“Stikla upe” – jauns Tommi Kinnunena romāns
Somu rakstnieku Tommi Kinnunenu latviešu lasītājs iepazina, pateicoties brīnišķīgajam romānam “Četru ceļu krustojums”. Viņa romāni ir īpaši – aprauti, poētiski piesātināti teikumi izstāsta stāstus, kādi mēdz būt teju katrā dzimtā, pievēršot uzmanību noklusētajam un neizrunātajam. Tikko iznākušais darbs “Stikla upe” ir par trim vienas ģimenes bērniem, un romāna darbība norit pagājušā gadsimta 40. un. 50. gados. Smalkas un trauslas kā stikls ir cilvēku dvēseles, tās mirdz un skan un vērīgam skatam atklāj visslēptākās dzīles… taču mazāk asredzīgs līdzcilvēks var nodzīvot mūžu, nepamanījis nenieka no otra patiesajām sajūtām, vēlmēm un cerībām.
Tepat netālu vēl ir aizgājušā kara atblāzma, un tā nav vienīgā ēna, kas veļas pār Tīneļu ģimenes bērniem. Viņi ir uzauguši stikla fabrikas ēnā un visu mūžu piesargājušies izcelties ciema sabiedrībā – lai gan apzinās, ka ciematnieki viņus uzlūko ar aizspriedumiem un nepatiku. Jusi ir garīgi atpalicis, taču pasauli redz detalizētāk un asāk nekā citi. Helmijai nav spēka būt labai mātei un tikt galā ar zaudējumu. Negodā kritušajai Railijai jāizcīna sava vieta aizspriedumainajā un noslēgtajā ciema sabiedrībā. Laiks, kurā viņi dzīvo, ir sarežģīts, taču neviens par to nerunā: ikdienas rūpes un raizes paņem visu ciematnieku enerģiju. Ja nu atliek drusciņa spēka, tā drīzāk izlādējās ļaunās runās, nekā pārdomās... jo skarbums un naids ir daudz vienkāršāk saprotami un izrādāmi nekā mīlestība.
Tommi Kinnunena varoņi ir mūsu vecāku un vecvecāku paaudze, tie, kuriem nācās izdzīvot neizsakāmi grūtos apstākļos. Tie, kuri par to klusēja visa mūža garumā – jo nebija raduši uzkraut citiem savu grūtumu. Un caur viņa spilgti niansētajiem darbiem arī mēs varam kaut nedaudz līdzpārdzīvot un izprast tos, kuru rīcība vai nerīkošanās likusi kādu no dzimtas pamatakmeņiem. Tās ir zemdegas, kas turpina gruzdēt ikvienā no mums, tieši tāpēc T. Kinnunena darbi rod emocionālu atbalsi tik daudzu lasītāju prātos. “Romāns sniedz priekšstatu par laiku, vietu un cilvēkiem. Kā melnbalts foto, kas pavīd un pazūd, kad šķirsti vecu albumu. Bet vairāk nekā gana ass, lai atstātu pēdas tajā, kurš ir apsēdies un to izlasījis,” raksta “Bokmagasinet”.
Somu rakstnieks Tommi Kinnunens saņēmis dažādus apbalvojumus (Somijas Grāmatu tirgotāju asociācijas balvu, Bonnier gada labākās grāmatas balvu, Finlandia balvu, Minnas Kantas (Minna Canth) balvu un daudzas citas).
Pieejama arī e-grāmata.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
