Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:423, Did:0, useCase: 3


“Bille” un “Latvijas pirmās filmas” svētdien Vērmanes dārzā

Redakcija
Redakcija

Šosvētdien, 14. augustā “Rīgas svētkus 2016” bagātinās divi notikumi Vērmanes dārzā – plkst. 12.00 interesenti varēs noklausīties kādu fragmentu no Vizmas Belševicas romāna “Bille” (izdevējs: Apgāds “Mansards”) un tikties ar jaunās spēlfilmas “Bille” (režisore Ināra Kolmane) producenti Martu Romanovu, kā arī plkst. 13.00 visi aicināti uz sarunu ar kino zinātnieci Ingu Pērkoni, kura pastāstīs par grāmatu “Latvijas pirmās filmas” (izdevējs: Apgāds “Mansards”).

Vizmas Belševicas (1931–2005) “Bille” ir romānu triloģijas “Bille” pirmā daļa. Kopš pirmizdevuma 1992. gadā grāmata nāca klajā ceturto reizi autores 85. jubilejas gadā.

Triloģija “Bille” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un LTV raidījuma “Lielā lasīšana” veidotajā latviešu iemīļotāko grāmatu sarakstā, tulkota zviedru un krievu valodā.


Vizma Belševica par “Billi” rakstījusi: “Stāsts par Billi nav autobiogrāfija tiešā nozīmē. Man bija jāpastāsta par to, kā dzīvoja nomalē ļoti trūcīgi cilvēki, kam ulmaņlaiki nebija nekāda paradīze. Arī nekāds īpašs patriotiskums pie viņiem nebija manīts, bet nebija manīts arī tas, ka viņi sapņotu iekļauties Padomju Savienībā.”

Pasākumā interesentiem būs iespēja noklausīties kādu grāmatas fragmenta lasījumu un tikties ar topošās spēlfilmas “Bille” producenti Martu Romanovu.

Uzreiz pēc tam apgāds “Mansards” aicina arī uz nākamo pasākumu, kurā kino zinātniece Inga Pērkone stāstīs par grāmatu “Latvijas pirmās filmas”.

“Latvijas pirmās filmas” ir vēsturiskos dokumentos balstīts piemiņas albums Latvijas nacionālās kinomākslas sākotnei. Tā autore Inga Pērkone radījusi unikālu, kultūrvēsturiski nozīmīgu, bagātīgi ilustrētu izdevumu latviešu un angļu valodā, atklājot Latvijas kinovēstures posmu, kas līdz šim maz pētīts. Unikāls ir fakts, ka no piecām pirmajām Latvijas filmām, kas aprakstītas grāmatā, neviena nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču skrupulozi apkopotā informācija dod gandrīz pilnīgu priekšstatu par to, kādas šīs filmas bijušas.