Visstraujāk kritušie Latvijas politiķi. Politisko komētu TOP 9

Šoreiz nevērtēsim labs, slikts, gudrs vai ne tik gudrs bijis tautas kalps. Lielākais sabiedrības atbalsta kritums ir galvenais kritērijs. Gan skaitliski precīzi saskaitīts, gan tīri subjektīvs. Tāds pats, kā kārtējais tops- šoreiz visu laiku visvairāk kritušie Latvijas politiķi. TOP9

9.vieta. Sandra Kalniete

Atmodas laika cilvēks, kurš spēcīgi sabojājis savu neatkarības cīnītāja tēlu tautas acīs. Piedalīšanās partiju ķīviņos, ilglaicīga, tautai diezgan neizprotama darbība Eiropas institūcijās, pelnot milzīgas algas un citas eiroparlamentāriešiem nodrošinātās privilēģijas arvien vairāk atsvešinājušas kādreizējo atmodas aktīvisti no tautas. Partiju cīņās par ietekmi labprāt uzsver savu ieguldījumu neatkarības atgūšanā un aktīvi izmanto sevi kā tēlu, bet lielais pēdējo 15 gadu devums Latvijai Eiropas savienības gaiteņos izskatās- iznīcināta ražošana un lauksaimniecība un pilnīga nevienlīdzība valstu vidū. Nav saprotams, ko īsti labu vai sliktu Latvijai pēdējos 15 gados dara Sandra Kalniete un nav sajūta, ka Sandra Kalniete varētu vēlreiz pulcēt aiz sevis masas.

8.vieta. Ainārs Šlesers

Drosmīgi ienāca politikā, televīzijas tiešraidē izaicinot pašu Aivaru Lembergu. Bijis klāt vairāku partiju dibināšanā. Pirmais, kurš politikā ievilka un veikli izmantoja Raimonda Paula milzīgo popularitāti. Bijis dažādos augstos amatos. Izdarīja vienu lielu liktenīgu kļūdu. Pēc fantastiskas reklāmas kampaņas ar sapulci un pacēlāju Arēnā Rīga utml., ieguvis vicemēra krēslu Rīgas Domē. Tā vietā, lai palēnām turpinātu spodrināt spalvas izdevīgā amatāar bezmaksas transportu, jaunām darba vietām ostā utml. atteicās no vicemēra krēsla, mēģināja iekļūt valdībā kopā ar Andri Šķēli, Gunti Ulmani, izveidojot visu laiku neveiksmīgāko politikas apvienību Par Labu Latviju. Tā teikt ļaunie spēki apvienojās vienā lielā ļaunumā, pilnīga izgāšanās un grūti iedomāties, kā tuvākajā laikā Šlesers varētu veiksmīgi atgūt vietu politikas elitē

7. vieta. Andris Šķēle

Līdzīgs stāsts kā Šleseram. Bijia kalna galā, ļoti populārs politiķis, neskatoties uz vienmēr blakus esošo korupocijas un savtīgu interešu ēnu. Miljonārs un varbūt cilvēks, kurš visveiksmīgāk izmantojis privatizāciju savtīgās interesēs. Pēc lielākas pauzes mēģināja atgriezties politikā, izmantojot laba un stingra saimnieka vārdu, bet pilnīgi neveiksmīgi, līdz ar to nogremdējot gan savu Tautas partijas, gan īslaicīgā partnera Ainara Šlesera Pirmās partijas projektu. Nav lemts atgriezties uz politikas skatuves vēlēšanu ceļā

