kā Latvijas divdesmitā gadsimta vēstures stunda, kas izstāstīta aizraujoša romāna formā. Grāmatas varoņu likteņi cieši savijušies kopā gan pašiem zināmā, gan nezināmā veidā, un ikkatrs notikums atspoguļo reālus vēsturiskus faktus.
Tie, kas seko līdzi pazīstamās politiķes un sabiedriskās darbinieces Sandras Kalnietes rakstnieces karjerai, ieraudzīs, ka arī šī grāmata spilgti un spēcīgi ataino likteņus, kuru samezglojumi sākušies vēsturisku notikumu iespaidā. Otrais pasaules karš, izsūtīšanas, bēgļu nometnes, trimda, varas maiņas – tie ir dzirnakmeņi, kas maluši mūsu vecvecākus un vecākus, atstājot neizdzēšamu iespaidu arī uz viņu pēcnācēju dzīvi. Sandra Kalniete mūsu vēstures rakstos ieaudusi gan Krievijā dzimušu, gan trimdā augušu latviešu dzīvesstāstus, ikkatra liktenim prasmīgi atrodot īsto vietu romāna raibajā audeklā. Pieredzējusi un talantīga rokdarbniece, Kalniete tikpat talantīgi pieiet arī literatūrai, katrā nākamajā darbā parādot arvien jaunas aizgājušā laikmeta šķautnes, kas nav tikušas pietiekami izgaismotas.
Sandra Kalniete par romāna “Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva.” tapšanu saka: “Grāmata stāsta par traumām, kuras kā neredzamas ēnu ēnas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē un ietekmē cilvēka dzīvi, pat pašam to neapzinoties. Galvenās varones Ilzītes liktenis ir sācies ilgi pirms piedzimšanas, kad karš un padomju okupācija sagrieza šķērsām mātesmātes Irmas Rugājas un tēvamātes Jadvigas Baginskas Gāliņas dzīvi. Romāns nerakstījās viegli, jo vēlējos pastāstīt par dzimtu, kurā atspoguļojas mūsu tautas piedzīvoto likteņgriežu dramatisms un traģisms, mūsu piemērošanās un izturība. Ilzīte man palīdzēja tikt galā ar pašas izmisumu un bezspēcību, pavadot manu vīru viņa ciešanu pilnajā ceļā uz mūžību.”
Ilze Paula Gāliņa, romāna galvenā varone, sevī iemieso teju vai pašas Latvijas tēlu. Viņas piedzīvotais simboliski ataino valsts ceļu no atjaunošanas uz mierīgu briedumu, neizpaliekot dramatiskiem kāpumiem un kritumiem. Romāna atvērtās, taču cerīgās beigas pauž nesatricināmu pārliecību, ka arī Latvijas dzīve nu ir iegājusi miera un labklājības fāzē.
Pēc mīļās vecmāmiņas nāves tikko pilngadību sasniegusī Ilzīte nokļūst Ņujorkā, kur uzsāk mājkalpotājas darbu pie turīgiem latviešu trimdiniekiem. Tur viņa pamazām atplaukst un iegūst draugus. Taču sliktas ziņas no dzimtenes mudina meiteni doties atpakaļ uz Latviju. Mammas slimība un māsas pazušana ir triecieni, kas seko viens pēc otra. Kā palīdzēt savējiem? Bagātais un ietekmīgais trimdinieks Ēriks, kurš pēc gadiem varētu būt Ilzītes vectēvs, kļūst viņai par atbalstu un palīgu, bet vēlāk – arī par vīru. Pasaule, kas tagad Ilzītei paveras, ir ļoti plaša, bet arī tajā uzglūn briesmas…
Pieejama arī e-grāmata.
Sandra Kalniete ir pazīstama sabiedriskā darbiniece, diplomāte un politiķe, romāns “Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva.” ir viņas septītā grāmata. 2001. gadā izdotā grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas ir dokumentāls stāsts par autores vecāku un vecvecāku traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijā, ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu mūsdienu literatūras darbiem un izdots 17 valodās.
Sandra Kalniete iepriekš publicējusi dokumentālu grāmatu “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza” (2000) par Atmodas laiku, Latvijas Tautas fronti un Latvijas ceļu uz neatkarību, atmiņu krājumu “Cinītis” (2017) par atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta veidošanos. Viņas sarakstīto grāmatu klāstā ir izdevums “Latvju tekstilmāksla” (1989) par latviešu mūsdienu tekstilmākslu un grāmata “Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū”, kas ir mūslaiku Latvijas cilvēku garšas sajūtu vēsture un dzīvesstāsts ēdienu receptēs. Savukārt 2021. gadā iznāca grāmata “Tev būs četri vīri”, kas bija Sandras Kalnietes debija romānu žanrā.
Uzziņai: Sandra Kalniete dzimusi 1952. gadā Sibīrijā, kur viņas ģimene atradās izsūtījumā, bet Latvijā atgriezās piecu gadu vecumā. Kalniete absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot mākslas teorijas zinātņu maģistra grādu. Viņa ir viena no Latvijas Atmodas laika līderēm – 80. gadu beigās piedalījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā un bija viena no Baltijas ceļa organizatorēm. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kalniete strādāja diplomātiskajā dienestā un šīs karjeras laikā ir bijusi Latvijas Republikas vēstniece ANO mītnē Ženēvā, Francijā un UNESCO. Kopš 2002. gada Sandra Kalniete strādā politikā – viņa bijusi ārlietu ministre un Eiropas komisāre, ievēlēta par 9. Saeimas deputāti un četrās vēlēšanās pēc kārtas saņēmusi pārliecinošu vēlētāju mandātu darbam Eiropas Parlamentā. Sandra Kalniete saņēmusi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – 1995. gadā viņa iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
