“Mansards” izdod bulgāru autora Milena Ruskova postmoderno stāstu “Augšupceļš”
Bulgāru rakstnieka Milena Ruskova (1966) postmodernais, eleganti plūstošais un asprātīgais stāsts, kas adresēts kādam anonīmam brālim, aizved mūs 1872. gada Bulgārijā, kuŗa vēl aizvien atrodas Osmāņu impērijā. Par drosmīgu dēvētais autors savu līdz šim veiksmīgāko grāmatu piesaka kā traģikomēdiju. No bulgāru valodas tulkojis Dens Dimiņš.
Stāsta laikā it visur tiek dibinātas revolucionārās komitejas, lai gatavotu nemierniekus, kam ar ieročiem rokās dārgo dzimteni būs atsvabināt no turku apspiedējiem. Noris t.s. Bulgāru renesanse, ļaudis mācās vēsturi un lasa literatūru. Divi draugi, Gičo un Asenčs, apkrāvušies ar ieročiem un grāmatām, dodas uz kalniem pievienoties partizānu rotai. Pa ceļam viņi pārrunā dažādus notikumus un sapņus, apcer idejas īsti sōkratiska dialoga garā. Kas ir valstiskums, tauta, identitāte? Kas ir brīvība un no kā? Kam ticēt, kur meklēt jēgu? Vai viss nav niecība? Nudien apjukuši ir šie brīvības cīnītāji – uz mata kā mūslaiku sabiedrība paradigmu pārmaiņu vējos.
Milens Ruskovs (Milen Ruskov) ir bulgāru rakstnieks un tulkotājs. Viņam pieder 2014. gada Eiropas Savienības Literatūras balva, kā arī 2012. gada Hristo G. Danova nacionālā literatūras balva. Triju romānu autors un vairāk nekā 20 tulkojumu autors no angļu valodas. Pēc “Augšupceļa” iznākšanas un plašākas uzmanības iegūšanas, kritika Bulgārijā un citur Eiropā Ruskovu salīdzina ar Migelu de Servantesu, jo stāsta galvenie varoņi prezentē Bulgāriju tikpat spēcīgi kā dons Kihots un Sančo Pansa Spāniju.
Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu un albāņu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Arnalda Indridasona u. c. autoru darbus. Literatūras gada balva par Georgija Gospodinova “Dabiskā romāna” (2008) un Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu (2015). Tulkotājs grāmatā ir iekļāvis vieglo turku vārdu izrunas ceļvedi, kā arī daudzu reāliju un jēdzienu skaidrojumus.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Grāmatu ar Armanda Kanaviņa gleznas reprodukciju meklē grāmatnīcās un bibliotēkās visā Latvijā vai pie izdevēja un Grāmata / Apgāds Mansards
