Iznākusi grāmata krievu valodā “Nezināmā Klāra Šūmane”
Jeļena Zusmanoviča. “Незнакомая Клара Шуман” (“Nezināmā Klāra Šūmane”). Grāmatas autore, Jeļena Zusmanoviča, strādāja par muzikoloģi Sanktpēterburgā, līdz pārcēlās uz dzīvi Diseldorfā, vadot ekskursijas pa Vācijas pilsētām un Beniluksa valstīm. Šajā mūža posmā viņa nekādi nebija plānojusi ķerties pie grāmatas par mūziku un mūziķiem, taču apstākļi iegrozījās tā, ka spalva teju pati iesēdusies plaukstā, radot šo visnotaļ aizraujošo lasāmvielu.
Klāra Šūmane mūzikas cienītājiem pazīstama kā atzīta un slavena 19.gadsimta vācu pianiste, sava vīra Roberta Šūmaņa un tuva drauga Johanesa Brāmsa darbu pirmatskaņotāja. Viņas karjera ilga vairāk nek;a 60 gadus, un 1844. gadā Klāra uzstājusies arī Rīgā. Nospodrinātos faktus atmetot, mēs zinām arī to, ka Roberta Šūmaņa mentālais stāvoklis bija nestabīls (kā jau ģēnijam piedienas) un mūža nogalē viņš mēģinājis slīcināties Reinā, kā rezultātā viņu (it kā pēc paša vēlēšanās?) izmitināja tā saucamajā trakomājā. Tur viņš arī pavadīja beidzamos gadus šaisaulē. Tam visam pa vidu bijis arī otrs muzikālais gigants, Brāms. Starp Brāmsu un Klāru valdījusi platoniska un nedziestoša mīlestība. Bet ja nu izrādītos, ka patiesais stāsts ir maķenīt citādāks? Vai, vienkārši sakot, patiesībā noticis pavisam kas cits?
