Latviešu kino, ko vērts noskatīties

Pirmā speciāli kino rādīšanai celtā ēka ir kinoteātris "Splandid Palace" jeb tagadējais "Rīga", tas tika atklāts 1923. gada 30. decembrī. Skatītājiem paredzētās vietas bija 1000. Šis kinoteātris bija netikai lielākais, bet arī pirmais, kurā sāka demonstrēt skaņu filmas.

Aktierfilmas uzņemtas Latvijā kopš 1913. gada.

"Es karā aiziedams"

Šī filma skatītājiem tika piedāvāta 1920. gadā. Tā uzņemta ar rokas kameru mēmā kino perioda laikā, kad kinofilmas varēja baudīt tikai ar acīm.

"Zvejnieka dēls"

Režisora Viļa Lapenieka filma "Zvejnieka dēls" novērtēta kā tā laika mākslinieciski augstvērtīgākā filma. Tās pamatā ir populārais viļa Lāča romāns. Pirmo reizi šo filmu izrādīja 1940. gadā, kad pie kinoteātra "Splendid" durvīm pulcējās vairāk skatītāju, nekā bija iespējams uzņemt. Tovakar tika izsaukta policija, bet arī tai nebija iespējams apturēt pūli, kā rezultātā kinoteātra ieejas durvis tika salauztas. Šo filmu rādīja 5 mēnešus katru dienu. Pirmo divu mēnešu laikā to noskatījās 250 000 cilvēku.

"Pūt, vējiņi!"

Vairākgodalgotā Gunāra pieša filma "Pūt, vējiņi!" (1973) ieguva ļoti lielus panākumus. Filmā dzirdama Imanta Kalniņa mūzika. Filmā tiek apspēlēta iejūtība un žēlsirdība. Ja cieš tuvākie, tad varonei Baibai jāmāk atteikties no visdārgākā un ziedoties.

"Puika"

Aivara Freimaņa un Imanta Ziedoņa filmai "Puika" (1977) ir īpaša vieta latviešu kinomākslas vēsturē. Tā veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas". "Puika" rāda latviešu sētu, cilvēkus un dabu, tajā ir maz personāža teksta. Šī ir pirmā filma, kas saņēmusi balvu "Lielais Kristaps", ko piešķir labākajām latviešu filmām.

"Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās"

Uzņemtas 1970. un 1972. gadā. Tās bija pirmās latviešu kostīmfilmas un pirmais mēģinājums radīt nacionālu muzikālu piedzīvojumu komēdiju. Filmu pamatā ir viduslaiku Rīgai veltītie Rutku Tēva romāni, kur galvenie notikumi saistīti ar cīņu par Rīgas atslēgu. Trīs vella kalpi veic dažādus varoņdarbus mīlestības, draudzības un taisnības vārdā. Divās galvenajās lomās tika uzaicināti baletdejotāji Artūrs Ēķis un Haralds Ritenbergs, kuriem bija izcila ķermeņa kustību tehnika. Trešo vella kalpu atveidoja aktieris Eduards Pāvuls. Filmas, kurās skanēja Raimonda Paula komponētās dziesmas, guvušas lielu popularitāti un atzinību.

"Limuzīns Jāņu nakts krāsā"

Jānis Streičs, viens no latviešu ražīgākajiem režisoriem, 1981. gadā uzņēma šo filmu, kuru vēljoprojām Latvijas televīzija rāda ik gadu Jāņu laikā, zinot, ka skatītāji to skatīses atkal un atkal ar prieku. Filmas sižets ir vienkāršs un tradicionāls- vientuļa, radu aizmirsta lauku sieviņa Mirta loterijā laimē vieglo automašīmnu. Pie viņas sāk sarasties radinieki, vēlēdamies iegūt šo automašīnu. Režisors ar lielu mīlestību rāda filmas varoņus un liek pasmieties arī par viņu negatīvajām īpašībām.

"Emīla nedarbi"

Vara Braslas filmu "Emīla nedarbi" (1985) iemīļojuši gan lielie, gan mazie skatītāji. Tā veidota pēc Astridas Lindgrēnes darba par jautro, izpalīdzīgo, bet palaidnīgo puisēnu Emīlu no Lennenbergas. Arī šī filma saņēmusi balvu "Lielais Kristaps"

"Ziemassvētku jampadracis"

Vara Braslas "Ziemassvētku jampadracis" (1993) ir filma, kas ar humoru un sirsnību stāsta par nabadzīgās Cīrulīšu ģimenes piedzīvojumiem pirms Ziemassvētkiem. Režisors norāda uz tādām vērtībām kā mamma, tētis, pavards, kaķis, suns, piecinieks, divnieks, mūzika...Filma saņēmusi Lielo Kristapu un apbalvota vairākos starptautiskos kinofestivālos.