6.vieta. Dainis Īvāns

Vēl viens Tautas atmodas simbols, cīnītājs, viens no drosmīgākajiem latviešiem, kurš aicināja iestāties pret dažādām Padomju iekārtas muļķībām. Pēc neatkarības atgūšanas klusi nokāpa no politiskās skatuves. Atgriezās politikā diezgan negaidīti LSDSP sastāvā un diezgan klusi nostrādāja Rīgas Domē no 2001.-2009.gadam, būtībā esot klāt un klusējot atbalstot dažādas milzīga mēroga nelikumības. Tas noteikti nav tas Dainis Īvāns, kuru mēs pazinām 80-to gadu beigās. Uz kādām no Saeimas vēlēšanās Īvāns vēl mēģināja uzrunāt tautu kā agrāk, bet bez rezultātiem- droši viena Īvāna kungs nav bijis ne blēdis, ne savtīgs Domes deputāts, bet saistība ar ietekmīgu/latviešos neviennozīmīgi vērtētu partiju un ilglaicīgs darbs Domē novedis pie sekām- 20 gados pilnībā zaudēta tautas milzīgā uzticība un spēja uzrunāt masas

5.vieta. Aigars Kalvītis

Pēc 2 gadu darba Ministru Prezidenta amatā 2006. gadā bija populārākais Latvijas politiķis, saņemot visvairāk plusiņu Saeimas vēlēšanās. Solīja tautai 7 treknos gadus un tie arī pienāca- ar aizrautīgu kredītu došanu un ņemšanu un dzīvošanu uz parāda tīri labi vairākus gadus dzīvoja pat visu laiku nenovērtētie skolotāji. Celtniecības bums ļāva tūkstoti mēnesī nopelnīt arī pilnīgi bez izglītības esošam palīgstrādniekam un tas nesa savus augļus- pilnīgu valsts avāriju un Kalvīša kā laba saimnieka pārtapšanu valsts lielākajā grāvējā. Šobrīd nav lielajā politikā un diez vai ir iespēja atgriezties kā ievēlētam tautas pārstāvim, bet maz ticams, ka Kalvītis aizgājis tālu no politikas virtuves, iestrādes un biznesi palikuši un visdrīzāk netieši Kalvītis vēl joprojām ietekmē Latvijas attīstības virzienus, sevišķi dažādās sadarbības jomās ar Krieviju. Cepuri nost- vienīgais no augsta ranga politiķiem, kam pieticis drosmes publiski pateikt, ka kļūdījies. Pamēģiniet ko tādu sagaidīt piemēram no perfektās Vairas Vīķes Freibergas- „visur klāt biju, jā, bet ne jau es pieņēmu lēmumus- blēži valdībā vainīgi un oligarhi”. Tātad visu laiku piektais politiķis- komēta mūsu topā ir Aigars Kalvītis

4.vieta. Joahims Zīgerists

Par politiķi grūti nosaukt, bet Latvijas politikā palicis kā unikāla parādība. Pirmais un varbūt veiksmīgākais vērienīgas politiskās reklāmas kampaņas organizētājs Latvijā. Autobusos masveidā centralizēti veda vēlētājus no Rīgas uz Jelgavu balsot. Īsti nezinot valodu 1995. gada vēlēšanās ar tukšiem solījumiem, banānu kastēm, humāno palīdzību un īslaicīgiem labumiem nopirka lielu daļu latviešu balsu ( 142 324!) un ieguva 16 vietas parlamentā. Zīgerista panākumus kādu laiku izmantoja vietējie bāleliņi- Odisejs Kostanda un citi, kas pateicoties Zīgerista banāniem bija tikuši parlamentā. Pats Zīgerists laikam īsti pat nezināja, kāpēc un ko darīt ar nopirktajām balsīm, valdībā neiekļuva, par sēžu neapmeklēšanu tika izslēgs arī no Saeimas un pazuda no Latvijas politikas

