Radošās personas un LTRK nosūta vēstuli Eiropas Komisijai
Latvijas rakstniekus un māksliniekus pārstāvošās profesionālās organizācijas kopīgi ar LTRK ir nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijas Sociālo un darba lietu komisāram Nikolā Šmitam (Nicolas Schmit) ar aicinājumu vērst uzmanību uz Latvijas valdības piedāvāto nodokļu reformu, kas paredz ieviest minimālo VSAOI, kas veicinās plašāku sociālo nevienlīdzību un nabadzību un nesīs apdraudējumu nepietiekami finansētajai Latvijas kultūras nozarei.
Nodokļu reformas izstrāde notikusi pretēji labas likumdošanas praksei, to kārtīgi neizdiskutējot ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un neiesaistot sarunās sabiedrību, kā arī nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai. Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cietušas radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji, pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji. Diemžēl krīze turpinās un tās beigas nav paredzamas un šis noteikti nav piemērots laiks plašām reformām un pārmaiņām nodokļu sistēmā.
LTRK kopā ar rakstniekus un māksliniekus pārstāvošajām biedrībām vēstulē aicina komisāru Nikolā Šmitu uzrunāt Latvijas valdību, atgādināt tai Eiropas kopējās humānās vērtības, un aicināt to atlikt iecerēto nodokļu reformu, lai iegūtu laiku jauna likumdošanas priekšlikuma izstrādei, kas tiktu nodots plašai sabiedrības apspriešanai, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, kā arī skarto nozaru un profesiju pārstāvjus, un kura pamatā būtu ietekmes novērtējums, kas atspoguļotu likuma priekšlikuma ietekmi uz nabadzības samazināšanu valstī.
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze: "Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemams tas, ka, aizbildinoties sociālo nodokļu maksājuma un solidaritātes saukli, tiek piedāvāts nodokļu reformas brāķis, kura pieņemšanas gadījumā pandēmijas krīzes laikā reāli pazemināsies autoru ienākumi."
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins: “Vēstule tiek rakstīta Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu psihoemocionālajā pasaulē.
Latvijas politiķi, izmantojot nodokļu finansiālās sviras, iecerējuši deformēt ilgtermiņā izveidojušos nacionālo profesionālo kultūru. Bezatbildīgu, tuvredzīgu makroekonomisku uzskatu vadīti, koalīcijas partneri nolēmuši pasliktināt un novājināt dažādo jomu mākslinieku darbu un vēlmi radīt.”
Eiropas Komisija gadu gaitā vairākkārt norādījusi Latvijas valdībām uz nepieciešamību ieviest politiku nevienlīdzības mazināšanai, kā arī atzinusi, ka radošās jomas cilvēki, pašnodarbinātie un mazie uzņēmumi krīzē ir cietuši visvairāk.
