Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla
No 2016. gada 22. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde “Zīda ceļš”, kas tapusi sadarbībā ar organizāciju “Art Exhibitions China”.
Vairākus tūkstošus gadu senais Zīda ceļš, vedot tirgotājus pa neskaitāmām upēm un ceļiem, cauri kalniem un lejām, nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politikas un ekonomikas apmaiņu. Tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu.
Izstādē “Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla” piedāvā ap 100 artefaktu izlasi sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.–771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.–1644. g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā. Zīda ceļš ietekmēja gan cilvēku materiālo, gan garīgo dzīvi. Tas sniedza iespēju Eiropai atklāt jaunas amatniecības tehnikas, materiālus, kultūru un ticību. Iespaidi aizceļoja arī uz Ķīnu, atspoguļojoties mākslā un amatniecībā izmantotajos ornamentos un tēlos, kā arī iepazīstinot Ķīnu ar citām kultūrām un reliģijām.
Lai gan tirdzniecības sakari sāka veidoties jau pirms Haņ dinastijas (206. g. p.m.ē.–220. g. m.ē.), pirmais lielais Zīda ceļa uzplaukums norisinājās tieši šajā periodā, tāpēc izstādē būs aplūkojami Haņ dinastijas keramikas, bronzas, nefrīta, zelta, lakas un tekstila mākslas paraugi.
Otrs lielākais Zīda ceļa uzplaukums saistāms ar Tan dinastiju (618.–907. g. m.ē.), kura ir uzskatāma par vienu no Senās Ķīnas kultūras augstākajiem punktiem. Tan dinastijas mākslas objektos spilgti parādās viens no Zīda ceļa simboliem – kamielis. Tirgotāju karavānas bieži vien izmantoja šo dzīvnieku, lai pārvadātu preces. Tas attēlots visdažādākajos materiālos – sākot ar keramiku un beidzot ar zeltu.
Izstādē apmeklētāji ieraudzīs arī daudzveidīgus tekstila izstrādājumus. Laikam ejot, apmaiņai un tirdzniecībai lietoja atšķirīgus priekšmetus, bet savu nosaukumu Zīda ceļš ieguvis pateicoties smalkajam audumam, kas iemantoja lielu popularitāti tirgotāju vidū. Ķīnā zīdu sāka ražot gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu, taču Eiropā tikai viduslaikos. Tieši šī iemesla dēļ zīds Eiropā ilgus gadsimtus ir bijis vērtīgāks par zeltu.
Izstādi papildina artefakti no Ķīnas Sjiņdzjanas Uiguru autonomā apgabala, kas ir būtiska Zīda ceļa sastāvdaļa, jo trīs līdz četrus tūkstošus gadu atpakaļ kultūras apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem aizsāka nomadu migrācija. Eksponātos no šī reģiona būs redzama pirmā saikne starp Eiropu un Āziju. Tāpat izstādē iekļauti Senās Ķīnas mākslas priekšmeti, kuros manāmas pat grieķu un romiešu ietekmes. Tiks pārstāvēta arī Henaņas province, kas atrodas Huanhe upes vidusdaļā un lejtecē. Šī province tiek uzskatīta par Ķīnas kultūras šūpuli.
Šāda mēroga Senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā būs aplūkojama pirmo reizi, parādot ne tikai Sjiņdzjanas apgabala Zīda ceļa priekšmetus un Henaņas provinces Ķīnas kultūras artefaktus, bet arī iezīmējot Zīda ceļa lomu Austrumu un Rietumu kultūras apmaiņā.
Izstāde veltīta Ķīnas un Latvijas diplomātisko attiecību 25. gadadienai.
