Svinot dzejas svētkus

2018. gadā festivālā ir vairāki jauninājumi. Ir izveidota festivāla padome, kurā darbojas trīs dzejnieki (Eduards Aivars, Ingmāra Balode un Ērika Bērziņa), laikraksta KONTEKSTS galvenā redaktore Sandra Ratniece un LRS priekšsēdētājs, rakstnieku un žurnālists Arno Jundze. Padome ir izstrādājusi Festivāla nolikumu, ir lēmusi par šī gada Dzejas dienu programmu un viesu valstīm, kā arī noteikusi festivāla attīstību nākamgad – 2019. gadā Dzejas dienu fokusā būs Balkānu valstis.

Savukārt šogad Dzejas dienu fokusā ir mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, ar kurām kopā svinam trīs valstu simtgadi. Baltijas valstu viesu vakars būs viens no centrālajiem Dzejas dienu pasākumiem un norisināsies 13. septembrī plkst.18.00 Latvijas Nacionālajā muzejā. Pasākumā piedalīsies spilgtākie dažādu paaudžu dzejnieki – Toms Venclova, Jurgita Jasponīte un Giedre Kazlauskaite no Lietuvas, Veronika Kivisilla, Haso Krulls un Igors Kotjuhs no Igaunijas. Muzikālo priekšnesumu nodrošinās Veronika Kivisilla, kura ar savu balsi jau pārsteigusi Londonas grāmatu tirgus atklāšanas ceremonijas viesus. Pasākumu vadīs Arno Jundze.

Festivāla programmā iekļauti gan jauni pasākumi, gan tādi, ko jau iemīļojuši Dzejas dienu apmeklētāji. Tradicionāli notiks “Literārās akadēmijas” dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, “Ceļojums ar dzejniekiem” (šogad –Čiekurkalnā), pasākums “Atvērt nevar aizvērt” (pēdējā gadā izdoto dzejas grāmatu autoru lasījumi O. Vācieša muzejā), lasījums Jūrmalā pie Raiņa priedēm, piemiņas pasākums Brāļu kapos Raiņa dzimšanas dienā u.c.
Šogad padome nolēma atjaunot Dzejas balvas pasniegšanu, kas vairākus gadus bijis viens no svarīgākiem notikumiem Latvijas dzejas pasaulē. Dzejas dienas balvai ir iesniegti 17 dzejas krājumi, un tā tiks pasniegta Latvijas dzejas klasiķu vakarā 14. septembrī. Dzejas dienu balvas apjoms ir 1000 eiro (ieskaitot nodokļus), un laureāts saņems arī simbolisko Pegaza pakavu (autors – tēlnieks Uldis Kurzemnieks). Latvijas dzejas klasiķu vakarā piedalīsies latviešu dzejas grandi, mūža balvas literatūrā laureāti – Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis un Juris Kronbergs, par muzikālo atmosfēru rūpēsies kontrabasists Stass Judins. Pasākumu vadīs dzejnieks Eduards Aivars.

Īpaša būs Dzejas dienu festivāla atklāšana 7. septembrī Kaņepes kultūras centrā. Pasākumā “Dzejas frekvence” dzejnieks un mediju mākslinieks Artūrs Punte uzstāsies ar pašdarinātu instrumentu Talvisota Sturm Machine. Savukārt Ingas Gailes, Edvīna Raupa un Toma Treiberga lasījumus papildinās apvienības VSKB audio un Baltic Analog Lab analogā kino performance. Uzstāsies arī ASV dzejnieks Džems Hopkins ar savu jaunāku dzeju. Pēc lasījumiem notiks diskotēka ar dzejniekiem līdz pat rīta gaismai.
Festivāla noslēgumā 16. septembrī pie Latvijas Nacionālās Bibliotēkās notiks Dzejas maratons, kur pie brīvā mikrofona būs iespēja nolasīt savu mīļāko dzejoli. Šīs pasākums plānots kā atpūta visai ģimenei – skanēs mūzika, būs radošās darbnīcas, varēs piedalīties kultūras kanona spēlē u.c. aktivitātēs.
Šogad Dzejas dienu festivāls būs pieejams arī online – katram interesentam būs iespēja nedēļas laikā nopublicēt 7 dzejoļus un iegūt arī profesionālu dzejnieku komentārus un ieteikumus. Facebook plānota arī zibakcija Nolasi savu mīļāko dzejoli!, kurā ikviens, sekojot Latvijas populāro dzejnieku piemēram, varēs nofilmēt sevi, lasot savu mīļāko dzejoli, un publicēt to ar hashtag #Dzejasdienas.

Runājot par Dzejas dienu nākotni un tagadni, LRS priekšsēdētājs Arno Jundze ir pārliecināts: “Festivālam jākļūst par vietu, kur šķiļas idejas, satiekas autori, bet Latvija var ieraudzīt to bagātību, kas radusies mūsu valstī pēdējā gada laikā. Jācer, ka nākotnē izdosies īstenot arī idejas par laikmetīgās dzejas piesaisti, par īpašu dzejai veltītu kino programmu. Dzejas dienām ir jākļūst par Eiropas mēroga dzejas notikumu, bet, protams, tie ir plāni, vīzija un jābūtība. Šā gada konkrētība ir sistēmiska pamata radīšana, atsakoties no neziņas un haosa, virzoties uz pārredzamību un loģiku.“

Savukārt Dzejas dienu festivāla projektu vadītāja Jeļena Budanceva atzīst: “Dzeja ir ļoti svarīga, bet arī ļoti trausla kultūras sastāvdaļa – daļa, kas nav skarta ar komerciju, bet kurai tomēr ir jāizdzīvo mūsdienu patērēšanas sabiedrībā. Tas, ko mēs gribam piedāvāt Dzejas dienu festivālā, ir dažādība un vieglums, bet vienlaikus arī tradīcija un dziļas pārdomas.”

Dzejas dienu laikā dažādos pasākumos varēs sastapt dzejniekus no Krievijas, ASV un Vācijas. Dzejas dienu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome, festivāla informatīvais atbalstītājs ir Latvijas Sabiedriskie mediji.

Festivāla jaunumiem un programmai iespējams sekot līdzi interneta vietnē www.rakstniecība.lv/dzejas-dienas un https://www.facebook.com/dzejasdien...