Par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināti Alberts Spoģis un Lidija Leikuma

Pirmo reizi Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem – tas būs Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. A. Spoģis dzimis toreizējā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924. gada 9. oktobrī un šobrīd ir arī vecākais latgalietis Vācijā. Pēc Vārkavas pamatskolas pabeigšanas Alberts plānoja mācīties tālāk Daugavpils ģimnāzijā, bet plānus izjauca Otrais pasaules karš ar tēva represēšanu, paša iesaukšanu leģionā, ievainojumiem, nokļūšanu karagūstā un palikšanu Vācijā. Tomēr, neskatoties uz šādiem dzīves ceļiem, Alberts izmantoja katru iespēju mācīties un studēt, specializējoties filozofijā, vācu literatūrā, žurnālistikā, vēsturē un katoļu teoloģijā. Kā skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Spoģis uzaudzinājis arī vairākus Latvijā zināmus latgaliešu kultūras darbiniekus. Par skolotāju A. Spoģis strādājis līdz pat 1996. gadam. No 1985. gada Spoģis kārtojis Andriva Jūrdža fondu un Latgaļu izdevniecības lietas, izveidojis latgaliešu literatūras, kultūras materiālu krātuvi “Latgaļu sāta“ Minsterē. Trimdas latgaliešu (latgaļu) izdevumus sūtījis uz bibliotēkām, skolām un augstskolām Latgalē, atbalstījis latgaliešu grāmatu izdošanu. Paralēli skolas darbam daudz un regulāri rakstījis dzeju (izdotas četras dzejoļu grāmatas), publicistiskas un literatūrkritiskas apceres un recenzijas, darbojies radio raidījumu redakcijā. Alberts Spoģis strādājis kopā ar Miķeli Bukšu, Vladislavu Loci un citiem trimdas latgaliešu aktīvistiem.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ jubilejas reizē ar pateicību ar padarīto latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņems arī valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma. L. Leikuma dzimusi 1954. gada Krāslavavas novada Izvaltas pagasta Mazajos Ģeņģeros. Studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (šobrīd Latvijas Universitāte), kur pēc studiju beigšanas no 1983. gada turpinājusi darba gaitas. Lidija Leikuma ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāja, profesore. Savu mūžu Lidija veltījusi valodniecībai, īpaši latgaliešu valodas jautājumu pētīšanai, valodas saglabāšanai un popularizēšanai. No 1989. gada docējusi latgaliešu rakstu valodas kursus LU, tāpat arī Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē (vieslekcijās arī Greifsvaldē, Kauņā, Poznaņā, Sanktpēterburgā, Viļņā). Gatavojusi mācību līdzekļus un grāmatas skolai, darbojusies Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā (2007. gadā apstiprināti “Latgaliešu pareizrakstības noteikumi“), ir viena no latgalistikas konferenču organizētājiem (2008–2017). Iesaistījusies neskaitāmos pasākumos, lai popularizētu latgaliešu valodu un kultūru dažādās interešu grupās. Valodas pētīšanas un popularizēšanas darbs sniedzies arī ārpus Latvijas robežām – aktīva sadarbība notiek ar Krievijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu zinātniekiem. Nenovērtējams ir Lidijas Leikumas darbs pie latgaliešu rakstu valodas mācību materiālu sagatavošanas, sākot ar 1992. gadu, kad iznākusi “Latgalīšu ābece (lementars)“ 2 daļās, līdz jaunākajai, kopā ar Juri Cibuli sagatavotajai “Skreineitei“ (grāmatā 2017. gadā) un nupat “Olūteņš“. Viens no lielākajiem profesores sirdsdarbiem ir latgalisko saišu atjaunošana un uzturēšana ar Sibīrijas latgaliešiem – no 2004. gada notiek ekspedīcijas uz Sibīriju, atdzīvinot arī pašu Sibīrijas latgaliešu kultūras dzīvi, organizējot viņu braucienus uz Latviju. Lidija ir arī aktīva Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne“ biedre no biedrības dibināšanas 1988. gadā.

Plašāk ar balvas saņēmējiem var iepazīties:
• Alberts Spoģis studijas “3 karotes medus“ veidotā raidījuma “Sajūti Latgali“ sērijā par trimdas latgaliešiem. https://youtu.be/7FQQ414R7wg
• Lidija Leikuma Latgales Reģionālās televīzijas veidotajā raidījumā “Latvijas stāsti. Personības“ https://youtu.be/4li_-7qzZbM

Desmit gadu laikā Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma “Latgolys vuords“ vadītājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa “Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa “Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēzija Broka, žurnāliste, žurnāla “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 25. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. “Boņuks 2017“ balvas tiks pasniegtas 18 nominācijās “Sabiedrība un kultūra“, “Literatūra“ un “Mūzika“ kategorijās, ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas”, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, dziesminieks Kārlis Kazāks, apvienība “Latgalīšu Reps“, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris un citi mākslinieki.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2017” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, kā arī talkā nākuši LMT Straume, “Latgales ziedi“, studija “3 karotes medus“, biedrība “Latgolys Producentu Grupa“ un “Pērtnieku gardumi“.

Tiešraidē balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma lietotnē LMT Straume un portālā KultūrasVēstis.lv. Plašāk par balvu: Latgalīšu kulturys goda bolva BOŅUKS 2017