Izdots otrs Aivara Kļavja vēsturiskais romāns jauniešiem
Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis (1953), kura trāpīgā, asredzīgā proza lasītāju atsaucību gūst jau vairākus gadu desmitus, pirms nepilna pusgada pārsteidza ar debiju gluži jaunā ampluā – ar romānu “Melnais akmens” aizsākot vēsturisku romānu triloģiju jauniešiem, kurai dots nosaukums “Ceļš uz nezināmo zemi”. Triloģijas pirmā daļa “Melnais akmens” nāca klajā šī gada februārī un guva plašu ievērību – to augstu novērtēja gan tiešā mērķauditorija, jaunieši, gan vecāki, skolotāji un visu vecumu vēstures interesenti. Grāmata kopš iznākšanas turējās pirktāko grāmatu saraksta augšgalā un kļuva par visvairāk pirkto grāmatu jauniešiem.
Vēsturiskās prozas žanrs autoram nav svešs – par četru romānu ciklu pieaugušajiem “Viņpus vārtiem” A. Kļavis 2012. gadā saņēma prestižo Baltijas asamblejas balvu – tomēr, kā atzinuši daudzi rakstnieki, radīt darbus jauniešu auditorijai nereti ir daudz grūtāk nekā aizraut pieaugušu lasītāju. “Ceļš uz nezināmo zemi” iepazīstina lasītāju nevis ar izdomātu fantāzijas pasauli, kādas jauniešu literatūrā joprojām ir populāras, bet gan ar visnotaļ nopietnu tematu – mūsu zemes un valsts vēsturi. Romāni jauniešiem par vēsturi jau vairākus gadu desmitus ir ļoti populāri arī ārvalstīs (piemēram, angļu autores Mišelas Peiveres arī latviski tulkotās romānu sērijas “Tumšās senatnes stāsti” un “Dievi un karotāji”), taču “Melnais akmens” pēdējo gadu laikā ir pirmais darbs, kas aktualizējis šo tēmu Latvijas vēstures kontekstā.
Triloģijas tēma ir pati senākā mūsu tālo senču cilšu vēsture laikposmā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad vēl tikai veidojās mūsdienu civilizācijas un kultūras, kā arī nāciju identitātes. Kaut gan temats ir sarežģīts un uzticamas informācijas par šiem tālīnajiem laikiem pieejams maz, tomēr autoram izdevies par šo laikposmu pastāstīt pusaudžiem viegli uztveramā stilā, kas vienlaikus ir asprātīgs un bagāts interesantām detaļām. Aizraujošais piedzīvojumu sižets, risinoties paralēli mūsdienās un vairākus tūkstošus gadu senā pagātnē, vedina lasītāju domāt par tādām tēmām kā savas zemes un tautas vēsture, morālās vērtības, atbildība par izdarīto izvēli. Svarīgi atzīmēt, ka rakstnieks nav ļāvis iztēlei gūt virsroku pār faktiem un rakstot izmantojis plašu vēstures pētniecības materiālu, konsultējoties ar vēsturniekiem, arheologiem un muzeju darbiniekiem.
13 gadus vecā Ļena no Ādažu Brīvās Valdorfa skolas atzīst: “Parasti nelasu grāmatas par reālo dzīvi, taču šī mani ieinteresēja. Es nezinu, kādām jābūt grāmatām par vēsturi, bet izlasīt šo ir vērts.” Savukārt populārais grāmatu blogeris Ints Valcis ar humoru konstatē, ka astoņgadīgais dēls grāmatu izlasījis ātrāk par viņu pašu. Jaunieši atzinīgi izteikušies arī par grāmatas ilustrācijām, kuras radījis viņu vienaudzis – Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 8. klases audzēknis Emīls Mozga, talantīgi atveidojot aprakstītā vēsturiskā laikposma “alu zīmējumu” stilu.
Tagad, sākoties skolas brīvdienām, lasītāji ar jaunu aizrautību varēs sekot līdzi varoņu piedzīvojumiem, jo klajā nākusi triloģijas otrā daļa “Bēgšana no čūsku valstības”.
Pieejama arī e-grāmata.
