Apgāds „Mansards” izdod Zigmunda Skujiņa jubilejas noveļu izlasi “Dziļurbums laikā”
25. decembrī izcilākajam 20. gs. otrās puses latviešu prozistam Zigmundam Skujiņam aprit 90 gadu jubileja. Apgāds “Mansards” šim notikumam par godu laiž klajā Skujiņa izcilāko noveļu izlasi “Dziļurbums laikā” un aizsāk jaunu sēriju ““Mansarda” klasika”.
Izlase “Dziļurbums laikā” veidota saskaņā ar autoru un aptver visus viņa daiļrades periodus, sākot ar 1957. gadā publicēto “Vienas nakts hroniku” (ar kuru tika reabilitēts noveles žanrs un Hruščova “atkušņa” laikā presē aizsākās pirmās nopietnās diskusijas par latviešu literatūru) un beidzot ar 2007. gadā sarakstīto noveli “Verdošie dubļi”.
Latviešu literatūras vēsturē īpaši piemin Skujiņa romānus, to skaitā “Kolumba mazdēli” (1961), “Kailums” (1970), “Gulta ar zelta kāju” (1984) un “Miesas krāsas domino” (1999), taču pats Skujiņš atzīst, ka “es sevi turu par stāstnieku, kas pa starpu raksta romānus”. Mūsdienās, kad nebeidzamu seriālu kultūras dēļ plašās formas ir nesalīdzināmi populārākas, rakstnieka romāni aizēno viņa veikumu īsprozā.
Kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis savā ”Latviešu literatūras vēsturē” raksta: “Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs: viņš rakstījis par Seno Romu (“Gladiatori”, 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību (“Novele par Čingishana zirgu”, 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kurš mēģināja izlaipot starp latviešiem un vāciešiem (“Neikens iet uz Roperbeķiem”, 1973), par rakstnieka Lampeduzas, “Geparda” autora, dzīvi Latvijā (“Sapņi”, 1965), par Džona Lenona noslepkavošanu (“Dubultfantāzija”, 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu („Dieva Dēla dēls”, 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem (“Sātana eņģelis”, 1996) u. c.”
“Skujiņa prozas augsto kvalitāti zināmā mērā garantē viņa panākumi; grāmatu lielie metieni, tituli un pagodinājumi, bet jo īpaši tulkojumi ļauj būt finansiāli neatkarīgam un ar amatiem nesaistītam, viņš arī nekad nav bijis komunistiskās partijas biedrs. Tas ļauj būt profesionālam rakstniekam, kurš literatūrai un sabiedriskajām aktivitātēm velta visu savu laiku. Skujiņš ir ne vien spēcīgākais latviešu prozists, bet arī orators, uz kura viedokli un stāju citi rakstnieki var paļauties; no tribīnes vai savos darbos viņš spēj sacīt to, kas daudziem citiem nav pa spēkam vai nav vēlams,” grāmatas pēcvārdā raksta Jānis Oga.
Zigmunda Skujiņa personībai un daiļradei ir nozīmīga loma latviešu literatūras attīstībā un nācijas latviskās identitātes saglabāšanā gan padomju okupācijas laikā, gan mūsdienās, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atgūšanā. Lielā mērā pateicoties Skujiņa un viņa domubiedru neatlaidībai, izdevās atjaunot Otrā pasaules kara laikā nodedzināto Sv. Pētera baznīcas torni, viņš gādājis arī par Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes izdemolētās kapavietas atjaunošanu 90. gadu otrajā pusē. 70. un 80. gados latviešu valodā ieviešas Skujiņa radītie jaunvārdi “vaļasprieks”, “tālrāde”, “skrotzīmulis”, “žūžiņš”, viņš atrod jaunu pielietojumu vārdiem “klupināšana” un “karsējs” no Vecā Stendera vārdnīcas.
Z. Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru un spēj ieinteresēt arī mūsdienu lasītājus ārzemēs – romāns “Miesas krāsas domino” (iekļauts Latvijas kultūras kanona paplašinātajā sarakstā) izdots arī Lielbritānijā 2014. gadā, Zviedrijā 2015. gadā, 2017. gadā iznāks Itālijā un Maķedonijā.
Goda nosaukumi un prēmijas: Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973), LPSR Tautas rakstnieks (1985), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999), Gada balva literatūrā (2003) par prozas krājumu „Buršana un tinte”, Aleksandra Čaka balva (2005) par Rīgas attēlojumu literatūrā, Gada balva literatūrā (2007) par mūža ieguldījumu literatūrā, Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu literatūrā (2007), Rīgas balva (2010). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008).
“Mansards” darbību sāka 2005. gadā ar Zigmunda Skujiņa Rakstu 1. sējumu; līdz 2011. gadam iznāca 10 Rakstu sējumi. Grāmata “Dziļurbums laikā” aizsāk jaunu sēriju ““Mansarda” klasika”, ko veidos darbi, par kuru palikšanu latviešu literatūrā uz ilgu nav vairs nekādu šaubu. Zigmunda Skujiņa noveles stāv līdzās Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona īsprozai.
Izlases sakārtotājs un pēcvārda autors – Jānis Oga. Grāmata izdota ar Rīgas domes atbalstu.
Aicinām iegādāties grāmatu apgāda „Mansards” interneta veikalā Nav atrasts / Apgāds Mansards kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.
