No vārda līdz līnijai. Romana Sutas grāmatu ilustrācijas

Spilgts klasiskā modernisma pārstāvis Romans Suta radoši izpaudās ne tikai kā gleznotājs, scenogrāfs, interjeru un filmu dekorators, mākslas teorētiķis un kritiķis, bet arī kā grafiķis un grāmatu ilustrators. Ar grafiku Suta sāka aizrauties jau tad, kad nopietnāk pievērsās mākslas apgūšanai – 1910. gadu vidū. Paralēli individuālā rokraksta izkopšanai mākslinieks kultivējis grafikas valodas izteiksmi, kas savu pilnbriedu sasniedza 1920. gadu beigās – 1930. gados, laikā, kad arī tapa viņa grāmatu ilustrācijas.

Strādājot pie darbu atlases, izstādes kuratore Elvija Pohomova vēlējās veidot stāstu par Sutu gan kā nepārspējamu grafikas kompozīciju meistaru, gan kā grāmatu ilustratoru jeb cilvēku, kurš drukātajam tekstam piešķir vizuāli uztveramu un estētiski baudāmu aspektu. Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs oriģinālās ilustrācijas dzejoļu krājumiem: Viktora Eglīša (1877–1945) “Dvēseles slāpēm” (1922), Aleksandra Čaka (1901–1950) “Poēmai par ormani” (1930), Aleksandra Kurcija (1884–1959) “Dzīvībai” (1933), Jāņa Plauža (1903–1952) “Putnu ceļam” (1939), kā arī citas autora darinātās ilustrācijas grāmatās un kopijās.

Grafikā Romans Suta radīja savdabīgu, neatkārtojamu stilu, ko raksturo brīva, ekspresīva līnija, kas precīzi pasniedz notikumu vai tēlu. Šādai pieejai viņu īpaši iedvesmoja senie ķīniešu un japāņu meistari, kuru prasme izteikt procesa būtību vienā otas triepienā mākslinieka acīs bija augstākā pilnība tušas zīmējumu tehnikā. Lai zīmējumā attēlotajam piešķirtu zināmu dzīvību, Suta neizrāvās ar pārlieku detalizāciju un smalku elementu atveidošanu, tādējādi ļaujot “runāt” kompozīcijai un līnijām. Savos darbos autors izmantoja gaišo un tumšo laukumu pretstatījumu, kas izstrādāts līdz perfektumam, – pats Romans Suta izteicies, ka kompozīcija ir gatava tikai tad, ja tajā vairs nevar nekā ne pielikt, ne atņemt.

Visus minētos principus mākslinieks ievērojis, darinot grāmatu ilustrācijas. Lieliska mijiedarbība izveidojusies starp dzejnieka, rakstnieka, pilsētas apdziedātāja Aleksandra Čaka dzejas rindām “Poēmā par ormani” un Romana Sutas ilustrācijām šim darbam. Poēmas tematika – pilsētas centra un nomaļu romantika, krodziņu un tajā laiku pavadošo cilvēku ikdienas ritējums – nebija sveša arī Sutam, kura gleznās un grafikās bieži sastopamas līdzīgas ainas un personāži. Meistars ilustrējis arī vairākas Andreja Kurcija grāmatas. Dzejoļu krājumā “Dzīvība” mākslinieks dažviet izmantojis konstruktīvas kompozīcijas uzbūvi, kas labāk atbilst Kurcija lakoniskajam dzejas ritmam. Jāņa Plauža “Putnu ceļā” vērojama Sutas grafikai ierastā atraisītā, bet rūpīgi pārdomātā otas līnija, kas, gluži kā viņa iecienītajā Senās Japānas un Ķīnas mākslā, spēj vizuāli uztveramā formā izstāstīt dzejoļa vēstījumu, attēlot tajā paustās domas un uzburt attiecīgu noskaņu.

Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Romana Sutas darbiem un arhīva materiāliem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas un privātkolekcijas.

Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj tikšanās ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu “Sarunas muzejā” formātā un citas aktivitātes.

Teksts: Elvija Pohomova

SAISTĪTIE PASĀKUMI:
8. oktobrī plkst. 15:00 “Sarunas muzejā”:
Tikšanās ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu.
Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.