3. vieta. Einars Repše

Viens no Atmodas laika aktīvistiem, Latvijas Bankas pirmais vadītājs pēc neatkarības atgūšanas. 2002. gadā pameta banku un iesaistījās politikā, aicinot tautu Jaunajos laikos. Neskatoties uz diezgan vājo priekšvēlēšanu kampaņu un to, ka palūdza tautai samest miljonu , diezgan pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās un ieguva kāroto premjera krēslu. Tai brīdī bija cilvēks, kam tauta bija gatava sekot, bet premjera amatā esot daudz nodarbojās ar privātām lietām, pirka un pārdeva nekustamos īpašumus un lidmašīnas, ņēma apšaubāmus kredītus, aizrāvās ar dārgām izklaidēm tādējādi pats sagāžot sevis sludināto un celto godīgās valsts namiņu un pāris gadu laikā dramatiski zaudēja tautas atbalstu un no partijas lokomotīves kļuva par enkuru, no kura arī veikli Jaunais Laiks ticis vaļā. Jau vairākus gadus nav politikā, tikko nodibinājis jaunu apvienību un ja gribēs un atradīs pareizos partnerus un vārdus, atgriezīsies Latvijas politikas virsotnē- tautas acīs Repše nekad nav bijis blēdis vai zaglis un nav Latvijā uzradušies jauni līderi un tik harizmātiski ļaudis, tāpēc Einars Repše ir cilvēks, kas var vēlreiz satricināt Latvijas politikas debesis un no komētas vēlreiz kļūt par zvaigzni.

2.vieta. Valdis Zatlers

Izcils ķirurgs- tautas negribēts, pavājš prezidents- Saeimas atlaidējs un tautas varonis pāris mēnešus- pilnīgi nejēdzīgs partijas vadītājs un bezcerīgs politiķis. Apmēram tāds varētu būt Zatlera ceļš dažos vārdos. Potitikā lielos vilcienos bija pozitīvais tēls tikai tos pāris mēnešus, kad izmisumā par savu krēslu atlaida parlamentu. Lēmums principā bija pareizs, bet tas nebija spēcīga līdera lēmums- izmisuma un kaut kā pierunāts Zatlera kungs gribēja turpināt politisko karjeru. Neskatoties uz to, ka spēcīgi cilvēki Zatleram nepiebiedrojās un par premjera kandidātu tika izvēlēts pilnīgi nederīgs kandidāts, gan referendumā, gan arī ārkārtas vēlēšanās tauta atdeva savas balsis un Zatleram bija visas iespējas turpināt būt uz viļņa, bet Zatlers izdarīja visu, lai ātri atgrieztos tur kur bija pēc ievēlēšanas prezidenta amatā. Dažādas ekskluzīvu mēbeļu lietas, cimperlīgā dzīvokļa meklēšana un lepna auto izvēle vēl vairāk grauj arī jau bijušā prezidenta vārdu. Lielai daļai tautas acīs liels, bet neveikls un viegli vadāms cilvēks, kurš nav spējīgs noformulēt un uzturēt savu viedokli un izstāstīt to citiem.

1.vieta. Kārlis Ulmanis

Grūti pēc Zatlera pieminēt nesalīdzināmi citas raudzes personību Kārli Ulmani. Kaut arī neievēlēts, tomēr droši vien vienīgais īstenais latviešu tautas prezidents un elks, kuru tauta mīlēja un bija gatava sekot . Spilgts līderis.Parādīja kā celt valsti, kā īstenot valsts mērķus un vest valsti labklājības virzienā. Kārli Ulmani vēl arvien atcerētos kā visu laiku labāko Latvijas politiķi un vadoni, ja vien ne neskaidrie (vai skaidrie) lēmumi par bezierunu Padomju armijas ielaišanu Latvijā un juridiski strīdīgu, (labprātīgu ) Latvijas pievienošanos Padomju Savienībai . Pēc dažādām vēstures liecībām armija, arī liela daļa tautas bija gatava cīnīties un mirt par neatkarību- šķiet šoreiz nobijās (vai ļāva sevi piemuļķot?) tieši tās vadonis, līdz ar to zaudējot lielu daļu savas godam izcīnītās slavas. Cilvēks, kurš no politiķiem visos laikos un visvairāk iespaidojis Latvijas attīstību un ilgtermiņa vērtējumu dažādos virzienos , ar vēl vienu stingru drosmīgu lēmumu varēju kļūt par tautas varoni mūžīgi mūžos. Paldies Dievam, līdzīgi lēmumi nav bijuši jāpieņem nevienam Latvijas politiķim, tāpēc salīdzināt drosmi un gudrību šādu lēmumu pieņemšanā nav ar ko. Un nevajag, bet mūsu topa pirmajā vietā kā visu laiku lielākā politikas komēta- Kārlis Ulmanis