Pēdējo 30 gadu labākie Latvijas hokejisti. TOP 11

Līdzīgi hokejistu topi jau šur tur publicēti un nekā unikāla jauna droši vien šeit nebūs, bet kā parasti,- subjektīvs autora skatījums klātienē vai televīzijā redzēto hokejistu TOP11

11.vieta. Vitālijs Samoilovs

Kaut arī neizgāja laukumā, PSRS izlases sastāvā kļuva par vienīgo latviešu hokejistu olimpisko čempionu. Izcils vārtsargs, visticamāk būtu izdarījis vēl vairāk, bet varētu teikt, ka spēku zenītā nepaveicās, jo vārtos parādījās Artūrs Irbe. 80-to gadu beigās Rīgas Dinamo viennozīmīgi bija spēcīgākais vārtsargu duets PSRS čempionātā, kādu laiku vārtus abi sargāja pārmaiņus, bet tas nav labākais ceļš uz komandas panākumiem. Arvien biežāk vārtos stājās Irbe un Samoilovs palika otrais, kas pilnīgi neatbilda viņa meistarībai un Vitālijs mainīja komandu un pāris sezonas kļuva par Kijeva Sokol galveno vārtu vīru. Bet Padomju hokejā jau bija sācies Irbes laiks un 2 latviešu vārtsargus izlasē neņemtu arī, ja viņi būtu divas galvas pārāki.

10.vieta. Miķelis Redlihs

Viņam vēl viss priekšā, bet pēdējos gados redzētais Miķelis ir iespējams visu laiku ātrāko kāju īpašnieks Latvijas hokejā- var ne no kā izveidot bīstamu momentu sev un partneriem, nenogurdināms, sportiski pietiekami nekaunīgs, nebaidās spēka spēles. Ja ir uz viļņa un spēlē kopā ar pareiziem partneriem, var būt noderīgs jebkurai pasaules komandai. Pagaidām vēl pietrūkst noturīgas uzvarētāja psiholoģijas, ko pilnīgi droši varētu iegūt jau nākamajā sezonā, kurā Miķelis Redlihs pārstāvēs jau atjaunotā superkluba Lokomativ krāsas. Ja nepazudīs krievu zvaigžņotajās debesīs...

9.vieta. Sergejs Naumovs

Vēl viens izcilās Latvijas hokeja vārtsargu skolas audzēknis, kuram „palaimējās” spēka gados sargāt vārtus vienā izlasē ar Artūru Irbi, kuru vienmēr uzskatījuši par lielāko Latvijas patriotu. Sergejs to nekad nav uzsvēris vai izcēlis, bet Latvijas hokeja izlases labā, iespējams, izdarījis pat vairāk kā Artūrs. Neskatoties uz pamatdarbu klubos, vienmēr glābis un sargājis izlases vārtus grūtajos brīžos, dažādās situācijās, kad NHL laukumos aizņemts bija Irbe, bet nekad nav apvainojies vai pukstējis, ja lielajos turnīros nācies sēdēt rezervē. Starp citu, atšķirībā no Artūra, kurš uzmeta lūpu kādās no Olimpiskajām spēlēm. Naumovs bija stabila vērtība, nekad nav bijis megazvaigzne vai brīnumdaris, bet tieši šī klusā patriotisma dēļ mūsu topā kā viens no labākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 30 gados.

8. vieta. Sergejs Žoltoks

Hokeja fanātiķis, kurš ar milzīgu darbu sasniedza mērķus, kurus nesasniedza daudzi krietni talantīgāki hokejisti. Vienīgais Latvijas uzbrucējs, kurš vadošajā hokeja līgā NHL kādā no klubiem spēlējis vienu no galvenajām vijolēm un regulāri guvis rezultativitātes punktus (kopā 588 spēlēs 111 vārti un 147 piespēles) . Nekad neatteica palīdzību Latvijas izlasei. Traģiski ( arī simboliski) mira hokeja arēnā 2004. gada 3. novembrī Minskā, kad spēles laikā kļuva slikti ar sirdi.

7. Vieta. Oļegs Znaroks

Nekad nav bijis hokeja virtuozs. Panākumus guvis galvenokārt nelokāmā, stingrā rakstura un milzīgā cīņasspara dēļ. Nepiekāpīgs gan hokeja laukumā gan ārpus tā. Tieši Znaroka ar spēku iedzītie vārti Šveices izlases vārtos iecēla Latvijas izlasi A grupā starp spēcīgākajām pasaules izlasēm. Izteikts, spilgts līderis, hokejista karjeras gados acīmredzot nepieņēma atšķirīgus viedokļus, tāpēc ne vienmēr tas veicinājis vislabāko mikroklimatu komandā, un varbūt tieši skarbā rakstura dēļ tā arī nekad nespēlēja PSRS izlasē. Bet izcīnīt lielas uzvaras iespējams tikai ar lielām personībām, ko tikko kā galvenais treneris Znaroks pierādīja, iegūstot Gagarina kausu ar Maskavas Dinamo. Pēc dzirdētā medijos, Znaroks kā treneris stipri mainījies un viņa trenēto komandu spēlētāji gatavi celties un krist par savu treneri. Pēc daudzu speciālistu un līdzjutēju uzskatiem, šobrīd labākais treneris pasaules hokeja citadelē Krievijā

6.vieta Aleksandrs Beļavskis

Hokeja mākslinieks. Nestandarta uzbrucējs, spēlēja ļoti radoši un atstājis vairākus vārtu guvumus- šedevrus hokeja vēsturē. Leģendārais gols Baltkrievijai pēc piruetes apspēlējot pēdējo aizsargu vai metiens virs pleca precīzi devītniekā ierobežotā laukumā, apslidojot vārtus pret Krieviju, ir daži no šedevriem. Pasaules hokeja augstumus nesasniedza, jo nespēja īsti pielāgoties agresīvai spēlei, bet bija viens no tiem hokejistiem, kuru dēļ miljoni visā pasaulē mīl šo spēli.

5. vieta. Aleksejs Froļikovs

Izcils vārtu guvējs, kādu Latvijas hokejā nav bijisi nemaz tik daudz. Nav Latvijas hokeja audzēknis, 1982. gadā Latvijā ieradās no Maskavas Dinamo jau kā liels hokejists, bet tieši Rīgas Dinamo sastāvā kļuva par izcilu snaiperi un nospēlēja Rīgā līdz 1989. gadam, palīdzot Dinamo tikt pie visu laiku izcilākā panākuma- sudraba medaļām PSRS čempionātā. Vienīgais pēc Helmuta Baldera, kurš bijis labākais sezonas vārtu guvējs PSRS čempionātā, pie kam laikā, kad šeit spēlēja visi izcilākie tā laika krievu uzbrucēji- Makarovs, Krutovs, Kasatonovs, Kamenskis un citi. Pirmajos gados spēlējis arī atjaunotajā Latvijas izlasē.

4.vieta. Artūrs Irbe

Labākais vārtsargs 1990. gada Pasaules čempionātā pēc politiskajām pārmaiņām 1991. gadā atteicās stāties vārtos svešas valsts- NVS vārtos, pilnīgi noteikti riskēdams ar turpmāko karjeru. Šie ir divi fakti, kas visspilgtāk raksturo Artūru Irbi- izcils vārtsargs ar izcili nelokāmu raksturu un milzīgu patriotismu. Otrais hokejists pēc Ozoliņa, kurš spēlējis Stenlija kausa finālā. Un nevis vienkārši spēlējis, bet bija viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc ne pārāk spēcīgā Karolīnas komanda iekļuva spēcīgākās pasaules hokeja līgas finālā. Izcīnījis lielas uzvaras Latvijas izlases vārtos- arī emocionālo uzvaru pār Krievijas izlasi Krievijā.

3.vieta Kārlis Skrastiņš

Dzelzs vīrs ne tikai Latvijas, bet visas pasaules hokejā. Šī vīra priekšā cepuri noņēma miljoni hokeja cienītāju visā pasaulē. Sasniedzis NHL rekordu kā aizsargs, kurš aizvadījis visvairāk spēles pēc kārtas. Nekad nav atteicies palīdzēt Latvijas izlasei- bijis izlases kapteinis un vienīgais latviešu aizsargs, kurš Pasaules čempionātos guvis 3 vārtus vienā spēlē. Nekad nav bijis liels runātājs, nav iesaistījies zvaigznēm raksturīgos skandālos- izcils cīnītājs un paraugs jaunajiem sportistiem. Ļoti gribēja, bet tā arī neizdevās pabeigt karjeru Rīgas Dinamo sastāvā...

2. vieta Sandis Ozoliņš

Hokeja ģēnijs un fantastiska personība. Atšķirībā no Kārļa Skrastiņa, Ozoliņa karjeras līkločus un dzīvesveidu grūti pasniegt kā piemēru jaunajiem sportistiem, bet tieši tāpēc viņš ir hokeja ģēnijs. Viens no visu laiku labākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem pasaulē, Stenlija kausa īpašnieks, miljonu apbrīnots talants, pilnīgs nestandarts laukumā. Var pārsteigt pretiniekus ( arī komandas biedrus) ar absolūti neiedomājamiem lēmumiem, piespēlēm, pauzēm, protams, arī kļūdām. Pretēji daudzu speciālistu un fanu prognozēm, pēc hokeja un personīgo problēmu neveiksmēm, pameta Ameriku, atgriezās dzīvē un Rīgas Dinamo sastāvā hokeja laukumā. Atgriezās ne tikai kā hokeja burvis laukumā, bet arī kā paraugs un komandas motors un kapteinis ģērbtuvēs. Grūti prognozēt, ko Sandis darīs turpmāk. Ja hokejā sadragātā veselība ļaus un Sandis pats to gribēs visdažādāko iemeslu dēļ, visticamāk, ka Sandis dosies pelnītā peļņā uz kādu no Krievijas superklubiem. Vēl viens hokejists, kura dēļ hokejs ir skaistākā spēle pasaulē.

1.vieta. Helmuts Balderis

No Baldera baidījās labākie pasaules vārtsargi, skatīties Balderi gāja arī cilvēki, kuriem hokejs nepavisam nebija mīļākā spēle. Izcils vārtu guvējs ar fantastisku slidojumu un nepārspējamu starta ātrumu un vārtu gūšanas sajūtu. Pasaules labākais uzbrucējs 1977. gadā, 1985. gadā kā vairākkārtējs labākais PSRS čempionāta vārtu guvējs spēku pilnbriedā pameta lielo hokeju un aizbrauca strādāt uz Japānu. Kā spēlējošais treneris. Visu laiku sliktākais lēmums Latvijas un pasaules hokeja faniem- neviens vairs neuzzinās, ko šo, šķiet, 5 gadu Japānā pazaudētajā laikā varēja izdarīt Helmuts Balderis, jo vēl pēc Japānas pauzes 37 gadu vecumā bija pieprasīts un spēlēja NHL. Žēl, ka saglabājies pārāk maz videoierakstu no Baldera izrādēm hokeja laukumos.